Kāpēc runas par atomenerģijas attīstīšanu Latvijā it tikai tukšas runas? No vienas puses, ekonomikas ministrs apgalvo, ka pārrunas ar igauņiem bijušas un “varam pievienoties projektam jebkurā mirklī”. Arī Latvenergo ir teicis, ka šis jautājums ir skatīts. Kur problēma?
Problēma ir tā, ka šis ir politisks jautājums, kas nav realizējams bez plaša politiska atbalsta. Tas nav tā, ka atnāk privātais un uz savu galvu kaut ko realizē. Politisks jautājums nozīmē, ka tas prasa sabiedrības informēšanu, izglītošanu un publisku debati vismaz 3-4 gadus. Jāskaidro sabiedrībai, jāidentificē iespējamās atrašanās vietas, risinājumi, jāveido izglītības bāze, jākliedē bažas.
Nekas no tā nav darīts un pat nav sākts. Kad runāju ar igauņu projekta uzņēmuma vadītāju, viņš norādīja, ka Latvija ir atpalikusi par aptuveni 5 gadiem. Tur tas viss virzās - parlamentārais process, izglītības programmas, identificētas lokācijas, atrasts tehnoloģiju piegādātājs, gatavota ierēdniecība uzraudzības pusē (ar cilvēku resursa plānošanu, konkrēts roadmap). Atliek tikai sagaidīt regulatīvo procesu noslēgumu ražotāja pusē, konkrēta modeļa sertifikāciju, un tad var fokusēti un strauji virzīties uz priekšu.
Latvija guļ. Mums gadiem runā par citu. Katrā televizorā purkšķina par Ķīnas paneļiem un propelleriem. Kas gala beigās, pēc visa šī laika nav rezultējies plašākā atbalstā, jo nav redzami izteikti ieguvumi un tagad ar likumdošanas izmaiņām tiek lielā mērā uzspiesti. Jā, forša manta, tehnoloģija, bet šaurā nišā. Kad atcēla neto uzskaites sistēmu mājsaimniecībām, uzreiz interese apsīka. Tā bija subsīdijās balstīta interese.
Ūdeņraži, metāni – viss jau jauki, bet, ja regulatīvi neuzspiedīs Eiropas mērogā, nerealizēsies, jo banāls faktors - dārgi. Ja beidzas zaļā mānija - būs šauras nišas produkts. ASV atteikusies no maniakālas pieejas, Ķīnā tādas nav bijis, Eiropai opciju paliek arvien mazāk - ekonomikas grimst, politiķiem būs jāmaina kurss. Zaļā enerģētika ir viens no atpalicības iemesliem.
Nav jau skaidrs arī, kāds ir konkrētais mērķis Latvijas kontekstā. Būšot lielāka enerģētiskā neatkarība? Kad - bezvēja laikā vai tikai vējainā? Kā bija gāze mūsu enerģētikas mugurkauls, tā paliek. Vācijā jau tas pats, un nekādas neatkarības nav. Gāzi vajag, tikai piegādātājs cits. Vai arī atkarība no Francijas kodolstacijām.
Lētāk? Arī nebūs. Valstīs ar augstu propelleru īpatsvaru enerģijas cena ir jūtami augstāka nekā tur, kur to nav. Gan Eiropā, gan ASV.
Kāpēc melis Melnis melo visos raidījumos par šo? Tāpēc, ka patoloģisks melis un citādi nemāk. Un ko mēs darīsim, kad beigsies zaļais kurss, kad aktualitāte pazudīs no ekrāniem un citas valstis atslābs un subsīdijas vai piespiedu metodes apsīks? Atkal pie sasistas siles.
Jāsāk fokusēti strādāt pie Latvijai piemērotas enerģētiskās vīzijas. Tādas mums nav. Kā vaid deputāti, ka nav enerģētikas stratēģijas, tā turpina vaidēt. Strādāt neviens negrib, gaida un vaid, kad to darīs kāds cits. Kad pamodīsimies?