Kā uzdevumā „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas vadība cenšas apkarot tos, kas palīdz Ukrainai
Egils Helmanis27.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Raidījums “De facto” man pārmet palīdzību Ukrainai: īpatnējais LTV raidījums ik pa brīdim iegriežas Ogrē – ik reizi ar jaunām iebildēm, sensāciju meklējumiem un pārmetumiem. Pirms pāris dienām viņi bija ieradušies atkal. Šoreiz mani neintervēja, bet – kas to lai zina, ko rādīs un raidīs!
Kamēr ir vieni, kurus par palīdzību Ukrainai slavē un apbalvo, ir otri, kurus par to pašu nopeļ un kritizē. Visu nosaka izdabāšana mūsu varas elitei un piederība pie tai lojālām aprindām. Tie, kurus traucē fakts, ka Latvijas lielākajā novadā valda valstiskas un latviskas vērtības, nekautrējoties izmanto sabiedriskos medijus savās politiskajās kampaņās.
Ja runājam par Ukrainu, uzskatu, ka mans kā pašvaldības vadītāja pienākums ir darīt visu, lai karš nekad nenonāktu līdz mūsu valstij un novadam. Jau pirmajās kara dienās, ar palīdzības kravu devos uz mūsu sadraudzības pilsētām. Uzskatīju, ka mans pienākums ir rādīt piemēru (pirmajā braucienā neviens līdzbraucējs nepieteicās).
Manuprāt, tas ir attaisnojies, jo nu jau esam krietns pulks braucēju, nogādātas ap divi simti automašīnu, ļoti daudz dažādu noderīgu lietu. Esot Ukrainā esam daudz mācījušies praktiskas lietas, guvuši pieredzi, kā strādāt un gatavoties, ja nedod Dievs…
Nododu jūsu vērtējumam pilnu ieraksta fragmentu, kurā redzams, kā norisinājās pēdējā intervija “De facto” – tieši par Ukrainas tēmu.
Video: https://www.facebook.com/egils.helmanis/videos/1664814167738734.
Attēlā – Baiba Zūzena, Latvijas „sabiedriskā” medija valdes priekšsēdētāja ar gandrīz 10 000 eiro mēnešalgu
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
