Kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti
Igors Meija03.12.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
1. Aizņemas naudu, palielinot valdības parādu par 2 miljardiem gadā, un tērē to absurdos projektos (Rail Baltica, airBaltic, zaļais kurss, robežas mīnēšana, sliežu demontāža, pētījumi, noslepenoti militārie tēriņi, LMT un TET daļu pirkums, izmantojot Latvenergo parādsaistību palielināšanu, utt..)
2. Palielina nodokļus un tarifus, lai 1. punktā uzskaitītajām lietām būtu nauda, īpaši rūpējoties par pieaugošo procentu savlaicīgu nomaksu, nedomājot par šādas politikas sociālajām sekām.
3. Izredzēto kasta palielina sev atalgojumu, lido ar privātām lidmašīnām, apmeklē Vatikānu, shēmo un ar savu publisko uzvedību atklāti ņirgājas par pārējo sabiedrību.
4. Budžeta apmaksātajos LSM sevi slavē, nepieļaujot dziļākās diskusijas, lai sabiedrībai nerastos adekvāts priekšstats par reālo situāciju valstī.
5. Iznīcina mazo un vidējo biznesu ar nesamaksājamiem nodokļiem un tarifiem. Rada nesamērīgu tiesību un pienākumu apjomu starp valsts un privāto sektoru. Uzņēmējiem nodokļi jāmaksā arī tad, ja nav ienākumu, un uzrēķini tiek aplikti ar soda naudu.
6. Veicina iedzīvotāju depopulāciju, tai skaitā samazinot nepieciešamo lokālo infrastruktūru (skolas, transporta pakalpojumi utt.). Valsti pamet vidēji 30 cilvēki dienā. No 1999.gada līdz 2025.gadam slēgtas 469 skolas. Process turpinās.
7. Ņirgājas par esošajiem un topošajiem pensionāriem. Pirmajiem maksājot pret inflācijas pieaugumu ubagu pensijas. Par otriem - atstājot atklātu pensionēšanās vecumu.
Atšķirībā no igauņiem un lietuviešiem ļauj otrā līmeņa pensiju pārvaldītājiem, neuzņemoties nekādu atbildību, dedzināt uzkrāto naudu fondu tirgos.
8. Ar savu retoriku, pārstāvot valsti, kuru apdzīvo vienas Vācijas lielpilsētas iedzīvotāju skaits, rada potenciālu militāru apdraudējumu.
9. Maksātnespējīgiem pilsoņiem nodrošina kvalitatīvas dzīves ilguma samazinājumu. Lozungs medicīnas aprūpē - maksā vai gaidi! Naudas nav, labāk nesagaidi!
10. Degradē izglītības sistēmu ar visa veida iekļaušanas programmām un genderisma murgiem.
Vai visu uzskaitīju?
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
