Kāda ir Baltezera māja, kuras īrei deputāts Gobzems tērē vismaz trīs ceturtdaļas oficiālo – „ne tumbočkas” ienākumu
PIETIEK04.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas tāds īpašs ir Baltezera savrupmājā, kuras īrei Saeimas deputāts Aldis Gobzems ir gatavs tērēt vismaz trīs ceturtdaļas savu oficiālo – „ne tumbočkas” mēneša ienākumu? Tā kā mājas īpašnieki to ir izlikuši pārdošanā, nu ikvienam interesentam ir iespēja iepazīties ar tautas kalpa pašreizējo mītni gan no iekšpuses, gan no ārpuses.
Kā rāda Saeimas informācija, Gobzema mēneša ienākumi – ņemot vērā, ka viņam nav izdevies iekļūt nevienas parlamenta komisijas vadībā – ir 2963 eiro pirms nodokļu nomaksas. Nodokļu kalkulatori rāda: ja pieņem, ka deputātam ir divi apgādājami mazgadīgi bērni, viņa oficiālie ienākumi ir 2020 eiro mēnesī.
Gobzems savā šā gada pavasarī iesniegtajā amatpersonas deklarācijā ir apgalvojis, ka viņam neesot nekādu skaidras vai neskaidras naudas uzkrājumu, tikai nepilnus 15 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. Saeimas deputātiem ir nopietni citu nodarbju ierobežojumi, turklāt Gobzems ir arī izslēgts no advokatūras.
Māja pašlaik ir izlikta pārdošanā, taču pārdevēju pārstāve Pietiek atzina, ka to ir iespējams arī īrēt par 1800 eiro mēnesī, kas nozīmē, ka Gobzems to pašlaik īrē par ja ne šo summu, tad noteikti vismaz 1500 eiro mēnesī (pats viņš nekādas konkrētas summas nevēlas atklāt).
Tātad Saeimas deputāts, kurš bieži ir uzstājies par citu amatpersonu finanšu skaidrību, pats mājas īrei tērē vismaz trīs ceturtdaļas no saviem oficiālajiem mēneša ienākumiem (neskaitot to, ka, visticamākais, atsevišķi jāmaksā arī par elektrību, komunikācijām utt.).
Latvijā gan ir daudzas ģimenes, kas iztiek arī ar 400-500 eiro mēnesī, kuri Gobzemu ģimenei (Gobzema sieva pašlaik auklē divus mazus bērnus) paliek pēc mājas īres nomaksas. Taču ne visām ģimenēm valdījumā un lietošanā ir divas Mercedes markas automašīnas (tostarp GL sērijas džips), par kurām jāveic mēneša maksājumi un jāsedz ekspluatācijas izdevumi, kā arī jāuztur vismaz divi labradora šķirnes suņi.
Bez papildu ienākumiem šādi izdevumi nav sedzami, kas nozīmē, ka līdzās oficiālajiem ienākumiem Gobzems ik mēnesi ir spiests „no tumbočkas” izvilkt vēl vismaz 1000-1500 eiro.
Kamēr pats deputāts nekādus skaidrojumus par savu finansiālo brīnumu nesniedz, aicinot gaidīt nākamo gadu un viņa nākamo amatpersonas deklarāciju, Pietiek šodien publicē sludinājumu portāla ss.com fotogaleriju, kas sniedz ieskatu – par ko tieši deputāts ik mēnesi atdod trīs ceturtdaļas no saviem oficiālajiem ienākumiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.