Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan valsts SIA Latvijas Televīzija tās valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes personā nesen „oligarhu sarunu” kontekstā paziņoja par sadarbības pārtraukšanu ar Ventspils pilsētas domi, pats Belte kategoriski atsakās atklāt sabiedrībai – ar kādām tieši Ventspils struktūrām sabiedrisko televīziju pašlaik vieno finansiālas saites. Savukārt Ventspils pašvaldība vismaz pagaidām solās šo pieprasīto informāciju apkopot un atklāt.

Vai Latvijas Televīzijas (LTV) vadības skaļais paziņojums par sadarbības pārtraukšanu ar Ventspils pašvaldību nozīmē, ka sabiedriskā televīzija turpmāk vairs nepieņems naudu ne no vienas Ventspils pašvaldības struktūras? To pagaidām nav iespējams noskaidrot, jo Beltes paziņojumam par „attiecību pārtraukšanu” seko viņa kategoriska nevēlēšanās atklāt – kādi tad līgumi LTV vispār ir noslēgti ar Ventspils pašvaldību un tās struktūrām.

Pēc Beltes paziņojuma LTV tika nosūtīts šāds oficiāls informācijas pieprasījums par uzņēmuma finansiālajām saitēm ar Ventspils pašvaldības struktūrām:

1) kad un kādi līgumi pēdējo 3 gadu laikā ir tikuši noslēgti starp LTV un Ventspils pilsētas domi vai Ventspils pašvaldības struktūrām?

2) kādus pakalpojumus šo līgumu ietvaros LTV ir sniegusi?

3) kādus finanšu līdzekļus šo līgumu ietvaros LTV ir saņēmusi?

4) kurus no šiem līgumiem un ar kādu pamatojumu LTV gatavojas pārtraukt?

Taču, kā izrādās, LTV vadība nevēlas savu skaļo paziņojumu pamatot ar kādiem konkrētiem faktiem, pamatojot savu viedokli ar to, ka sabiedriskajai televīzijai neesot jāsniedz informācija par saviem darījumiem jebkurai „trešajai personai, kas nav šo darījumu slēdzēja puse”, tātad faktiski – sabiedrībai.

Kā oficiālā informācijas sniegšanas atteikumā skaidro Belte, „saskaņā ar pastāvošo tiesu praksi atbilstoši Administratīvā procesa likumam, Iesnieguma likumam un Informācijas atklātības likumam par iestādi noteiktos gadījumos var tikt atzīta arī privātpersona (kapitālsabiedrība)”.

Taču, „lai kapitālsabiedrību atzītu par iestādi, nav nozīmes tās piederībai, bet gan tam, vai attiecīgajai privātpersonai ir ar likumu vai līgumu deleģētas kādas funkcijas/uzdevumi valsts pārvaldes jomā. Ja privātpersona neveic publiskas funkcijas, tad tā nav uzskatāma par iestādi neatkarīgi no tā, vai tās kapitāldaļas pieder valstij”.

Kā skaidro Belte, LTV darījumi ar Ventspils pašvaldību un/vai tās struktūrvienībām noslēgti par reklāmas pakalpojumu sniegšanu un raidījumu sponsorēšanu.

Līdz ar to šajā gadījumā, sniedzot reklāmas (sponsorēšanas) pakalpojumus, LTV neesot veikusi valsts pārvaldes funkcijas, kā arī neesot pildījusi sabiedrisko pasūtījumu, bet „darbojās kā privātpersona (komersants), tāpēc nav uzskatāma par iestādi Administratīvā procesa likuma, Iesnieguma likuma un Informācijas atklātības likuma izpratnē”.

Šādā situācijā, kā uzskatot LTV vadītājs, sabiedriskajai televīzijai neesot jāsniedz sabiedrībai informācija par tās slēgtiem darījumiem.

Pašlaik šis informācijas sniegšanas atteikums jau ir pārsūdzēts Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai pēc tam vērstos ar jau kārtējo pieteikumu administratīvajā tiesā.

Tiesa, ļoti iespējams, ka sabiedrība par šiem līgumiem tiks informēta par spīti sabiedriskās televīzijas nevēlmei atklāt savus darījumus. Identisks informācijas pieprasījums ir nosūtīts arī Ventspils pilsētas domei, kas pagaidām ir sniegusi šādu starpatbildi:

„Ņemot vērā pieprasītās informācijas apjomu, kā arī to, ka iesniegumā pieprasītās informācijas apkopošanai ir nepieciešams papildu laiks, jo informācija atrodas vairāku Ventspils pilsētas pašvaldības institūciju rīcībā, atbilde uz Jūsu iesniegumu tiks sniegta Iesniegumu likuma 5. panta trešās daļas noteiktajā kārtībā.”

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

FotoUzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 EUR par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs 7 eiro par akciju.
Lasīt visu...