Kā „Vienotības” korupcija, zagšana un ļaunprātības noveda pie pašvaldību vēlēšanu rezultātu kraha? 1. raksts

Ar pēc pasūtījuma safabricētiem KNAB kriminālprocesiem risina konkurenci programmēšanas pakalpojumos vēlēšanām

Renārs Kadžulis*

04.03.2024.

12 gadus un 13 vēlēšanas tika nodrošinātas par zemākajām cenām tirgū: 150 000 – 400 000 €. Kopš 2011.g. pēc CVK pasūtījuma programmēšanas uzņēmums SIA “SOAAR” nodrošināja vēlēšanas un digitalizēja vēlēšanu procesus. SIA “SOAAR” kvalitatīvi nodrošinājis 13 vēlēšanas un referendumus, ko izpildījis par zemākajām cenām tirgū: 150 000 – 400 000 €. Salīdzinājumam, kaimiņvalstī Lietuvā līdzīgi programmēšanas pakalpojumi vienām vēlēšanām izmaksā 1.8 – 5.0 milj. €.

Līdzīgas sarežģītības pakalpojumi Latvijā citās nozarēs valsts pasūtījumos izmaksā 2.0 – 10.0 milj. €. Pat vienkāršu mājas lapu uzlabošana valsts iestādēm Latvijā izmaksā 1.2 – 2.3 milj. €. Piemēram, IUB mājas lapas viena sadaļa “Iepirkumu publikācijas” šobrīd tiek uzlabota par 1.726 milj. € (programmēšanas pakalpojumu pasūtījums Nr. FM 2023/23 – 1.321 milj. €, darba uzdevuma sagatavošanas pasūtījums Nr. IUB 2022/1 – 0.405 milj. €).

Kā redzams, tad tikai viens dokuments – darba uzdevuma sagatavošana IUB mājas lapas uzlabošanai izmaksājusi dārgāk nekā vēlēšanas un visi vēlēšanu procesi kopā. Sanāk, ka vēlēšanas – virkni apjomīgu un komplicētu procesu visai valstij - SIA “SOAAR” nodrošināja lētāk, nekā izmaksājis 1 dokuments par IUB mājas lapas uzlabošanu.

2022.g. pēkšņi KNAB un IDB uzsāka dīvainus kriminālprocesus saistībā ar CVK un PMLP organizētajiem iepirkumiem, kuros tika pasūtīti programmēšanas pakalpojumi un vēlēšanu nodrošināšana.

2022.g. nogalē, tiklīdz “SOAAR” bija pabeidzis kārtējo Saimas vēlēšanu nodrošināšanu, pēkšņi KNAB un IDB ierosināja dīvainus kriminālprocesus saistībā ar CVK un PMLP organizētajiem iepirkumiem par programmēšanas pakalpojumiem un pēdējo 3 vēlēšanu nodrošināšanu:

2022.g. Saeimas vēlēšanas;

2021.g. pašvaldību vēlēšanas;

2021.g. Varakļānu un Rēzeknes pašvaldību vēlēšanas.

Līdz ar KNAB, IDB kriminālprocesiem 20 – 50 reizes pieaugušas izmaksas, un iepirkumi pēkšņi noslepenoti.

Pēkšņi 20 – 50 reizes pieaugušas izmaksas programmēšanas pakalpojumiem vēlēšanu organizēšanā:

pirms KNAB kriminālprocesiem: 200 000 – 400 000 €;

pēc KNAB kriminālprocesiem: 2.201 – 6.28 milj. €;

pēc KNAB kriminālprocesiem parādījusies jauna izmaksu pozīcija – tukšajos vēlēšanu gados, kad vēlēšanas nav paredzētas un nenotiek: 1.00 – 1.20 milj. €/gadā (2027., 2028.g. u.c.).

Tātad vēlēšanu nodrošināšana par 200 000 – 400 000 € ir krāpšana KNAB, IDB ieskatā. Bet šie paši pakalpojumi par 2.201 – 6.28 milj. € nav krāpšana. Turklāt tukšajos gados, kad vēlēšanas nenotiks, pakalpojumu izmaksas būs 1.00 – 1.20 milj. €/gadā. Šādas izmaksu pozīcijas pirms KNAB, IDB kriminālprocesiem vispār nebija. Interesanti, kāds viedoklis par šo ir pašiem KNAB un IDB?

