Kad politiķi un ierēdņi mēģina sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no uzņēmējiem
Kirovs Lipmans03.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret manu ģimeni par 1 903 294 eiro piedziņu. Līdz ar to šī nepamatotā, politiski motivētā prasība ir noraidīta jau otrajā tiesas instancē.
Saistībā ar šo spriedumu es vēlētos atgādināt dažus faktus. Visi labi zina, kā es savulaik "pacēlu" faktiski bankrotējušo uzņēmumu "Liepājas metalurgs", kas pēc tam diemžēl nonāca blēžu rokās, kuri to arī "kopīgiem spēkiem" nogremdēja. Taču "Metalurga" gadījumā bija runa par negodprātīgiem biznesa partneriem. Citāda ir situācija ar AS "Grindeks".
Kad es iegādājos AS "Grindeks" akciju paketi un ķēros pie uzņēmuma attīstīšanas, tā gada apgrozījums bija tikai desmit miljoni. Pašlaik tie ir jau vairāk gandrīz 150 miljoni eiro. Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2017. gadā bija 8,75 miljoni eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 4,31 miljons eiro.
Ierēdņiem un politiķiem būtu jārūpējas par šādu uzņēmumu attīstību, kas nodrošina labi apmaksātas darbavietas un ienākumus valsts budžetam, vai vismaz nebūtu jāmēģina gandrīz vai neslēpti prātot – ja reiz te ir tik plaukstoša kompānija, kā mēs varētu no uzņēmuma un tā īpašniekiem "nocirpt" kaut ko vēl papildus, kas kompensētu mūsu pašu neizdarības sekas...
Tikai tā es varu vērtēt nepamatoto, politiski motivēto tiesvedību, ko Privatizācijas aģentūra bija sākusi pret manu ģimeni valdības uzdevumā.
Vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā diemžēl izrādījās neuzticams partneris, sākumā oficiāli paziņojot, ka manu dēlu neuzskata par manas ģimenes locekli, bet pēc tam viedokli diametrāli mainot.
Savukārt pēc tam, kad valdība bija aizdomīgi, pat nesaimnieciski lēti pārdevusi savas "Grindeks" akcijas un tai nācās taisnoties sabiedrības priekšā, šis FKTK "jaunais" viedoklis izrādījās nesaimnieciskajiem politiķiem un ierēdņiem pietiekami vilinošs, lai uz tā pamata mēģinātu sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no... manas ģimenes.
Protams, ka šī prasība bija absurda un likumsakarīgi jau divās instancēs ir noraidīta, taču tās izskatīšana tiesā ir prasījusi arī valsts – tātad nodokļu maksātāju – laiku un resursus. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir simti un tūkstoši uzņēmēju, kuru darbības mērogi ir mazāki, un viņiem šādas prāvas grauj gan uzņēmējdarbību, gan arī uzticību valstij kā godīgam partnerim.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.