Kad pie jums ierodas "zīmolu eksperti" ar uzplečiem
Apģērbu veikala īpašnieks16.11.2011.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Esmu apģērbu veikala īpašnieks. Mans veikals pārdod pasaules zīmolu vīriešu un sieviešu apģērbus un aksesuārus no pagājušo sezonu kolekcijām. Maksāju godīgi nodokļus. Neesmu vēl rakstījis nevienu rakstu ne uz avīzi, ne uz ziņu portālu. Bet tagad man ir interesants raksts, un es domāju, ka cilvēkiem varētu būt interesanti, kāpēc zīmolu drēbes maksā tik dārgi un kā un kādos līmeņos strādā mūsu Ekonomikas policija.
Es iegādājos drēbes no Outlet un Stock apģērbu vairumtirdzniecības gigantiem, kuri apgalvo, ka viņiem ir oriģinālas pagājušā gada kolekcijas drēbes.
Divas – trīs nedēļas atpakaļ pie manis bija ieradusies Ekonomikas policija ar REACT.org pārstāvi (kurš it kā ir eksperts vairākos pasaules zīmolos). Viņi paņēma uz ekspertīzi aptuveni 50 apģērbus (~15 dažādi zīmoli), kuri, kā viņi domā, ir viltoti.
Viņiem esot aizdomas, ka es pārdodu viltotus zīmolus – tādus kā Hugo Boss, Armani, Prada utml. (noteikti viņus kāds ir atsūtījis). Pēc policijas teiktā, ekspertīze ilgs no 4 līdz 6 mēnešiem.
Es viņiem jautāju - ko man tālāk darīt? Uz ko viņi mierīgi atbildēja - tirgo tālāk.
Es jautāju policijas un REACT speciālistam, kur es varu uzzināt, vai drēbes ir viltotas vai oriģinālas? Kādus zīmolus var pārdot? Kādiem vajag speciālas atļaujas? Jo es uzskatu, ka viņi ir oriģināli un necik nav sliktāki par Stockmann un Plaza drēbēm.
No grāmatvedes un paziņas, finanšu speciālista, es zināju, ka par Latvijā reģistrētām preču zīmēm es varu uzzināt lrpv.lv (Patentu valdes datubāze) mājas lapā - kādus zīmolus var tirgot un kādiem vajag speciālas atļaujas un sertifikātus.
Kad viņiem teicu, ka vairāki zīmoli, ko viņi ņēma uz ekspertīzi, nebija atzīmēti lrpv.lv mājas lapā, viņi atbildēja, ka lrpv.lv strādā ļoti lēni un slikti.
Uz to es atkal prasīju - kā tad es varu zināt, kādi zīmoli ir patentēti Latvijā. Viņi teica, ka REACT.org pārstāv vairāk nekā 300 zīmolus un to ar katru dienu paliek vairāk un vairāk. Es prasīju - vai jums ir mājas lapa ar šiem sarakstiem? Knapi, bet atbildēja - react.org.
Es ātri iegāju viņu mājas lapā un pamanīju, ka viņi ņem uz ekspertīzi arī citus pasaules zīmolus, kuri nebija saraksta. Es jautāju - kāpēc? Uz ko viņi atbildēja, ka rodas aizdomas par viltojumu un ekspertīzi veiks triarobit.com intelektuālā īpašuma aģentūra.
Pēc nedēļas es saku pētīt triarobit.com mājas lapu un secināju, ka viņiem nav nekāda saraksta. Es viņiem saku rakstīt e-pastus. Es jautāju – kādi ir viņiem zīmoli, par kuriem viņi atbild Latvijā, kur es varu uzzināt, vai drēbes ir viltotas vai oriģinālas? Kādus zīmolus var pārdot? Kādiem vajag speciālas atļaujas? Uz to man atbildēja, ka tas ir komercnoslēpums.
Viņi nevar pateikt, kādus zīmolus viņi pārstāv. Kā arī to, ka viņi nav eksperti, ka to var izdarīt tikai pats ražotājs vai konkrēts pārstāvis Latvijā, kuru Latvijā vispār nav. Un secināt, vai drēbe ir oriģināla vai ne, ir pienākums pašam komersantam. Un sarakstes beigās pievienoja - zīmolu tirdzniecība Latvijā ir komersanta risks.
Galu galā, vismaz 4 mēnešus es palieku bez preces. Es joprojām nezinu konkrēti, kādus zīmolus var tirgot, kādus ne? Kādi apģērbi ir oriģināli vai ne, neviens man nepateiks.
Un sanāk, ka Ekonomikas policija var nākt laiku pa laikam un atņemt preci, kura viņiem liekas aizdomīga. Likt sodus un pat aizvērt veikalu - dēļ 60 „aizdomīgām” precēm.
Visdrīzāk, kāds viņus sūta pie mums. Esmu dzirdējis, ka daudz veikalu maksā ikmēneša un ceturkšņa maksājumus policijai, lai tie neņemtu „vismaz uz četriem mēnešiem drēbes uz pārbaudi”. Es neko viņiem nevaru un negribu maksāt, jo uzskatu, ka tas ir kā atļauts bandītisms.
Un te rodas jautājums, vai tirgot tālāk vai ne?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.