Iesaki rakstu: 
Pirms gandrīz diviem gadiem mēs Pietiek atsūtījām šo rakstu ar faktiem par notiekošo „Sozinova karaļvalstiņā” – jo citādi nevar nosaukt to patvaļas un nesodāmības sistēmu, kāda gadu gaitā uzbūvēta Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Sozinova paspārnē.
2017. gada 11. septembrī par nelikumīgā alkohola nelegālo apriti un "točku" biznesu Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja 3 policijas darbiniekus, vienam no tiem pat piemērots apcietinājums.
Valsts policijas (VP) oficiālā pārstāvniecība ļoti aktīvi ziņo par skaļiem noziegumu atklāšanas gadījumiem, kas saistīti ar vienu no VP lielākajām prioritātēm - ēnu ekonomikas apriti mūsu valstī. Policistu aizturēšana par šādu noziegumu - odiozs un kritiku neizturošs gadījums, kas kārtējo reizi met ēnu uz policijas reputāciju.
Šoreiz pat tik nopietni, ka Rīgas reģiona vadība par to klusē, iespējams, cerot, ka kārtējo reizi izdosies "pa klusam" iztikt bez jautājumiem, skandāla un apspriešanas. Neizdosies.
Informācijas slēpšanai no sabiedrības ir savi iemesli. Nonākt uz aizturēto soļa nācās šādām izcilām policijas amatpersonām:
ARMANDS OZOLIŅŠ - Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors, RITVARS KAIMIŅŠ - Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors, SANDIS STUMBERGS - Teikas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks, operatīvo darbinieku šefs. Iecelts amatā no jau minētās Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas.
Rodas nopietnas pārdomas. Pirmkārt, vai ir iespējama situācija, ka Ķengaraga iecirkņa vadība - iecirkņa priekšnieks JURIS ORLOVSKIS, Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks EGĪLS LŪSIS un viņa vietnieks VALENTĪNS ĻEONOVS nevarēja nepamanīt, ar ko nodarbojas viņu darbinieki? Būsim reālisti, iespējams tas nav. Pretējā gadījumā nav skaidrs, vai Ķengaraga iecirkņa vadībai vispār ir kontrole pār iestādi, kuru viņi vada.
Otrkārt, īpaši nozīmīgs ir tas, ka nodarbošanās ar nelikumīgo alkoholu netraucēja SANDIM STUMBERGAM kļūt par operatīvo darbinieku vadītāju Teikas iecirknī un iegūt vēl plašākas iespējas sava "biznesa" attīstībai. Šis fakts ir īpaši nozīmīgs, jo priekšnieku kadru jautājumus visā Rīgas reģionā vienpersoniski lemj viens labi pazīstams cilvēks - Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes šefs ANDREJS SOZINOVS (attēlā).
Medijos šis vārds ir bieži minēts saistībā ar vairākiem skaļiem (un ne tikai) notikumiem noziegumu apkarošanas jomā. Reprezentabls izskats, kas ļauj domāt, ka Rīgas reģiona Kriminālpolicijā viss notiek taisnīgi un profesionāli, noziegumi tiek atklāti, vainīgie sēžas uz apsūdzēto soļa. Taču daudzi fakti par A. Sozinova ieceltajiem un viņam lojāliem policijas priekšniekiem sabiedrībai nebija zināmi.
1) Pa klusam tika nosūtīts bērna kopšanas atvaļinājumā (tātad joprojām saņemt valsts budžeta līdzekļus) A. Sozinova ieceltais Kriminālpolicijas nodaļas 2. biroja 4. nodaļas priekšnieka vietnieks JURIS LAGZDIŅŠ, kuru Ceļu policijas darbinieki aizturēja, braucot pie stūres aptuveni 3 promiļu alkohola reibumā. J. Lagzdiņš nāk no A. Sozinovam pakļautā 3. biroja (ekonomikas policija), bija ar izteiktām problēmām ar alkoholu. Tas netraucēja A. Sozinovam iecelt J. Lagzdiņu par priekšnieka vietnieku un pēc notikušā saglabāt viņam amatu un atļaut "atpūsties" dekrētā. Atvaļināts nav, nevienas ziņas medijos nebija.
2) 23. augustā par dienestam paredzētā benzīna pildīšanu privātos auto IDB aizturēja JURI AUZIŅU, 1. biroja 2. nodaļas inspektoru. Ilgus gadus A. Sozinovam pietuvināts darbinieks ar izteiktām problēmām ar alkoholu.
3) Medijos 2016. gadā plaši izskanējušais gadījums ar Jūrmalas iecirkņa prieksnieku ALEKSANDRU MELNI, kurš piedalījās sievietes aizturēšanā un izlikšanā no vīra mājas, nepalika slepens. Tomēr jāmin, ka ALEKSANDRS MELNIS savu amatu zaudējis tādēļ, ka arī viņš alkohola reibumā cīnījās ar Ceļu policijas darbiniekiem, savukārt sievietes aizturēšana un izlikšana no mājas, par ko prokuratūra kriminālprocesu izbeidza (tātad, viņas darbībās nebija saskatāms nozieguma sastāvs un aizturēšana, iespējams, bija nelikumīga), nebija pietiekošs arguments, lai izvērtētu A. Melņa atbilstību policijas amatpersonas amatam. A. Melnis arī ir A. Sozinovam ļoti pietuvināta un lojāla persona, un arī viņam A. Sozinovs saglabāja amatu Kriminālpolicijā zem sava spārna.
4) 1. biroja 4. nodaļa, kas nodarbojas ar pedofilijas apkarošanu. Tā ir slavenā nodaļa, kas izmeklēja "Imantas pedofila" krimināllietu. Izmeklēja ilgstoši un bez rezultāta, jo, kā ir zināms, Imantas pedofīlu noķēra tikai un vienīgi tāpēc, ka viņš izdarīja citu noziegumu un viņa DNS cita kriminālprocesa ietvaros tika nosūtīts iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē, pēc kā tas sakrita ar DNS profilu, kas atradās 1. biroja 4. nodaļas rīcībā.
Šeit jāatzīmē, ka 1. biroja 4. nodaļu tajā brīdī pēc A. Sozinova rīkojuma tika iecelta vadīt 1. biroja 3. nodaļas (narkotiku apkarošana) izmeklētāja IRINA DZEVA, kurai nebija nedz atbilstošas pieredzes kolektīva vadīšanā, nedz atbilstošo zināšanu operatīvās darbības jomā. I. Dzevas iecelšanas rezultātā 1. biroja 4. nodaļas kolektīvs gandrīz pilnībā nomainījās, darbu citās jomā nācās turpināt pieredzējušiem darbiniekiem.
"Imantas pedofila" lietas izmeklēšana līdz DNS sakritībai bija strupceļā, jo nodaļas faktiskās sabrukšanas dēļ atklāt tik smagu un rezonansi izraisījušo noziegumu nebija kam. A. Sozinovs labi apzinājās, ka gadījumā, ja "Imantas pedofils" uzbruks kaut vēl vienam upurim, var aktualizēties jautājums par viņa paša atbilstību ieņemamajam amatam, jo jauns upuris būtu signāls tam, ka A. Sozinova vadītā Rīgas reģiona Kriminālpolicija nav spējīga aizstāvēt sabiedrības locekļus. Rezultātā pēc A. Sozinova rīkojuma milzīgi policijas darbinieku spēki tika iemesti Imantā patrulēšanai par ielām, sabiedriskajā transportā utt.
Jāpiemin, ka patrulēšanā nācās piedalīties milzīgam skaitam operu un izmeklētāju, kuri A. Sozinova rīkojuma dēļ bija spiesti nolikt malā savus tiešos pienākumus, kas bija saistīti ar citu, ne mazāk svarīgu noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu. Situāciju pēkšņi izglāba DNS sakritība, "Imantas pedofils" tika noķerts, sabiedrībai slaveni prezentēts "efektīvs" 1. biroja 4. nodaļas "darbs". Taču ziņas par bezjēdzīgi izlietotiem cilvēkresursiem, par citu darbu novilcināšanu patrulēšanas dēļ, kura ilga ap vienu gadu, izteiktas netika un palika slepenas.
Vēl 1. biroja 4. nodaļas sakarā jāmin tas, ka I. Dzeva nesen tomēr tika pazemināta līdz 2. biroja 3. nodaļas priekšnieka vietnieka amatam (automašīnu zādzību izmeklēšanas nodaļa), un viņas vietā pēc A. Sozinova rīkojuma bez jebkāda konkursa tika iecelta VALĒRIJA SILAJEVA, par kuras amorālo tēlu, uzvedību, fotogrāfijām jau vairākkārtīgi bija rakstīts interneta portālos. V. Silajevas spējas vadīt kolektīvu un kriminālprocesuālo un operatīvās darbības zināšanu apjoms A. Sozinova ieskatā ir pietiekošs, lai izvēlētos šajā amatā tieši šo personu.
Viss minētais, īpaši saistībā ar Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieku aizturēšanu, prasa atbildi uz vienu jautājumu: vai A. Sozinovs vada situāciju Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijā? Vai jaunieceltais Rīgas reģiona priekšnieks JURIS SULTE apzinās situāciju, kas notiek Rīgas reģionā? Kā ir iespējams, ka darbu savos amatos joprojām turpina Ķengaraga iecirkņa priekšnieki E. Lūsis un J. Orlovskis, tajā skaitā pēc medijos jau minētā cigarešu ražošanas iekārtas pazušanas skandāla? Viss, kas ir norādīts, ir signāli, ka Rīgas reģiona Kriminālpolicijā kaut kas nav kārtībā.
Šis bija raksts pirms gandrīz diviem gadiem. A. Sozinovs joprojām ir amatā, un viss turpinās. E. Lūsis gan pagājušā gada maijā darbu policijā pameta, bet J. Orlovskis joprojām „zied un plaukst”, savukārt amatu pametušais J. Lagzdiņš pērn pirms aiziešanas deklarējis šādus interesantus darījumus:
Citi, Dāvinājums 11043.00 EUR,
Citi, Dāvinājums 8996.00 EUR,
Citi, Pirmā iemaksa dzīvokļa iegādei 23200.00 EUR.
Un tā tālāk, un tā tālāk. Tie, kas ir visvairāk sasmērējušies, amatus pamet, bet sistēma turpina rullēt. Atliek vienīgi cerēt, ka gaidāmā policijas vadības rotācija spēs vismaz iedragāt „Sozinova karaļvalsti” – protams, ja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nenobīsies tai pieķerties.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
