Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem
Kirovs Lipmans03.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret manu ģimeni par 1 903 294 eiro piedziņu. Līdz ar to šī nepamatotā, politiski motivētā prasība ir noraidīta jau otrajā tiesas instancē.
Saistībā ar šo spriedumu es vēlētos atgādināt dažus faktus. Visi labi zina, kā es savulaik "pacēlu" faktiski bankrotējušo uzņēmumu "Liepājas metalurgs", kas pēc tam diemžēl nonāca blēžu rokās, kuri to arī "kopīgiem spēkiem" nogremdēja. Taču "Metalurga" gadījumā bija runa par negodprātīgiem biznesa partneriem. Citāda ir situācija ar AS "Grindeks".
Kad es iegādājos AS "Grindeks" akciju paketi un ķēros pie uzņēmuma attīstīšanas, tā gada apgrozījums bija tikai desmit miljoni. Pašlaik tie ir jau vairāk gandrīz 150 miljoni eiro. Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2017. gadā bija 8,75 miljoni eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 4,31 miljons eiro.
Ierēdņiem un politiķiem būtu jārūpējas par šādu uzņēmumu attīstību, kas nodrošina labi apmaksātas darbavietas un ienākumus valsts budžetam, vai vismaz nebūtu jāmēģina gandrīz vai neslēpti prātot – ja reiz te ir tik plaukstoša kompānija, kā mēs varētu no uzņēmuma un tā īpašniekiem "nocirpt" kaut ko vēl papildus, kas kompensētu mūsu pašu neizdarības sekas...
Tikai tā es varu vērtēt nepamatoto, politiski motivēto tiesvedību, ko Privatizācijas aģentūra bija sākusi pret manu ģimeni valdības uzdevumā.
Vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā diemžēl izrādījās neuzticams partneris, sākumā oficiāli paziņojot, ka manu dēlu neuzskata par manas ģimenes locekli, bet pēc tam viedokli diametrāli mainot.
Savukārt pēc tam, kad valdība bija aizdomīgi, pat nesaimnieciski lēti pārdevusi savas "Grindeks" akcijas un tai nācās taisnoties sabiedrības priekšā, šis FKTK "jaunais" viedoklis izrādījās nesaimnieciskajiem politiķiem un ierēdņiem pietiekami vilinošs, lai uz tā pamata mēģinātu sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no... manas ģimenes.
Protams, ka šī prasība bija absurda un likumsakarīgi jau divās instancēs ir noraidīta, taču tās izskatīšana tiesā ir prasījusi arī valsts – tātad nodokļu maksātāju – laiku un resursus. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir simti un tūkstoši uzņēmēju, kuru darbības mērogi ir mazāki, un viņiem šādas prāvas grauj gan uzņēmējdarbību, gan arī uzticību valstij kā godīgam partnerim.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