Ja reiz vēlēšanās bija notikusi krāpšana, kā norādījis KNAB un IDB, tad turpmāk pakalpojumam būtu jākļūst lētākam. Bet realitāte ir pilnīgi pretēja. Varbūt KNAB un IDB kriminālprocesi ir krāpšana (fikcija), ar kuru palīdzību tiek risināta konkurence programmēšanas pakalpojumos vēlēšanās nolūkā lielos apmēros apgūt valsts naudu? Pie Turklāt tas viss notiek sabiedrības acu priekšā.

Pēkšņi noslepenoti iepirkumi programmēšanas pakalpojumiem vēlēšanu organizēšanā it kā valsts drošības un aizsardzības un drošības nolūkos. Acīmredzot sabiedrība, vēlētāji ir tie, kas apdraud valsts drošību, uzzinot informāciju par iepirkumiem, to līgumcenām un izpildītājiem (MK tiesību akts:  23-TA-1382).

Kā labā strādā KNAB un IDB – sabiedrības vai kādai šauras interešu grupai?

Par ko īsti KNAB ierosinājis kriminālprocesu?

CVK 2019.g. pasūtīja no SIA “SOAAR” programmēšanas pakalpojumus – nodrošināt 2021.g. Pašvaldību vēlēšanas. Pasūtījumam tika izvirzītas augstas tehniskās un kvalitātes prasības, proti, visi vēlēšanu procesi jānodrošina likumā stingri notiektos termiņos, tie nav maināmi vai pārceļami. Izvirzītās prasības nepieļāva nekādus traucējumus, pārtraukumus vēlēšanu procesos vai to apstāšanos nekādos apstākļos.
CVK pieprasīja SIA “SOAAR” nodrošināt jebkuras situācijas risināšanu 30 min. laikā 24/7 režīmā, t.sk. brīvdienās un nakts laikā, ko visu uzņēmums izpildīja. Papildus CVK noteica uzņēmumam pilnu materiālo atbildību par visiem iespējamiem zaudējumiem, kas radīsies prasību neizpildīšanas gadījumā.

Pasūtījuma izpildes laikā 2020.g. sākās Covid-19 pandēmija, un valdība izsludināja ārkārtas situāciju. Tuvojoties vēlēšanām, 2020.g. novembrī Ministru kabinets ieviesa stingrus ierobežojumus attiecībā uz personu pārvietošanos un darbu klātienē, nosakot darbus pārorganizēt attālināti darbinieku dzīvesvietās. Savukārt CVK izvirzītās augstās prasības darbam ar kritisko infrastruktūru un vēlētāju datiem pieprasīja visu veikt no konkrētām un stingri ierobežotām fiziskām adresēm – no SIA “SOAAR” biroja, kurā SAB un CERT.lv bija uzstādījuši speciālas drošības ierīces, ar kurām uzraudzīja pasūtījuma izpildes gaitu.

SIA “SOAAR” vērsās pie drošības iestādēm ar jautājumu, kā minēto ierobežojumu apstākļos organizēt darbus, proti, vienlaicīgi izpildīt gan drošības prasības – strādāt tikai no biroja, gan valdības ierobežojumus – organizēt darbus attālināti speciālistu dzīvesvietās. Drošības iestādes ieteica SIA “SOAAR” darbus organizēt vienlaicīgi no 2 vietām – birojā un speciālistu dzīvesvietās, organizēt tos maiņās ar atbilstošu dežūru grafiku. Drošības iestādes papildus brīdināja, ka valdība noteiks vēl stingrākus ierobežojumus darbam birojā un attālināti, kas tā arī notika 2021.g. martā tieši pirms vēlēšanām. Rezultātā SIA “SOAAR” bija spiesta iegādāties papildu datortehniku, lai izpildītu CVK prasības, drošības iestāžu prasības un valdības ierobežojumu prasības, jo citādi to nebija iespējams izpildīt.

Covid-19 pandēmijas dēļ datortehnika bija kļuvusi par deficīta preci, kurai neprognozējami auga cenas, bet piegādes termiņi bija izstiepušies 9 mēnešu garumā, ko VARAM atzina par likumsakarīgiem apstākļiem.

SIA “SOAAR” nācās meklēt datortehniku pa visu Eiropu. SIA “SOAAR” iegādājās to, izpildīja visas prasības, valdības ierobežojumus un kvalitatīvi nodrošināja 2021.g. pašvaldību vēlēšanas. SIA “SOAAR” nepieļāva nekādus pārtraukumus vai traucējumus vēlēšanās, neskatoties uz to, ka visas valsts iestādes, kas vien bija iesaistītas vēlēšanu organizēšanā – CVK, PMLP, VZD, UR u.c. pandēmijas dēļ kavēja savas saistības un pat neizpildīja tās, kas ir atsevišķs stāsts.

