Kādas shēmas tiek izspēlētas veselības aprūpes sistēmas aizkulisēs "savējo" atbalstam
Pietiek lasītājs27.09.2016.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Vēlos Pietiek lasītājiem pastāstīt par to, kādas shēmas pašlaik tiek izspēlētas Latvijas veselības aprūpes sistēmas aizkulisēs, lai „savējie” tiktu vajadzīgajos amatos un saņemtu visu to, kas viņiem „pienākas”, - protams, uz „nesavējo” un nodokļu maksātāju rēķina.
Veselības sistēmā nav noslēpums, ka lasītājiem labi zināmais Pēteris Apinis, kurš līdz ar Gunta Belēviča demisiju nu atkal ir „zirgā”, gatavo nākamo emisāru uz vakanto Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieka vietu un vēlas, lai kārtējā "konkursa" kārtībā šajā amatā ieceļ Lienu Cipuli.
Viņa pašlaik strādā par direktori uzņēmumā DiaMed, kur aiz īpašnieka Eko fonds slēpjas labi zināmais Viesturs Tamužs – tas pats, ar kuru kopā Cipule savulaik veiksmīgi pagrāva Sudrabas partiju. Tā ir tā pati Cipule, kas pabija arī Jāņa Bordāna partijā un no tēvzemiešiem kā partijas biedre bija deleģēta uz Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu pie Ingrīdas Circenes.
Ir arī jaunumi par dažādām ciešām radniecības saitēm, - tā, piemēram, Austrumu slimnīcas valdē ieceltais Kaspars Plūme ir Jolantas Plūmes vīrs. Viņa savukārt ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos, un runā, ka par amatu savam vīram viņa nu jau bijušajam ministram Guntim Belēvičam esot solījusi maksimāli pilnīgu informāciju par līdzekļu pieejamību. Laikam tāpēc Plūme Austrumu slimnīcā ir tik reti redzams.
Taču tās nav vienīgās nozīmīgās radu un paziņu saites – piemēram, Stradiņa slimnīcas valdē ieceltā Elita Buša ir advokāta Rinalda Buša sieva, turklāt vienlaikus arī Zaļo un zemnieku savienības „dūža” Viestura Silenieka Mārupes kaimiņiene. Kas to zina, vai tas nav iemesls, kāpēc cilvēks ar argumentu, ka bērnībā gribējies būt par ārsti, piedalījās šajā valdes konkursā un „nejauši” uzvarēja.
Cik zināms, Bušai no iepriekšējā darbā nācies aiziet un ilgāku laiku viņa bijusi bez dara, savukārt pašlaik valdes pārstāve nav manīta nedz iknedēļas sanāksmēs, ne bildēs ar ministri Andu Čakšu. Nemanāma - un Andrejam Ērglim tas labi, jo medicīniskā padome var lemt par visiem jautājumiem bez jebkādas juridiskas atbildības.
Uzticama konkursa komisija savulaik kā „pašus labākos” atzina nu jau atlaisto Normundu Štālu, kā arī „profesionāļus” Bušu, Plūmi un Imantu Rezebergu, par kura atbilstību var diskutēt, jo viņu aktīvi virza sieva - galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga, kas visiem ministriem sola, ka dara visu un rezultāts būs.
Circene šo bijušo Jāņa Birka biroja vadītāju un veco tēvzemieti ielika valdē Austrumu slimnīcā, lai koalīcija kā ministri atbalstītu, un toreiz iztika bez kādiem konkursiem. Tiesa, pēc tam Rezbergu no Austrumu slimnīcas tomēr izmeta, bet sievai viņu izdevās iebīdīt vismaz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā.
Interesantākais ir tas, ka kopš tiem laikiem konkursa komisijas sastāvs nav mainījies un Kārlis Ketners, kurš šobrīd ir valsts sekretārs, šo procesu vadīja un vada vēl joprojām. Ko lai saka - laba un visiem „savējiem” ērta komisija.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
