Kad trakais ir pie stūres, jeb – lai visi labie stāv klāt baltkrievu tautai
Kasīklis27.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik viens no aktuālākajiem jautājumiem ilgtermiņā ir notiekošie procesi Baltkrievijā. To atrisinājums skars ne tikai Baltkrieviju, bet bez šaubām arī Krieviju, līdz ar to pat varētu teikt, ka pašlaik Baltkrievijā notiek procesi, kuri ietekmēs ģeopolitiku visā pasaulē. Skaļi, bet fakts.
Protams, ka Baltkrievija pati par sevi nav uzskatāma par nozīmīgu spēlētāju ģeopolitiskajā arēnā, bet tās saites ar Krieviju ir tik ciešas, ka tās varētu salīdzināt ar automašīnas vilkšanu cietajā sakabē. Kā viena sāk stūrēt uz grāvja pusi, tā otrai nav pārāk daudz izvēļu – vai nu censties salauzt sakabi un tālāk braukt pašai, vai abām automašīnām iestūrēt grāvī.
Ja vienu brīdi sāka šķist, ka Putins darīs visu, lai izglābtu Lukašenko režīmu, tad pašlaik šajā jautājumā izteiktas aktivitātes no Putina puses ir mazinājušās. Pirmšķietami sāk izskatīties, ka Putins ir izvēlējies labāk “draudzīgi” pastāvēt malā, vismaz tieši un atklāti un vismaz pagaidām neiesaistoties.
Vērojot šī brīža procesus Baltkrievijā, jāpiekrīt politologa Valērija Karbaļeviča paustajam: "Starp divām konfliktējošām pusēm ir radusies vienlīdzības situācija. Spēka vienlīdzības. Neviena no pusēm nevar uzvarēt, turklāt ir jāņem vērā arī fakts, ka Aleksandrs Lukašenko kategoriski atsakās iet uz pārrunām ar protestētājiem. Tas nozīmē, ka Baltkrievijas konfliktu var atrisināt tikai vienas no pušu absolūtas uzvaras gadījumā.”1
To, ka A.Lukašenko ir izvēlējies bezkompromisa spēka ceļu, apliecina vairāki fakti.
Pirmkārt, video rullītis, kurā bija redzams A.Lukašenko ar triecienšauteni rokās. Pats fakts, ka valsts prezidents skraida ar ieroci rokās, kur barikāžu otrā pusē ir viņa tauta – ir visnotaļ izteiksmīgs žests. Turklāt nepietiek, ka viņam ir ierocis. Tas ir arī viņa nepilngadīgā dēla rokās. Te jāatzīmē, ka Kremlis šādu A.Lukašenko izrādīšanos pat atteicies komentēt.2 Tiesa, Kremlis neslēpj, ka viņu interesēs ir atbalstīt tādus politiskos spēkus, kuri būs labvēlīgi noskaņoti tālākai sadarbībai ar Kremli.3
Faktiski no tā izriet, ka Putinam ir vienalga, vai pie varas ir Lukašenko vai kāds cits – galvenais, lai lojāls Kremlim. Kā būtisks moments jāmin tas, ka Kremlis, runājot par 23.augusta protesta akcijām, norādījis, ka nesaskata nekādas provokācijas no protestētāju puses un ka arī tiesībsargājošās iestādes korekti ir pildījušas savus pienākumus.4 Diezgan netipiski lasīt Kremļa paziņojumus, kuri ir visnotaļ lojāli pret protestētājiem.
Tomēr no Kremļa puses tiek piemērota retorika, ka nemieru izraisītāji atrodas ārpus Baltkrievijas robežām.5 Šāds paziņojums vairāk iezīmē iespējamo scenāriju, ka Kremlis palīdzēs Baltkrievijai, ja tai radīsies ārējs apdraudējums. Tiesa, tiek noklusēts, vai iesaistīšanās būs pie reāla apdraudējuma, kas, vispār nav iespējams, vai – pie inscenēta.
