Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar to Satversmes tiesas spriedumā ietvertie secinājumi un nolemtais ir imperatīvas prasības (ne dispozitīvas), tātad obligātas.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.

Lai nodrošinātu sodu izpildes nepārtrauktību un dotu iespēju likumdevējam saskaņot nepamatota tiesību aizskāruma novēršanai nepieciešamās izmaiņas ar kopējo sodu izpildes politiku, tika noteikts, ka tiesību norma tiek atcelta un līdz ar to tiesību pārkāpums pārtraucams ne vēlāk kā pusotru gadu pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas brīža (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01, 31. punkts).

Satversmes tiesa secina, ka tiesiskais regulējums, kas tikai pēc dzimuma kritērija, neņemot vērā katras notiesātās personas individuālās vajadzības un riskus, notiesātajiem vīriešiem paredz stingrāku soda izciešanas režīmu, kā arī no tā izrietošas atšķirīgas tiesības un ierobežojumus salīdzinājumā ar notiesātajām sievietēm, nenodrošina notiesāto vīriešu tiesību ievērošanu.

"Tādējādi notiesātā sieviete, kas izcietusi pusi no soda, teorētiski jau var tikt pārvietota uz atklāto cietumu. Turpretī notiesātais vīrietis pēc tam, kad izcietis pusi no soda, var būt nonācis vienīgi slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē un tikai pēc nenoteikta laika var tikt pārvietots uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi." (sk. sprieduma 20.2. punktu) 

Šādai interpretācijai ir likuma spēks. Likumdevējs ir veicis virkni grozījumu nolūkā imitēt minētā sprieduma izpildi, tomēr jāatzīmē, ka līdz tiesas noteiktajam datumam tiesību aizskārums netika novērsts un pašlaik tas turpinās. Tiesību apjoms ir pielīdzināts taču nav novērsts tiesību aizskārums, kurš izriet no imperatīvas prasības notiesātajam vīrietim izciest 3/4 no soda, lai tas varētu nokļūt atklātajā cietumā, savukārt notiesātajai sievietei ir jāizcieš 2/4 no soda, lai tā varētu nokļūt atklātajā cietumā.

2022. gada nogalē Ineses Lībiņas-Egneres vadītā Tieslietu ministrija virzīja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (22-TA-3178), kurš paredzēja novērst (kaut arī ar vairāku gadu nokavēšanos) minētajā Satversmes tiesas spriedumā konstatētos ilgstošos ieslodzīto un viņu tuvinieku tiesību pārkāpumus.

Tieslietu ministrija, apliecinot savu nespēju un/vai klaju Satversmes tiesas spriedumu ignoranci, jau gandrīz gadu (no 03.11.2022) nespēj pieņemt augstākminēto likumprojektu. 

Kaut arī pašlaik varētu šķist, ka likumprojekts ir nonācis finiša taisnē, t.i. nodots atkārtotai saskaņošanai, tomēr no likumprojekta jaunās redakcijas izriet, ka Satversmes tiesas spriedumā konstatētie pārkāpumi tiks novērsti tikai kaut kad nākotnē.

Likumprojekta 45. punkts paredz: "Šā kodeksa grozījumi 50.4, 50.6 un 50.7 pantā, kas nosaka brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanu noteikta veida brīvības atņemšanas iestādē vai soda izciešanas režīma pakāpē, ir piemērojami attiecībā uz personām, kuras brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk pēc 2023.gada 31.decembra."

Minētais faktiski nozīmē, ka vismaz 77% ieslodzīto tiesības netiks ievērotas un nodrošinātas atbilstoši Satversmes tiesas nolemtajam. 

Attiecībā uz iespējamību nepildīt Satversmes tiesas spriedumu bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja I. Ziemele uzsver: “Satversmes tiesas spriedumi ir jāievēro ikvienam, tos nedrīkst nepildīt. Atkāpties no spriedumā izteiktajām atziņām drīkst vienīgi pati Satversmes tiesa, ja tiek izskatīta līdzīga lieta un ja ir mainījušies lietas apstākļi.” (https://lvportals.lv/tiesas/299132-satversmes-tiesas-spriedumi-japilda-un-nav-atcelami-2018)

Eiropas Savienības Tiesas bijušais tiesnesis Egils Levits atzīmē, ka apstākļu, kuros varētu nepildīt Satversmes tiesas spriedumu, nav. (https://lvportals.lv/tiesas/299132-satversmes-tiesas-spriedumi-japilda-un-nav-atcelami-2018)

Satversmes tiesas sprieduma izpilde ir viens no konstitucionālās iekārtas pamatprincipiem. Citādi nav jēgas izveidot konstitucionālo tiesu, ja tās spriedumi paliktu neizpildīti. Praktiskas nozīmes šādai tiesai nebūtu (piem. https://juristavards.lv/eseja/270277-vai-satversmes-tiesas-spriedums-soreiz-tiks-izpildits/).

Ir saprotama Tieslietu ministrijas vēlme paturēt pēc iespējas vairāk ieslodzīto cietumos, nemainot neko, jo neapšaubāmi tas ir bizness. Ieslodzītie ir pietiekami labs naudas līdzekļu ģenerators un avots. Ieslodzītie ir Tieslietu ministrijas kapitāls un nākotnes dividendes. Ieslodzītie - tas ir bizness. Cenas cietumu veikalos, telefonoperatoru izmaksas, maksas pakalpojumu izcenojumi un daudz kas cits cietumos ir daudz augstāks nekā tādi paši pakalpojumi ārpus cietuma. Mūsdienās sēdēt cietumā nav lēti. (https://www.cbsnews.com/news/prisons-inc-the-big-business-of-incarceration/)

Satversmes tiesa ir devusi vairāk nekā pietiekamu laiku (no 2019. gada 7. novembra) sprieduma izpildei. 

Šādu Tieslietu ministrijas rīcību, klaji nepildot Satversmes tiesas spriedumu, vilcinot laiku un imitējot likumprojekta virzību turpu-šurpu, varētu dēvēt par "procesuālo huligānismu", tomēr, ievērojot ilgumu, kādā Satversmes tiesas spriedums netiek pildīts, un Tieslietu ministrijas rīcību (bezdarbību), tā izpildes nodrošināšanā ir saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem.

“Tiesiskā valstī jebkuras tiesas spriedumu respektē un izpilda. Uz to balstās tiesiskas valsts autoritāte,” LV portālam skaidroja Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos, konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps. Viņš arī norādīja: “Satversmes tiesas uzdevums ir sniegt vērtējumu likumdevēja paveiktajam. Šajā sistēmā ir būtiski, ka Satversmes tiesa neiejaucas politikā, paliek tiesību ietvaros, savukārt likumdevējam ir jāievēro Satversmes tiesas teiktais. Pretējā gadījumā rodas nopietna konstitucionāla problēma.”

No minētā faktiski izriet, ka, ilgstoši (gandrīz četrus gadus kopš sprieduma pasludināšanas un tiesību aizskāruma konstatēšanas) nepildot Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija ir radījusi konstitucionālo krīzi.

Rodas jautājums, vai Latvijā ir vajadzīga tiesa, kuras spriedumus var nepildīt vai arī pildīt, kā un kad vien iegribas?!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...