Iesaki rakstu: 
Meliem īsas kājas – par to vakar varēja pārliecināties sociālā tīkla Twitter lasītāji, sekojot līdzi Latvijas Reģionu apvienības vadītāja Edvarda Smiltēna un jaunievēlētā Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana (JKP) dialogam. Tas beidzās tik pēkšņi un dramatiski, ka noteikti būs interesants arī Pietiek lasītājiem.
Edvards Smiltēns:
Starp citu, @FeldmansLV, es joprojām neko neesmu dzirdējis par Tevis iesniegtiem grozījumiem likumā, lai ŠOGAD ieviestu 500€ minimālo pensiju, 500€ neapliekamo minimumu pensijām un algām. Tieši visu to, ko apsolīji pensionāriem un darba ņēmējiem apmaiņā pret savu Saeimas algu!
Krišjānis Feldmans:
Šobrīd mēģinām atrast naudu ZZS atstātajam deficītam un nesegtajiem solījumiem. Aicinu sekot līdzi aktualitātēm! 500€ minimālo pensiju nekad neesmu solījis, bet piekrītu, ka tādai ir jābūt!
Edvards Smiltēns:
JKP nekad nav solījis 500€ minimālo pensiju?
Krišjānis Feldmans:
Nē!
Edvards Smiltēns:
Tad ko īsti JKP solīja pensionāriem un kādos termiņos nodrošināt?
Anita Muižniece (JKP pārstāve):
Minimālo pensiju 200 eiro, neapliekamo minimumu pensijai 500 eiro - 4 gadu periodā.
Edvards Smiltēns:
Tiešām? 4 gadu periodā?
Publicē fragmentu no Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapas:
„Ekonomikas ministrija А. p. - Gatis Eglītis
Plāna 3x500 realizācija: minimālā alga, ar NN neapliekamais minimums algām un pensijām - 500€ mēnesī, minimālā pensija - 200€ mēnesī jau 2019. gadā.
Ģimenes valsts pabalsts 50€ par pirmo bērnu,
100€ par otro un 150€ par trešo un katru nākamo bērnu.
Saprātīga izmēra primārais mājoklis Latvijas pilsoņiem - bez NĪN.”
Krišjānis Feldmans: vairs neatbild.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