Tam, ka A.Lukašenko varētu gatavot “augsni” kādai provokācijai vai inscenējumam, lai uz to uzreiz atbildētu, pazīmju pietiek. Piemēram, jau iepriekš esmu minējis par desantnieku pārdislokāciju6. Pamatojoties uz pārbaudi, tiek ziņots, ka vairākās armijas vienībās tiek ieviesta augstākā kaujas gatavība un netiek izslēgta rezerves karavīru iesaukšana.7
Standarta situācijās informācija par šāda veida mācībām tiek izplatīta savlaicīgi, vienlaikus atsedzot mācību mērķi. Konkrētajā gadījumā kā “mācību” mērķis tiek norādīts uz A.Lukašenko paziņojumiem par it kā radušos ārējo apdraudējumu. Ja atskatāmies vēsturē, tad vairākkārtīgi šāda veida mācības ir bijušas kā sākuma punkts militārām ofensīvām. Skaidrs, ka Baltkrievija neveiks bruņotu iebrukumu kaimiņvalstīs, līdz ar to rodas jautājums – pret ko A.Lukašenko grasās izmantot armiju?
Iepriekšējie notikumi nedaudz varētu jau atsegt A.Lukašenko nodomus. Proti, Baltkrievijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka no 23.augusta armijas vienības apsargās memoriālus un pieminekļus, pasakot:kKategoriski brīdinām – gadījumā, ja tikts traucēts miers un kārtība šajās vietās, jums būs darīšana nevis ar miliciju, bet gan ar armiju.8 Nebūsim naivi, bez A.Lukašenko ziņas un atļaujas ministrs šādus tekstus neteiktu. Faktiski sāk veidoties situācija, ka A.Lukašenko ielās ir izvedis armiju, lai tā stāvētu pretī savai tautai.
Lukašenko vēlmi situāciju risināt ar paņēmienu “skaldi un valdi” raksturo arī tas, ka viņš ir uzdevis slēgt visas rūpnīcas, kuru strādnieki ir uzsākuši streiku9, kā arī, ka viņš uzdevis atlaist pilnībā visus skolotājus, kuri nostājušies protestētāju pusē.10
Te vietā jautājums – kāds tad kopsavilkums, ko tagad darīs Lukašenko? Diemžēl visas pazīmes liecina, ka viņa rīcība, līdzībās runājot, būs kā izsalkušam vilkam, kurš iedzīts stūrī. Lukašenko jau apliecinājis, ka nebaidās izmantot spēka struktūras, tagad jau arī armiju, lai apspiestu protestētājus, tā arī – ar represīvām metodēm vēršas pret protestētājiem.
Faktiski, izanalizējot pēdējā laika notikumus, diemžēl jāpiekrīt V.Karbaļeviča paustajam, ka vai nu Lukašenko ar brutālu spēku un represijām apspiedīs protestētājus, vai arī protestētāji panāks Lukašenko gāšanu. Diemžēl pastāv maza iespējamība, ka tas varēs notikt mierīgā ceļā. Protams, ka situācija var kardināli pamainīties, ja kādas no spēka struktūrām pārietu protestētāju pusē.
1 https://www.apollo.lv/7046473/lukasenko-nemaz-nezina-citas-metodes-ka-speku-baltkrievu-politologi-skaitlo-diktatora-nakamos-solus
2 https://regnum.ru/news/polit/3044195.html
3 https://radiosputnik.ria.ru/20200824/belorussiya-1576240329.html
4 https://www.vedomosti.ru/politics/news/2020/08/24/837540-v-kremle-zayavili-ob-otsutstvii-provokatsii-na-mitingah-v-belorussii
5 https://russian.rt.com/ussr/news/776828-vneshnee-vmeshatelstvo-belorussiya-kreml
6 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-noriko-parsviest-desantniekus-uz-grodnu.d?id=52381969
7 https://ria.ru/20200824/belorussiya-1576262642.html
8 https://radiosputnik.ria.ru/20200823/1576201316.html
9 https://www.segodnya.ua/world/wnews/ne-hotyat-rabotat-ne-nado-lukashenko-prikazal-zakryt-bastuyushchie-predpriyatiya-1472039.html
10 https://www.gazeta.ru/social/news/2020/08/24/n_14840485.shtml
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
