Iesaki rakstu: 
2017.gada vasaras noslēgumā manu patiesu ziņkāri radīja jaundibinātā kustība „Par” ar inteliģentiem cilvēkiem priekšgalā un dažiem pelēcīgiem traipiem, kuri jau pabijuši lielajā politikā. Iesākums bija labs. Man jo īpaši uzrunāja vairāki kustības līdzdibinātāji, tostarp Mārtiņš Staķis – uzņēmējs, zemessargs un reizē arī, patiesi, laba LTV raidījuma „Saknes debesīs” vadītājs. Noticēju kā nomaldījusies avs.
Tuvojoties vēlēšanu gadam, arvien vairāk iezīmējās tas, ka kustība bez „lielā brāļa” nekur netiks, tādēļ kā ar burvju zižļa mājienu pielīmējās „Attīstība”. Tā kā esmu no tām pašām aprindām, kuras augstāk minēju, atzīmēšu, ka garīguma saikne ar politiku manām ausīm ir kaut kas jauns, un Rīga ir maza tāpat kā Ģertrūdes ielas nams numur 42, kur vietu atradusi ne tikai Jura Pūces sievas Zaigas biedrība „Ascendum”, bet arī Mārtiņa Staķa kafijas un kafejnīcas biznesa juridiskās adreses un biroji. Turklāt vienā un tajā pašā stāvā.
Tādēļ nedaudz pievērsīšos raidījuma „Saknes debesīs” izbijušā vadītāja ienākšanai politikā. Lieki piebilst, ka gluži jaunpienācējs politikā viņš nav, lai arī pats apgalvo pretējo – „līdz šim neesmu bijis nevienā partijā un stāvējis tālu no politiskās virtuves, tāpēc biju tikai dzirdējis, ka principi politikā netiek augstu vērtēti un mirkļa izdevīgums, iesēdētas vietas un amati ir svarīgāki par ilgtermiņa valsts interesēm vai partijas vērtībām”. Stāvējis politiskajai virtuvei viņš ir visai tuvu.
Zināms, ka Staķa māte Dagnija savulaik bija aktīva ZZS biedre un kādu laiku ir vadījusi arī Labklājības ministriju arī laikā, kad traģiskā ugunsgrēkā ziemas spelgonī kādā no aprūpes centriem gāja bojā daudz cilvēku. Taču tas sen ir aizmirsts un vairs nav aktuāli.
Par Staķa ienākšanu politikā var teikt tā, ka viņš gluži tāpat kā citi saprot, ka jautājumus, no kurienes mēs nākam, kas mēs esam un kurp ejam, agrāk vai vēlāk sev uzdod ikviens. Tādēļ arī Staķis ir nokļuvis politikā.
Viņš un viņa ģimene ir ne mazums naudas ieguldījuši partijas „Attīstībai/Par” un kustības „Par” kasē. Pavisam Staķu ģimene gada laikā ir saziedojusi 38 255,62 EUR (KNAB informācija). Tas gan ir pēc kases grāmatas, nevis melnās partijas kladītes.
Piekrītu Mārtiņa teiktajam, ka „nauda var iesist ķīli garīgumā – ja neesi kaut kā augstāka vārdā gatavs no kaut kā atteikties, īpaši jau naudas, tad kur tad tevī ir garīgums? Turklāt ziedot nenozīmē atdot lieko, nevajadzīgo, bet kaut ko nozīmīgu, pašam noderīgu, jo ziedošanas jēga ir mācīt nepieķerties lietām, un caur to mēs saņemam daudz svētības. Es desmito tiesu ziedoju no pirmās dienas, kopš esmu draudzē, un tiešām uzskatu, ka mana rocība nāk caur to, ka no naudas spēju arī atteikties”, taču neizskatās, ka viņš šajā ziņā kļūs garīgāks reliģiskā nozīmē, varbūt ieguvis politisko garīgumu un pretim saņem nevis daudz svētības, bet gan daudz naudas.
Staķis ir nokļuvis siltā vietiņā un savu ieguldījumu atsitīs caur Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra algu, kas bruto ir ap 3361 euro mēnesī. Tiesa, tas varētu būt vesela gada smags un cītīgs darbs, varbūt viņam ir arī vēl kāds plāns, lai pie mantības tiktu ātrāk, kas to lai zina, kādi plāni partijai ir uz 2% no IKP. Izskatās, ka līdzīga doma ir arī Artim Pabrikam, kurš partijas ir mainījis biežāk nekā zeķes, jo viņš deviņu mēnešu laikā partijai ir ziedojis 30 083,00 EUR (KNAB), lai tiktu pie sen kārotā aizsardzības ministra krēsla.
Par Pūces ģimenes iesaisti partijas līdzfinansēšanā labāk aizvērt acis (ap 60 000 euro), jo, būdams Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, paspēja laikam sakasīt daudzus simtus tūkstošu, lai varētu uzturēt visai nesekmīgu kustību ilgstoši un tagad ticis par ministru vienā no naudīgākajām ministrijām, jo caur VARAM plūst gandrīz visa Eiropas fondu nauda. Naudas plūsmas sadales pārvalde ir būtiska komponente.
Atgriežoties pie Staķa, tad viņš pats reiz ir teicis, ka, „ja paskatāmies atpakaļ un paanalizējam, kāpēc kāds dabūja tieši šo darbu vai kāpēc satika šo cilvēku, bieži vien izkristalizējas kāds vietā un laikā pateikts vai dzirdēts teikums, kuru viņš uztvēra un saprata”. Šeit būtu vieta pieņēmumam, ka Staķis, pirms kļuva par aktīvu kustības „Par” biedru un spokes person, noteikti bija kopā izmalkojis neskaitāmas kafijas tases kopā ar Juri Pūci, Edgaru Jaunupu un citiem „Attīstības” virzītājiem tuvāk mērķim.
Vilks aitu barā nospēlēja izšķirošu lomu, kad vajadzēja samierināt Pavļutu un Pūci un pārliecināt citus baltos kreklos tērptos „Par” cilvēkus, ka ir nepieciešams „vecākais brālis”, lai realizētu kustības mērķus.
Vai dziļi ticīgs cilvēks tā varētu darīt, ka ar viltu un māņiem gūt sev labumu uz citu vientiesīguma rēķina? Šaubos. Zemeslode ir apaļa!
„Lai būtu garīgs, nav jābūt svētajam. Manuprāt, garīgs ir jebkurš cilvēks, atšķiras tikai katra garīguma mērs.” (M.Staķis)
P.S. „Attīstībai/Par” ar katru jaunu dienu parlamentā nāk klajā ar sen aizmirstām lietām, kas, izskatās, bija jau sakārtotas, bet te, pēkšņi, izvilktas atkal laukā, - un prasa no valsts 40 miljonu eiro. Kas būs nākamais - viendzimuma laulības atbalstīšana, praidu līdzfinansēšana un bērnu adopcijas viendzimuma pāriem?
Avoti:
KNAB
VID
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
