Kādas smagas sekas radīs Belēviča "izsistie" grozījumi zāļu tirgū
Pietiek lasītājs26.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Interešu konfliktos ieslīgušajam veselības ministram Guntim Belēvičam otrdien izdevās Ministru kabinetā (MK) "izsist" viņa ģimenes biznesam tik svarīgos zāļu tirgus grozījumus. Īsi aprakstīšu, kam jums līdz ar to jāsāk gatavoties.
Veselības ministrijas sagatavotie MK noteikumu grozījumi:
1. Rada priekšnoteikumus zāļu paralēlajiem importētājiem necaurskatāmi pelnīt uz cenu starpību.
Argumentējot ar zāļu cenu samazināšanu, ja tiks veicināts zāļu paralēlais imports, šobrīd spēkā esošs un reāli strādājošs cenu samazināšanas mehānisks tiek aizstāts ar hipotētisku pieņēmumu. Veselības ministra G. Belēviča rīcībā nav pierādījumu un pamatotu aprēķinu, kas pierāda, ka zāļu ievešana no citām valstīm radīs ieguvumu pacientiem.
Grozījumi paredz, ka paralēli importēto un izplatīto zāļu cena nedrīkst būt augstāka par ražotāju pārstāvju zāļu cenu, taču nekādā veidā neparedzot, ka tai ir jābūt zemākai. Tātad pacienti aptiekās saņems zāles iepakojumā ar uzrakstiem svešā valodā tieši par tādu pašu cenu kā zāles, kas ražotas Latvijai. Arī valsts, atmaksājot šīs zāles pacientiem, tērēs tikpat daudz kā medikamentiem, kuri paredzēti Latvijas tirgum.
Tas nozīmē to, ka, ja arī lieltirgotavas spēs ievest lētākas zāles, tad pacientam vai valsts budžetam no tā ieguvuma nebūs nekāda, jo cenu starpība paliks vairumtirgotājam un aptieku ķēdēm. MK noteikumu grozījumi nedod iespēju valsts kontrolējošām institūcijām izsekot ievesto zāļu cenas veidošanai atbilstoši spēkā esošai kārtībai.
2. Sekmē nevienlīdzīgu konkurenci, sniedzot priekšrocības zāļu paralēlajiem importētājiem.
Noteikumi paredz nepiemērot gada maksu par paralēli izplatīto un paralēli importēto zāļu uzturēšanu kompensējamo zāļu sarakstā un ļauj tiem iekļaut zāles sarakstā ik mēnesi pretstatā zāļu ražotāju pārstāvjiem, kas to drīkst darīt tikai reizi kvartālā.
3. Atļauj aptiekām importēt nereģistrētās zāles no jebkuras valsts, kas ir pretrunā ar Farmācijas likumu un ES Direktīvu 2001/83/EK.
Nereģistrētie medikamenti paredzēti īpašos gadījumos, kad zāles ir nepieciešamas individuālam pacientam, un, ja Latvijas zāļu reģistrā iekļautos medikamentus medicīnisku iemeslu dēļ nevar izmantot, jābūt ir īpašam pamatojumam, lai piešķirtu aptiekām tiesības importēt nereģistrētas zāles. Nereģistrētu zāļu ievešana no trešajām valstīm Eiropā ir ļoti stingri regulēta, jo šādos gadījumos pastāv risks, ka valstī tiks ievestas viltotas zāles.
Aptiekai organizējot nereģistrēto zāļu iegādi ārvalstīs, ir jāpiemēro tie paši nosacījumi, kas ir piemērojami vairumtirgotājiem. Taču grozījumi tikai daļēji pielīdzina prasības aptiekas vairumtirdzniecības darbībai, kas rada paaugstinātu risku licencētās ķēdēs ienākt viltotām zālēm. To, ka aptiekai nereģistrēto zāļu gadījumā ir jāsaņem atļauja nereģistrētu zāļu izplatīšanai, nevis jānodrošina pilnvērtīga ES Labas zāļu ražošanas un izplatīšanas prakses prasību izpilde, nevar uzskatīt par pietiekamu priekšnosacījumu zāļu viltojumu novēršanai.
VM piedāvātie grozījumi paredz faktiski nelimitētu importu, kas rada augstu viltotu zāļu ieplūšanas risku, apdraudot zāļu izsekojamību, tai skaitā pacientu veselību un dzīvību.
4. Rada risku, ka Latvijā tiks ievestas vairumā nereģistrētas zāles un tās aptiekās tiks piedāvātas reģistrēto medikamentu vietā.
Gan Farmācijas likums, gan Eiropas direktīvas paredz, ka nereģistrētas zāles ir atļauts ievest valstī, lai palīdzētu konkrētam pacientam, tātad iepakojumu skaits un laiks ir ierobežots.
Jaunais regulējums paredz, ka, vaicājot pēc atļaujas, lai ievestu šīs zāles, nav jānorāda zāļu daudzumu un šī atļauja ir derīga uz vienu gadu, tātad valstī var ieplūst nelimitēts daudzums nereģistrētu medikamentu, tajā skaitā no trešajām valstīm, kur ir augsts viltoto zāļu risks.
Radot šādus nosacījumus Latvijā nereģistrētu medikamentu ievešanai, tiek būtiski samazināta iespēja kontrolēt šo zāļu apriti, kā arī palielinās risks, ka aptiekās varētu nonākt viltotas un nekvalitatīvas zāles, kas apdraud pacientu veselību un dzīvību.
Noteikumos nav iekļauta norma, ka aptiekai jāievēro Labas izplatīšanas prakses principi gadījumos, kad aptieka pati transportē zāles uz Latviju, līdz ar to pastāv risks, ka transportēšanas laikā zūd zāļu kvalitāte (piemēram, netiek ievērota aukstuma ķēde).
5. Aptiekas kļūst par lieltirgotavām. Vai prasības ir tādas pašas kā lieltirgotavām?
Jaunais regulējums paredz, ka aptiekām ir tiesības ievest Latvijā un Eiropā reģistrētas zāles, kas ir pretrunā gan ar Farmācijas likumu, gan ar Eiropas direktīvām. Komersantam neatkarīgi no tā, vai tas ir importētājs, lieltirgotājs vai vispārējā tipa aptieka, vairumtirdzniecībā ir jāizpilda stingras prasības, kuras tiek piemērotas zāļu vairumtirgotājiem, un jāsaņem speciālā atļauja (licence) attiecīgo darbību veikšanai. Šīs prasības ir paredzētas, lai varētu izsekot zāļu apritei, kas ir kritiski nepieciešama, lai nodrošinātu pacientu drošību.
Eiropā ir skaidri apjausti riski, kas saistīti ar paralēli importētām zālēm – tām ir mazāk efektīvi drošības pasākumi, rodas kļūdas pārpakošanas procesā utt. Diemžēl VM izstrādātie grozījumi tikai paredz aptiekām lielākas iespējas, taču par atbildību un pacientu drošību ir piemirsuši.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