Prokuratūra cēlusi apsūdzību KNAB uzsāktajā kriminālprocesā.

Prokuratūra 01.03.2024. cēlusi apsūdzību KNAB uzsāktajā kriminālprocesā, kurā norādīts viens vienīgs iespējamais likumpārkāpums, ka SIA “SOAAR” it kā nav iegādājies nekādu datortehniku CVK pasūtījuma izpildei, notikusi dokumentu viltošana un krāpšana lielā apmērā, ar ko valstij nodarīti zaudējumi 56 265 € apmērā.

Taču minētais neatbilst patiesībai, ko KNAB un Prokuratūra zina, bet tīšām noklusē un ignorē, tāpat kā ignorē visus dokumentālos pierādījumus.

1. KNAB apzināti maldina sabiedrību ar 3 reizes lielākiem, bet patiesībā neesošiem zaudējumiem.

KNAB 22.02.2024. paziņoja, ka ar minēto CVK nodarīti ne mazāk kā 149 920 € zaudējumi, lieta nodota prokuratūrai.

Prokuratūra 01.03.2024. klusām izsniegusi apsūdzību, kurā it kā par nenopirktu datortehniku it kā viltoti dokumenti, kā rezultātā valstij noradīti 56 265 € zaudējumi.

KNAB paziņotie zaudējumi 149 920 € dažās dienās pēkšņi sarukuši 3 reizes uz 56 265 € zaudējumiem. Tātad KNAB apzināti maldina sabiedrību par zaudējumu apmēru. Turklāt šos zaudējumus iestādes aprēķinājušas, tīšām ignorējot dokumentālos pierādījumus par datortehnikas iegādi, izliekas tos neredzam un nesaprotam. Patiesībā nekādi zaudējumi neeksistē.

2. KNAB un prokuratūra uzskata: datortehnika, kas nopirkta komponentēs, nav datortehnika.

KNAB un prokuratūra uzskata, ka “SOAAR” nav nopircis nekādu datortehniku, ka notikusi dokumentu viltošana un krāpšana. Patiesībā datortehniku SIA “SOAAR” nopirka komponentēs, ko pasūtīja no dažādiem piegādātājiem atbilstoši tā brīža pieejamībai Covid-19 apstākļos – procesorus, atmiņas, cietos diskus, mātes plates, datoru korpusus, klaviatūras, peles u.d.c.. Saņemtās komponentes uzņēmums sakomplektēja datoros, sainstalēja tos un izmantoja CVK pasūtījuma izpildei un vēlēšanu nodrošināšanai, bez kā nebija iespējams to izpildīt. Turpretī KNAB un prokuratūra uzskata, ka datortehnika, kas nopirkta komponentēs, nav datortehnika.

3. KNAB un prokuratūra kategoriski noraida un nepieņem nekādus pierādījumus, kā arī neļauj uzņēmumam fiziski parādīt nopirkto datortehniku un apliecinošus dokumentus.

KNAB un prokuratūra tīšām ignorē to rīcībā esošos dokumentus – pasūtījumu saraksti e-pastos, rēķinus, bankas maksājumus, piegāžu pavaddokumentus un pavadzīmes, kas detalizēti pierāda, kad, kādā veidā un kādā apjomā datortehnika pasūtīta, apmaksāta un saņemta. Kā arī KNAB un prokuratūra kategoriski noraidījušas visus SIA “SOAAR” lūgumus atļaut klātienē fiziski parādīt nopirkto datortehniku un ar pirkstu parādīt iestādēm, kura komponente kurā datorā fiziski atrodas un ar kuriem dokumentiem tā nopirkta. Prokuratūra uz to atbildējusi šādi:

Mēs esam juristi nevis programmētāji. Mēs neko nesaprotam no programmēšanas un datoriem. Mums tas nemaz nav jāsaprot. Savus pierādījumus varēsiet sniegt tiesai, nevis mums. Skaidrojiet to visu tiesā.

KNAB un prokuratūra izvēlējušās ignorēt SIA “SOAAR” nopirkto datortehniku un uzskatīt, ka uzņēmums to nav iegādājies un tādā veidā notikusi krāpšana, kas valstij radījusi zaudējumus.

4. KNAB un prokuratūras attieksmē – absurds un pretrunas.

Tātad no vienas puses KNAB un prokuratūra uzskata, ka nekāda datortehnika nav nopirkta, proti, datortehnika, kas nopirkta komponentēs un salikta datoros, nav datortehnika. No otras puses iestādes norāda, ka minētā datortehnika bija jānomā, nevis jāpērk. Labi, ka iestādes neuzskata, ka tā bija jāaizņemas. Bet no trešās puses, ka CVK pasūtījuma izpildei un vēlēšanu nodrošināšanai nebija vajadzīga šī datortehnika.

5. Neviens un nekad nav pasūtījis datortehniku, kuru KNAB un prokuratūra uzskata par nenopirktu.

Vēl dīvaināks ir tas, ka datortehniku, ko iestādes uzskata par nenopirktu un nozieguma priekšmetu, neviens un nekad nav pasūtījis ne pirkt, ne nomāt, ne piegādāt. Ne CVK pasūtījuma līgumā, ne tā prasībās vai specifikācijā pilnīgi nekur nav pieminēta nekāda datortehnika (nevienā rindiņā) un nekad nav bijusi pasūtījuma priekšmets vai tā sastāvdaļa.

CVK pasūtīja no SIA “SOAAR” programmēšanas darbus – nodrošināt 2021.g. pašvaldību vēlēšanas, ko uzņēmums izpildīja. Šī pasūtījuma izpildei CVK, drošības iestādes un Ministru kabinets izvirzīja prasības, kuras nebija iespējams izpildīt bez minētās datortehnikas. Tāpēc uzņēmums bija spiest to iegādāties, to arī izdarīja un izpildīja visas prasības, par ko nevienam nav nekādu šaubu un kam ir vairāki tūkstoši dokumentālu pierādījumu. Minētā datortehnika bija tikai palīglīdzeklis, bez kura nebija iespējams izpildīt pasūtījumu un izvirzītās prasības, tieši tāpat kā tas nebija iespējams bez elektrības, interneta, papīra, mēbelēm, ūdens, kafijas un daudz kā cita. Tikai un vienīgi izpildītāja ziņā bija pirkt, nomāt vai patapināt datortehniku vai arī iztikt bez tās un programmēt burtnīcās ar pildspalvām.

6. Dīvainajos zaudējumos KNAB, prokuratūra ierēķinājusi valsts budžetā samaksātus nodokļus.

Minētajos it kā valsts budžetam nodarītajos zaudējumos 56 265 € prokuratūra iekļāvusi 21% PVN – 9 765 €, ko “SOAAR” jau 2021.g. samaksājis valsts budžetā kā 21% PVN nodokli – 9 765 € tieši par konkrēto darījumu. Tātad 21% PVN – 9 765 €, kas 2021.g. iemaksāti valsts budžetā, pēkšņi 2024.g. prokuratūras ieskatā pārvērtušies par valsts budžetam nodarītiem zaudējumiem. Vai tā nav absurda pretruna?

Savas apšaubāmās rīcības attaisnošanai KNAB safabricē citus kriminālprocesus, aiz matiem pievelkot šķietamus likumpārkāpumus. 

Dīvainības KNAB rīcībā attīstījušās radoši. Vispirms KNAB uzsāka kriminālprocesu par korupciju. Taču, kad noskaidrojās, ka nekāda korupcija nav notikusi, tad KNAB uzsāka virkni citu kriminālprocesu – sākot no uzkūdīšanas uz neizpaužamu ziņu izpaušanu un beidzot ar krāpšanu. KNAB tos saražojis vienu pēc otra.

Vienu no  kriminālprocesiem KNAB uzsācis par uzkūdīšanu uz neizpaužamu ziņu izpaušanu. KNAB atrada īsziņu, kas 2019.g. nosūtīta uz uzņēmuma SIA “SOAAR” koplietošanas tālruni. Īsziņā norādīts kāda privāta programmēšanas uzņēmuma vadītāja tālrunis. KNAB ieskatā tālruņa numurs ir neizpaužamas ziņas. Bet par visu uzņēmumā notiekošo ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, t.sk. par koplietošanas un darbinieku tālruņu izmantošanu. Minētajā īsziņā KNAB saskatījis kriminālnoziegumu – uzkūdīšanu uz tālruņa izpaušanu, par ko pie kriminālatbildības saucams SIA “SOAAR” vadītājs. Jau atkal KNAB noignorēja faktu, ka programmēšanas uzņēmumu abi vadītāji bija labi pazīstami jau vairākus gadus pirms minētās īsziņas, abi ik pa laikam tikās, kopā pusdienoja jau kopš 2016.g., viņiem bija vienam otra tālruņa numurs un nebija nepieciešams kādam tos prasīt.

Citu kriminālprocesu KNAB uzsācis par konsultāciju sniegšanu informācijas sistēmu uzturēšanā, kurā arī saskatījis uzkūdīšanu uz neizpaužamu ziņu izpaušanu. 2020.g. kāda valsts iestāde vērsās pie SIA “SOAAR” un lūdza konsultācijas, kā samazināt izmaksas sistēmu uzturēšanai un kā samazināt atkarību no izstrādātāja. SIA “SOAAR” neatteica un sniedza konsultācijas, ko veica bez maksas, jo konsultāciju apjoms nebija liels. Konsultāciju sniegšanai bija nepieciešama informācija par situāciju, ko uzņēmums palūdza ar tekstu “atsūtiet kādu info”. Iestāde atsūtīja informāciju un SIA “SOAAR” uz tās pamata sniedza konsultācijas, kuras iestāde izmantoja, lai risinātu savu situāciju. Savukārt minētajā KNAB jau atkal saskatījis kriminālnoziegumu – uzkūdīšanu uz neizpaužamu ziņu izpaušanu, par ko pie kriminālatbildības saucams konsultācijas sniegušā uzņēmuma SIA “SOAAR” vadītājs.

KNAB piemeklē šķietamus likumpārkāpumus, burtiski pievelk tos aiz matiem, lai tādā veidā diskreditētu programmēšanas uzņēmumu SIA “SOAAR” un tā vadītāju. Radies iespaids, ka KNAB izmisīgi meklē, pie kā vēl piesieties.

Tā vietā, lai sabiedrībai atklāti paziņotu, ka vēlēšanu iepirkumos nav notikusi korupcija, KNAB kļūdījies un nepamatoti veicis kratīšanas, aizturēšanas un apcietināšanas, KNAB mēģina novērts sabiedrības uzmanību ar citiem apšaubāmiem (aiz matiem pievilktiem) kriminālprocesiem, lai tādā veidā attaisnotu savu rīcību.

Korupcijas neesamība tik stipri nokaitinājusi KNAB, ka tas mērķtiecīgi sācis iznīcināt SIA “SOAAR”.

Kopš 2022.g. KNAB arestējis 725 997 € SIA “SOAAR” līdzekļus, bet aizdomas izvirzījis tikai par 56 265 €. Tātad KNAB arestējis uzņēmuma līdzekļus 13 reizes lielākā apmērā nekā sarēķinājis aizdomas. Savukārt arestētos līdzekļus KNAB nosaucis par noziedzīgi iegūtiem, kaut gan tie saņemti likumīgā, legālā ceļā kā samaksa par kvalitatīvi padarītiem darbiem un kvalitatīvi nodrošinātām 2021.g. Pašvaldību vēlēšanām, ko saņēma visa sabiedrība, un ko neviens nav apšaubījis. Turklāt izpildīto darbu kopējā līgumcena bija tikai 430 172 €.

KNAB tīšām atņēmis uzņēmumam līdzekļus darbinieku darba algām un saimnieciskai darbībai, kā dēļ uzņēmums bija spiests atlaist darbiniekus un apturēt saimniecisko darbību. Acīmredzami KNAB mērķis ir likt šķēršļus ne uzņēmuma darbībai, bet pat eksistencei, lai tādā veidā, iespējams, pēc kāda nelegāla pasūtījuma nepieļautu uzņēmuma dalību valsts pasūtījumos, jo īpaši vēlēšanās. Sakarā ar apšaubāmajām KNAB darbībām pat Swedbank atteica uzņēmumam pakalpojumus un slēdza uzņēmuma kontus. Tas paralizējis uzņēmuma darbību. Visas šīs darbības KNAB uzsāka jau 2022.g., veic joprojām un mērķtiecīgi iznīcina uzņēmumu. Arestētie līdzekļi joprojām nav atbrīvoti un tiek aizturēti bez jebkāda pamata.

Notikušais liek uzdot jautājumus par KNAB rīcības mērķiem, motīviem, nolūkiem un tiesiskumu.

Kā interesēs patiesībā strādā KNAB un prokuratūra?

Zīmīgi, ka pēc liecību sniegšanas KNAB izvirzītās aizdomas un apsūdzības vairākkārt grozīja, papildināja un mainīja, tajā skaitā iekļaujot apsūdzībās nepatiesus un nepastāvošus faktus, lai vismaz formāli uzsāktie kriminālprocesi atbilstu likumā izvirzītajām prasībām un radītu iespaidu par to pamatotību.

Izmeklēšanas iestāžu uzdevums – noskaidrot, ir vai nav noticis likumpārkāpums. Savukārt šajā gadījumā tās nemēģina noskaidrot, vai ir noticis kāds likumpārkāpums, bet piemeklē šķietamus noziegumus, kurus varētu “piešūt” uzņēmumam, lai to dabūtu prom no vēlēšanām. Tas viss izvērties tādā absurdā, ka izpildītus darbus, ar kuriem kvalitatīvi nodrošinātas vēlēšanas, kurus izmantojusi visa sabiedrība, pateicoties kuriem minētās vēlēšanas vispār notikušas, izmeklēšanas iestādes un pat prokuratūra pēkšņi nodēvējušas par krāpšanu, valstij radītiem zaudējumiem, kaitējumu un smagām sekām. Dīvainākais ir tas, ka izmeklēšanas iestādes un prokuratūra tīšām ignorē dokumentālus pierādījumus, acīmredzamus faktus un pat liecības, izliekas tos neredzam, nesaprotam, nepieņem un noraida ar visdīvainākajām atrunām, piemēram:

Datortehnika, kas nopirkta komponentēs, no kurām sainstalēti datori, nav datortehnika.

Pasūtījumi, rēķini, bankas maksājumi un pavadzīmes nepierāda, ka datortehnika tika nopirkta.

Informācijas sistēma nav programmatūra, tāpēc tā neattiecas uz programmēšanas darbiem u.tml.

KNAB un prokuratūra neveic izmeklēšanu, bet kā padomju laikos pēc valdošās partijas norādījuma primitīvi piemeklē šķietamus noziegumus – mēģina tos izfantazēt, aiz matiem pievelkot pierādījumus, bet traucējošos atmetot, noraidot un nepieņemot. KNAB un prokuratūra spēj operēt tikai ar 3 pantiem, kas visi sākas ar burtu “K” – korupcija, kūdīšana, krāpšana. Šie kriminālprocesi, iespējams, kļūs par hrestomātiskiem šedevriem, ko mācībspēki varēs izmantot kā neatbilstošus piemēru studentu izglītošanai, kā nedrīkst rīkoties izmeklētāji.

Kā labā darbojas KNAB un prokuratūra šajā situācijā – sabiedrības vai kādai šaurai interešu grupai?

No vienas puses par smagiem noziegumiem, kas pastrādāti vēlēšanās, nekavējoties sabiedrībai būtu jāsniedz maksimāli detalizēta un plaša informācija, lai viestu skaidrību, kas īsti noticis vēlēšanās. Jo īpaši, kad izmeklēšana ir pabeigta, kriminālprocesi nonākuši prokuratūrā un tiek nodoti tiesai. Šādā situācijā nav pamata kaut ko slēpt. Taču iesaistītās puses – KNAB, prokuratūra un CVK izvairās no jebkādiem jautājumiem vai komentāriem.

Programmēšanas uzņēmuma SIA “SOAAR” vadītājs gatavs iet uz medijiem un tiešajā ēterā rādīt sabiedrībai dokumentus, pierādījumus, faktus par notikušo, kam minētās iestādes liek šķēršļus. Vai tas nerada pietiekamas bažas, ka kaut kas šajā situācijā nav kārtībā?

Izmeklēšanas iestādēm būtu jāsargā mūsu tiesības, mūsu valsts un vēlēšanas. Bet šajā gadījumā tās rīkojas dīvaini un netipiski. Notiekošais rada jautājumu: kā labā strādā KNAB un prokuratūra šajā situācijā – sabiedrības vai kādai šaurai interešu grupai?

Ja šis nav pietiekami skaļš trauksmes signāls medijiem un sabiedrībai, ja neviens uz to nereaģēs un pieļaus tā attīstīšanos, pieļaus, tad rodas jautājums, kāda ir nākotne šādai valstij?

* SIA “SOAAR” direktors

Novērtē šo rakstu: