Iesaki rakstu: 
Daudzi ilgstoši cenšas propagandēt, ka Latvija ir neveiksmes stāsts, bet Krievijā viss ir vislabāk. Tiesa, lai cik jocīgi nebūtu, lielākā daļa šī viedokļa paudēju kaut kā tomēr labāk izvēlas dzīvot kritizētajā Latvijā, nevis slavinātajā Putina Krievijā. Piekritīsiet, dīvaini, bet gaumes ir dažādas, un par to nestrīdas.
Atsevišķos griezumos jau esmu skatījis, kur ir labāka dzīve - Krievijā vai Latvijā. Piemēram – pensiju vai atalgojuma jomā. Atgādinu, lai cik dīvaini nebūtu, vidējais atalgojums un pensijas Latvijā ir lielāki nekā Krievijā, bet, kā mēs visi labi zinām, Latvijā nav derīgo izrakteņu, kuri var papildināt valsts budžetu, bet Krievijā tādu netrūkst.
Šoreiz ne par derīgajiem izrakteņiem, jo ar tiem viss skaidrs. Paskatīsim, kā dažādos segmentos slavinātajai Krievijai sokas Covid-19 apkarošanas jomā. Neatkārtošu jau zināmās lietas, pirmā izgudroja vakcīnas, pirmā uzsāka vakcīnu ražošanu, pirmā uzsāka vakcinācijas procesu, bet…
Ja skatītos pēc loģikas, pēc tik daudz „pirmajiem” Putina Krievijai vajadzētu būt no Covid-19 visbrīvākajai valstij, nu, vismaz salīdzinot ar Latviju. Te nāk prātā viena Latvijas premjera mīļākais vārdiņš “BET”…
Kā tad ir – cik tālu ir tikusi Krievija, kura skandināja, ka pirmie izgudrojuši vakcīnu, pirmie uzsākuši tās ražošanu un vakcinācijas procesu. Ja vēl atceramies, ka Krievija ar plašu žestu piedāvāja savu palīdzību vairākām valstīm nodrošināt tās ar vakcīnām – bez šaubām rodas sajūtas, ka pašai viss ir vislabākajā kārtībā, nu, vismaz labāk nekā Latvijā. Lai gan... solīts makā nekrīt, ar pompu palīdzība apsolīta, bet realitātē Krievija maijā bija izpildījusi tikai 8% no uzņemtajām saistībām1.
Labi, tas ir stāsts par sasolīto un citām valstīm. Kā tad ir ar vakcinēto skaitu? Izrādās, ka arī šeit Krievija pat vairākas reizes atpaliek. Latvijā ir savakcinēti 33,65%, bet Krievijā – 13,47%.2 Skaitļi daiļrunīgi izsaka visu. Atgādinu, pretstatā Krievijai Latvijā vakcīna netika izgudrota un arī ražota ne. Tātad runāt par Putina Krieviju kā veiksmes stāstu īsti nevajadzētu.
Te varbūt kāds pateiks, ka Krievijai tieši starptautisko sankciju dēļ nav iespējams pienācīgi parūpēties par savu iedzīvotāju, bet visā pārējā tā ir paraugvalsts.
Labi, piekritīsim uz brīdi. Tiesa, tālāko lai katrs pats izsecina. Ja visā pasaulē attiecībā uz vakcinēšanos tiek piekopta piesardzīga politika, ļaujot iedzīvotājiem tomēr pašiem izvēlēties vakcinēties vai ne, Krievija piekopj vienkāršu pieeju – vakcinēšanos nosaka kā obligātu pasākumu, kura neievērošanas gadījumā nevakcinētos darbiniekus var pavisam vienkārši atbrīvot no darba.
Sanktpēterburga ir kļuvusi par astoto Krievijas reģionu, kur ieviesta obligāta noteiktu sabiedrības grupu vakcinācija. Obligāta vakcinēšanās pret Covid-19 apkalpojošās sfēras darbiniekiem un citām grupām jau ieviesta Maskavā, Piemaskavā, Ļeņingradas apgabalā, Tulas, Kemerovas, Sahalīnas un Tveras apgabalos.
Savukārt Krievijas darba un sociālās aizsardzības ministrs Antons Kotjakovs paziņojis, ka reģionos, kur noteikta obligātā vakcinācija, darba devējs bez attaisnojoša iemesla nevakcinētos darbiniekus varēs atlaist. 3 Te ļoti interesanti sanāk, jo vēl tikai maijā Putins teica, ka nav mērķtiecīgi noteikt obligāto vakcinēšanos. 4 Kā tagad sanāks – lielais priekšnieks pateica nē, bet padotie neklausīja? Tā nevarētu būt.
Tiesa, te maza niansīte – jau iepriekš Putins bija paziņojis, ka Krievija iziet no sarežģītās situācijas ar Covid- 19.5 Interesanti, ja jau tā būtu, tad kamdēļ ieviest obligāto vakcināciju? Ne tikai šo, bet arī, kamēr lielākā daļa Eiropas šovasar atviegloti uzelpo, jo arvien samazinās Covid-19 izplatība un iespējams atcelt daudzus ierobežojumus, Krievijā vērojama pretēja tendence, jo reģistrēts saslimstības pieaugums.6
Šoreiz kārtējo reizi nerunāšu, ka Putins atkal klaji melojis, bet gan par to – ja salīdzina šī brīža situāciju Latvijā ar situāciju Krievijā Covid – 19 apkarošanā, esmu ļoti priecīgs un laimīgs, ka dzīvoju Latvijā.
1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-izpildijusi-tikai-8-sputnik-v-eksporta-saistibu.d?id=53236469
2 https://ourworldindata.org/covid-vaccinations
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-sanktpeterburga-ievies-obligatu-vakcinaciju-nevakcinetos-vares-atlaist.d?id=53321023
4 https://www.vedomosti.ru/society/news/2021/05/26/871480-putin-zayavil-o-netselesoobraznosti-obyazatelnoi-vaktsinatsii-ot-covid-19
5 https://www.gazeta.ru/social/news/2021/06/01/n_16048076.shtml
6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/covid-19-izplatibas-del-krievija-nakas-pastiprinat-ierobezojumus.a409150/
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
