Kad aizsardzības ministra krēslā sēž melis, gļēvulis, draņķis un nodevējs

„IZVEIDOJA NATO IZCILĪBAS CENTRU STRATĒĢISKĀS KOMUNIKĀCIJAS JAUTĀJUMOS (STRATCOM CEE)”, „INICIĒJA KIBERZEMESSARDZES IZVEIDI”, „AIZSĀKA LATVIJAS ARMIJAS DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBAS KATRA GADA 10. JŪLIJĀ”, „UZSĀKA NBS VETERĀNU ATBALSTA PROGRAMMU”, „VEIC KĀJINIEKU BRIGĀDES MEHANIZĀCIJU”, „PANĀK AIZSARDZĪBAS BUDŽETA PALIELINĀŠANU LĪDZ 2% NO IKP”, „LATVIJA ĪSTENO VAIRĀKAS NACIONĀLAS UN STARPTAUTISKAS MĀCĪBAS”, „PĒC KRĪZES PALIELINA KARAVĪRU MĒNEŠALGAS UN UZTURDEVAS KOMPENSĀCIJAS”, „DĀVINĀJUMS NO NORVĒĢIJAS”, „LIELVĀRDES LIDLAUKA ATTĪSTĪBA”, „VIENOŠANĀS PAR KOPĪGU IEGULDĪJUMU NATO REAĢĒŠANAS SPĒKOS” – tas viss te uzskaitīts lieliem, lieliem burtiem.

Protams, protams, protams, par daudz ko no šeit sarakstītā labākajā gadījumā pasmejas – it īpaši jau par to daļu, kas attiecas nevis uz svinībām vai mācībām, bet uz reālām lietām.

Bet vai nu maz Latvijas politiķu vidū to, kuriem patīk pūst miglu acīs un greznoties ar svešām spalvām? Ja Pabrika kungam gribas, piemēram, pašam sev un citiem melot, ka tieši viņš – un nevis stratēģisko partneru uzbrēcieni un diskrēti draudi - ir tas, kurš panācis aizsardzības budžeta palielināšanu līdz maģiskajiem diviem procentiem, lai nu tā būtu.

Taču viena lieta ir ikdienišķi politiski meli, izlikšanās un fantāzijas, bet pavisam cita – tas brīdis, kad izrādās, ka Latvijas Republikas aizsardzības ministrs ir ne tikai prasts gļēvulis, bet arī melis un draņķis.

Stāsts lasītājiem jau ir pietiekami labi zināms. 27. septembrī ministrs pabija Mores kauju vietā un klātesošajai patriotiskajai publikai pavēstīja, ka „Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums”. Tieši šo vēstījumu sabiedrībai viņa vadītā ministrija lika arī oficiāli izplatītajā paziņojumā.

Taču atlika partijas „Saskaņa” Saeimas frakcijai uzbrēkt Pabrikam un aizsūtīt sūdzību NATO ģenerālsekretāram, kad Latvijas Republikas aizsardzības ministrs primitīvi nom…za.

Man ļoti žēl, bet citādi nevar saukt aizsardzības ministra gatavību uzdot ministrijai šī paziņojuma virsrakstu nomainīt uz „Godina Mores kaujās kritušos Latvijas karavīrus”. Faktiski - ievilkt kājstarpē asti vai ko citu un pēc būtības atteikties no saviem vārdiem un līdz ar to savas tā saucamās „pārliecības”.

Protams, par nodokļu maksātāju – to, kuri ministram jāaizsargā – līdzekļiem apmaksātie Pabrika preses pārstāvji pēc tam mēģināja izmeloties, ka ziņas virsraksts Aizsardzības ministrijas mājas lapā mainīts, „lai plašāk atspoguļotu ministra kunga pateikto vēstījumu sabiedrībai” un „lai neturpinātu nepamatoti izraisīto ažiotāžu par sākotnējo virsrakstu”.

Visticamākais, tuvākajās dienās Pabriks ar kompāniju mēģinās taisnoties, ka nekas jau traks nav noticis, ka vienkārši jārēķinās ar realitāti, ka ir gadījusies komunikācijas kļūda, ka nedrīkst dot rokās trumpjus Latvijas ienaidniekiem, ka leģionāru tēma ir neviennozīmīgi traktējama. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Taču, domāju, šī ir tā reize, kad visiem viss ir skaidrs. Šeit nav runa ne par partizāniem, ne par komunikāciju, ne par Latvijas draugiem un nedraugiem. Gluži vienkārši Artis Pabriks ir sevi skaidros un nepārprotamos darbos parādījis kā cilvēks, kuram pietiek pat ne ar reāliem draudiem, bet vienkāršu briesmu smaku, lai atteiktos no publiski paustas pārliecības.

Kamēr šis te gļēvulis strādātu par mācībspēku vai muļķotu vēlētājus, tas nebūtu nekas traks, - tādu tur ir dučiem un kāliem. Taču nelaime tā, ka šis te gļēvulis, melis, draņķis un nodevējs vada Latvijas Republikas aizsardzības resoru.

Tad nu iedomājieties paši, kas notiks, kad Latvijas Republikas aizsardzības ministrs nevis izdzirdēs attālu „Saskaņas” uzbrēcienu un uzbraucienu, bet saskarsies ar reāla apdraudējuma draudiem. Vai ir kāds, kurš šaubās, ka šādā situācijā Latvijas Republikas aizsardzības ministrs būs gatavs nodot ne tikai saujiņu leģionāru un tās idejas, kuru nesēji viņi ir, bet kaut ko nesalīdzināmi vairāk?

Novērtē šo rakstu: