Kad cigaretes nesmird jeb „Marlboro” un „IQOS” ražotāja dubultā morāle Krievijā
Pietiek lasītājs09.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no pasaules milžiem tabakas izstrādājumu ražošanā Philip Morris jau 24.martā, „tikai” mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedrības masu kritikas ietekmē paziņoja, ka it kā strādājot pie iespējām pamest Krievijas tirgu, pievienojoties daudziem starptautiskiem uzņēmumiem, kas samazina savu darbību valstī pēc tās iebrukuma Ukrainā. Tomēr līdz pat šai baltai dienai tas nav noticis, gluži pretēji – cigarešu Marlboro un smēķējamo ierīču IQOS ražotājs nostiprina savas pozīcijas Krievijas tirgū, ieņemot to tabakas industrijas pārstāvju vietu, kas pēc sankciju ieviešanas pret Krieviju vai jau uzreiz pēc iebrukuma Ukrainā pameta Krievijas tirgu, kā arī paplašinot savu ražotni pieaugošā pieprasījuma apstākļos.
Kā vienīgo iemeslu aiziešanai no Krievijas tirgus Philip Morris minēja nevis faktu, ka neatbalsta Krievijas sākto karu Ukrainā, bet gan to, ka nabadziņiem kļuvis grūti strādāt. Protams, netika bārstīti arī izteikumi par atbalstu ukraiņiem, taču tie izrādījās tikai vārdi, kad runa ir par sešiem procentiem no kompānijas globālajiem ieņēmumiem (ceturtā lielākā cigarešu ražotāja Philip Morris portfelī 6% aizņem ieņēmumi no pārdošanas Krievijā).
Turklāt tieši Krievija ir viens no centrālajiem reģioniem, kur nopietnas mārketinga aktivitātes veiktas jaunās IQOS cigarešu alternatīvas izaugsmei. Pēc pašas kompānijas paustā, Krievija ir otrais lielākais IQOS produktu patērētājs pasaulē, patērējot piecus procentus no visas Philip Morris radītās IQOS produkcijas.
Uzņēmumā Krievijā joprojām strādā 3200 darbinieku, un neviens nav atlaists. Gluži pretēji, ražošanas jaudas pat ir palielinātas paaugstinātā pieprasījuma dēļ. Diezgan loģiski – tā kā citi importa cigarešu ražotāji no Krievijas tirgus ir aizgājuši, Philip Morris ir iespēja Winston, Chesterfield u.c. Rietumu cigarešu cienītājus pārvilināt pie sevis un uzsēdināt uz savas produkcijas adatas, jo gluži vienkārši citu ārzemju ražotāju smēķējamie Krievijā nav pieejami.
Reuters nesenajā izmeklēšanas ziņojumā sīki izklāstīja ciešās attiecības starp Philip Morris un Krievijas lielākā cigarešu izplatītāja TC Megapolis dibinātāju un vēl nesen valdes priekšsēdētāju Igoru Kesajevu. Nav nekāds noslēpums, ka I. Kesajevam pieder uzņēmums, kas ražo ieročus Krievijas militārajām vajadzībām.
I. Kesajevs ir viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem, kas savu bagātību ieguvis, pateicoties cigarešu izplatīšanai. Deviņdesmito gadu sākumā British American Tobacco un citi cigarešu ražotāji izmantoja haotiskos apstākļus, kādi Krievijā bija pārejas periodā no PSRS iekārtas uz it kā demokrātisku valsti, lai izmantotu likumdošanas nepilnības un nodrošinātu nelegālo cigarešu importu. Ap to laiku I. Kesajevs izveidoja importētāju uzņēmumu, lai palīdzētu lielajiem cigarešu ražotājiem jeb Big Tobacco uzņēmumiem iekļūt Krievijas tirgū. 1998. gadā viņš nodibināja uzņēmumu TC Megapolis.
Laika gaitā, daļēji pateicoties personīgajiem kontaktiem, ko viņš izveidoja ar Philip Morris vadītājiem Šveicē, I. Kesajevs izveidoja TC Megapolis par lielāko cigarešu izplatītāju Krievijā. 2013.gadā Philip Morris un Japan Tobacco International iegādājās šī uzņēmuma akcijas par 750 miljoniem ASV dolāru.
Pat to laiku I. Kesajeva biznesa portfelis palielinājās, iekļaujot V.A. Degtjareva rūpnīcu, kas ražo daļu no ložmetējiem un prettanku un pretgaisa ieročiem, kurus, iespējams, izmanto Krievijas iebrucēji Ukrainā.
Lielajiem tabakas uzņēmumiem nekad nav bijusi sveša karadarbības un konfliktu izmantošana savu biznesu palielināšanā. Kā nekā – stresa nomāktajiem karavīriem, kuriem nepieciešama liela drosme, lai dotos uzbrukumā vai aizstāvētos, paaugstināto spriedzi var gribēties mazināt, uzraujot pa dūmam. Kā rāda līdzšinējā pieredze, visos karos, arī jau Pirmā pasaules kara laikā, karavīriem tika piegādāts ne tikai grādīgais, bet arī smēķējamais. Tieši Pirmais pasaules karš izrādījās pagrieziena punkts tabakas nozares nostiprināšanā Rietumu sabiedrībā, kas pavēra iespēju lielajiem tabakas ražotājiem vairākkārtīgi palielināt savus noieta tirgus.
Philip Morris ne tikai aktīvi darbojas Krievijā, bet arī piegādā savas cigaretes Ukrainas karavīriem, lai uzsēdinātu viņus uz adatas un jau pēc kara beigām viņi turpinātu pīpēt jau kā no nikotīna atkarīgi cilvēki un priekšroku dotu tieši Philip Morris ražojumiem.
Visos laikos lielie cigarešu ražotāji gaidījuši līdz pēdējam brīdim, lai izvestu no valstīm, kurās sācies karš, savas rūpnīcas. Šajā gadījumā izrādījies, ka tieši Philip Morris nespēj atteikties no iespējas paplašināt savu biznesu uz kara un nevainīgu cilvēku nogalināšanas rēķina. Ne velti Philip Morris jau sākumā pateica, ka nevis aizies no Krievijas tirgus, bet gan samazinās mārketinga aktivitātes. Tas arī notiek. Jo kāpēc tērēt naudu mārketingam, ja visi pārējie – godprātīgie konkurenti no Krievijas tirgus ir aizgājuši?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
