Kā tiek (un netiek) pārbaudītas valsts amatpersonu deklarācijas

Valsts amatpersonām ik gadu līdz 1. aprīlim ir jāiesniedz deklarācijas, atspoguļojot savu mantisko stāvokli. Šīs deklarācijas ir publiskas, par amatpersonu sniegtās informācijas atbilstību realitātei ir iespēja pārliecināties katram, kura interesēs ir nepieļaut korupciju varas un lēmumu pieņēmēju rindās. No šogad iesniegtajām 56 529 deklarācijām vairāk nekā desmitā daļa bija precizējamas. Tik daudzas amatpersonas ar pirmo reizi nav spējušas izpildīt deklarēšanas prasības, neraugoties uz to, ka ir vairāki metodiskie materiāli, kas soli pa solim pasaka priekšā, kādas ziņas un kur jānorāda.

Valsts kontrole pērn revīzijā secināja, ka valsts amatpersonu deklarēšanas sistēma nesniedz pārliecību, ka deklarācijās sniegtās ziņas ir patiesas, norādot, ka normatīvie akti tieši un nepārprotami nevienai no iesaistītajām institūcijām nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) identificē iespējami nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, ja tā ir nonākusi KNAB "interešu" lokā. Un arī VID normatīvie akti nenosaka pienākumu veikt amatpersonu deklarācijā norādīto ziņu patiesuma pārbaudes.

Tā nav jaunatklāta problēma, jo zināma jau ilgus gadus un savulaik apspriesta valdībā.

Ko nosaka galvenais likums

Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – Interešu konflikta novēršanas likums) nosaka pienākumu deklarēt mantisko stāvokli un, kā norādīts 3. pantā, – paredz arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes mehānismu. Ikgadējā deklarācija jāiesniedz no 15. februāra līdz 1. aprīlim. Deklarācija jāiesniedz arī stājoties amatā, kā arī beidzot pildīt amata pienākumus.

Lielajam vairumam deklarācijas jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā – elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Valsts drošības iestādēs strādājošās amatpersonas, izņemot Satversmes aizsardzības biroja direktoru, deklarācijas iesniedz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram, KNAB priekšnieks – Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai. Jāpiebilst, ka normatīvajos aktos nav noteikts, kam deklarācijas iesniedz SAB direktors.

Ko pārbauda VID? Kādas ir KNAB funkcijas amatpersonu deklarāciju pārbaudē?

VID speciālisti izklāsta, ka saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 27. panta trešo daļu un 28. panta pirmo daļu VID atbilstoši šā likuma 23. panta otrajā daļā paredzētajai valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas piekritībai ir pienākums šajā likumā noteiktos gadījumos pārbaudīt, vai deklarācija ir:

iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā;

iesniegta noteiktajā termiņā.

Saskaņā ar likuma 28. panta trešo daļu VID pienākums ir pārbaudīt:

vai publiskas personas institūcijas vadītājs Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis valsts amatpersonu sarakstus;

vai publiskas personas institūcijas vadītāja iesniegtie valsts amatpersonu saraksti ir sastādīti pareizi un pilnīgi.

Savukārt KNAB atsaucas uz diviem sava darba likumiem: atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam KNAB kontrolē Interešu konflikta novēršanas likuma izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu, tādēļ, neskatoties uz to, ka Interešu konflikta novēršanas likuma 28. panta otrajā daļā noteikts, ka: "(..) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šā likuma 23. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos ir pienākums pārbaudīt, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu", šī norma tulkojama kopsakarā ar KNAB likumā noteikto iestādes kompetenci.

Tādējādi KNAB ir pienākums pārbaudīt, vai valsts amatpersonu deklarācijās, kuras jāiesniedz VID, ir norādītas ziņas, kas liecina par iespējamajiem valsts amatpersonām Interešu konflikta novēršanas likuma noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpumiem.

Atbildot uz LV portāla jautāto, kurā brīdī birojs iesaistās deklarāciju pārbaudē un pēc kādiem kritērijiem nosaka, kuras deklarācijas pārbaudīt, KNAB skaidro, ka veic pārbaudes, pārbaudot valsts amatpersonu darbības atbilstību Interešu konflikta novēršanas likuma normām, saņemot ārēju vai iekšēju informāciju par iespējamo pārkāpumu, t.sk. sūdzības, iesniegumus, arī anonīmus, kā arī saskaņā ar KNAB darba plānu un ņemot vērā "Vadlīnijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļā pārbaudāmo amatpersonu loka noteikšanai".

KNAB katru gadu atlasa valsts amatpersonas, kuru deklarācijās norādītā informācija plānveidā tiek pārbaudīta.

Ja ir neatbilstības, deklarācija jāprecizē

Saņemot valsts amatpersonu iesniegtās deklarācijas, VID Valsts amatpersonu datu informācijas sistēma pēc noteiktiem kritērijiem izvērtē deklarācijā sniegto informāciju (piemēram, sadaļā "Cita informācija" publicējamās daļas tekstā ir norādīts personas kods vai ir norādīta pamatdarba vieta, bet nav norādīts, ka šajā darbavietā saņem atalgojumu, u.c.).

Gadījumos, kad VID deklarācijā konstatē neatbilstības, tās izskata un sazinās ar attiecīgo valsts amatpersonu informācijas precizēšanai, papildināšanai, pārrakstīšanās kļūdu novēršanai u.tml.

Piemēram, šogad tika iesniegtas 56 529 kārtējās valsts amatpersonas deklarācijas par 2015. gadu, un 5825 gadījumos tās tika precizētas.

Medijos ir izskanējis viedoklis, ka sabiedrībai publiski pieejamās (VID mājaslapā) amatpersonu deklarācijas neatspoguļo realitāti, jo, ja deklarācija ir bijusi jāprecizē, tad precizētā informācija publiski nav pieejama.

VID vērš uzmanību, ka Interešu konflikta novēršanas likuma 25. panta sestā daļa noteic, ka valsts amatpersonas deklarāciju var precizēt, rakstveidā vēršoties institūcijā, kurai deklarācija iesniegta, un pamatojot precizējumus ne vēlāk kā mēneša laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas elektroniskā veidā.

Termiņā precizēto deklarāciju publiski pieejamās daļas tiek publiskotas VID publiskojamo datu bāzē, uzsver VID.

Savukārt tie valsts amatpersonas iesniegtie dokumenti saistībā ar deklarācijas precizēšanu, kas VID tiek saņemti pēc likumā noteiktā deklarācijas precizēšanas termiņa, tiek pievienoti deklarācijas iesniedzēja valsts amatpersonas lietai un tiek lemts jautājums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Atbilstoši nepieciešamībai iesniegtie dokumenti saistībā ar deklarācijā norādītās informācijas precizēšanu tiek izmantoti informācijas sniegšanai pēc kontrolējošo institūciju pieprasījuma.

Ja KNAB savas kompetences ietvaros, pārbaudot, vai deklarācijā norādītas ziņas neliecina par valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, konstatē ziņas, kas liecina par iespējamu valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu (t.s., ja valsts amatpersona valsts amatpersonas deklarācijā, iespējams, ir norādījusi nepatiesas ziņas), birojs par to informējot VID.

VID padziļinātā pārbaude

Jebkura valsts amatpersona vienlaikus ir arī fiziska persona – nodokļu maksātājs. Veicot fizisko personu nodokļu administrēšanas un kontroles pasākumus, VID izmanto arī valsts amatpersonu deklarācijās norādīto informāciju (par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem; parādsaistībām; aizdevumiem; ieguldījumiem kapitāldaļās un vērtspapīros; darījumiem; citiem ieņēmumiem – mantojums, dāvinājums u.c.) – proti, tā tiek iekļauta fizisko personu riska analīzes sistēmā RASA un analizēta kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo personu.

Savukārt padziļināti valsts amatpersonas deklarācijas VID pārbauda šādos gadījumos:

ja VID, veicot fiziskās personas ienākumu atbilstību izdevumiem, konstatējis neprecīzi norādītas ziņas amatpersonas deklarācijā;

ja saņemts juridiskas vai fiziskas personas iesniegums vai sūdzība par amatpersonas iespējami neprecīzi norādītām ziņām deklarācijā;

ja saņemts KNAB pieprasījums pārbaudīt amatpersonas deklarācijā sniegto informāciju,

ja saņemts valsts amatpersonas iesniegums un dokumenti saistībā ar deklarācijas precizēšanu pēc likumā noteiktā termiņa.

Šo saņemto informāciju VID izvērtē kopsakarā ar jau tā rīcībā esošo informāciju. VID, konstatējot, ka materiāli satur informāciju par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, tad, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369. un 370. pantā noteikto, nosūta lietas materiālus izvērtēšanai VID Finanšu policijas pārvaldei, vai nav saskatāmas Krimināllikuma 219. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes.

Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20. pantā noteikto atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Vadītāja pienākums iesniegt amatpersonu sarakstus

Interešu konflikta novēršanas likuma 20. panta piektā daļa nosaka institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai pienākumu nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 15 dienu laikā elektroniskā veidā VID iesniegti to personu saraksti, kuras valsts vai pašvaldības institūcijā ieņem valsts amatpersonas amatu.

Valsts kontrole revīzijā bija konstatējusi, ka ne visas valsts amatpersonas tiek iekļautas iestāžu sarakstos, līdz ar to – deklarēšanas pienākumu ne visas arī izpilda.

VID informē, ka šogad jau pārbaudīti 279 institūciju vadītāju iesniegtie valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi un 8 institūciju vadītāji ir saukti pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonu sarakstu neiesniegšanu noteiktajā kārtībā.

Amatpersonas kļūdās

VID ir sagatavojis vairākus metodiskos materiālus amatpersonas deklarācijas aizpildīšanai. Vai daļa kļūdu nerodas tāpēc vien, ka amatpersonas rūpīgi neizlasa informāciju, kas kur jānorāda?

VID atzīst, ka diemžēl ir gadījumi, kad valsts amatpersonas neizmanto iespēju, ko nodrošina VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma, ka, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju un pieprasot datus, tajā automātiski ielasās VID rīcībā esošā informācija.

Šobrīd no deklarācijas 14 sadaļām informāciju iespējams pielasīt 6 deklarācijas sadaļās ("Deklarācijas iesniedzēja dati", "Papildus ieņemamie amati", "Nekustamie īpašumi", "Transportlīdzekļi", "Ienākumi", "Radinieki un laulātais").

Paredzēti arī pilnveidojumi, lai nodrošinātu, ka deklarācijas iesniedzējam EDS, atverot valsts amatpersonas deklarāciju, jau automātiski tiktu aizpildītas deklarācijas sadaļas, kurās ir pieejami VID dati no valsts informācijas sistēmām.

VID nenoliedz, ka daļa kļūdu rodas tāpēc, ka amatpersonas nav rūpīgi izlasījušas metodiskos materiālus deklarācijas aizpildīšanai, it sevišķi saistībā ar nekustamā vai kustamā īpašuma iegādi kredītā, piemēram, atgriezeniskais līzings automobiļa iegādei, jo šajā gadījumā iespējams, ka valsts amatpersonai ir jāaizpilda pat četras deklarācijas sadaļas.

Paredz noteikt atbildīgo

Finanšu ministrija (FM) informē, ka 25. augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Grozījumi noteiks pienākumu VID salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju. Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai.

VID, paužot LV portālam viedokli par paredzētajām izmaiņām, norādīja, ka, veicot deklarācijā norādīto ziņu pārbaudi, t.i., salīdzinot ar VID rīcībā esošo informāciju, ir plašāks veicamo darbību apjoms ar būtiski lielāku efektivitāti, nekā pārbaudot tikai deklarācijas aizpildīšanas kārtību.

KNAB deklarāciju pārbaužu piekritības regulējuma ieteiktās izmaiņas vērtē pozitīvi: "Jautājums jāatrisina un uzskatām, ka visi objektīvie priekšnoteikumi un materiāltehniskā bāze un cilvēkresursi ir VID, jo deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaude ir cieši saistīta ar ienākumu likumības un mantas izcelsmes avotu likumības kontroli, kas ir VID kompetencē."

Grozījumi likumā paredz arī skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijā norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu, kas atbilst šādiem kritērijiem – pastāvīgi dzīvo kopā ne mazāk kā vienu gadu, ir kopīga saimniecība un cieša personiska saikne, bet nav noslēgta laulība.

Vēl paredzēts noteikt liegumu amatpersonām uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, kā arī iesniegt papildu deklarāciju mēneša laikā no darījuma notikšanas brīža, ja veiktā darījuma (saņemtā dāvinājuma, mantojuma, izsniegta vai saņemta aizdevuma) summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu: