Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

15.jūnijā atsevišķas ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari tuvāk vai tālāk saistītas organizācijas vērsās Saeimā ar lūgumu atcelt no amata neatkarīgu regulatoru – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) – pilnā sastāvā. Šeit īsi un koncentrēti esmu apkopojis visus pārmetumus, kas izteikti vēstulē un no pieprasītājiem pausti publiskajā telpā. Sāksim ar to, kas tad ir izskanējis publiski.

Biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Gunta Līdaka ir argumentējusi, ka NEPLP ir jāatceļ, jo no Latvijas informatīvās telpas ir pazuduši arī televīzijas kanāli LNT un PBK. Te vietā atgādināt, ka PBK grupa savu darbību Latvijā izbeidza pēc tam, kad tās patiesais labuma guvējs Oļegs Solodovs tika notiesāts par Eiropas Savienības (ES) sankciju režīma pārkāpumu. Pēc šī tiesas sprieduma NEPLP anulēja atlikušās PBK programmu apraides atļaujas, un šī lēmuma pamatotību ir apstiprinājusi arī tiesa. Nekādas atlaides ES sankciju režīma pārkāpējiem no NEPLP puses nav iespējamas, lai kā varbūt kādam to gribētos. Savukārt LNT par savas darbības pārtraukšanu paziņoja 2019.gadā, kad NEPLP vadīja Dace Ķezbere, bet par komerciālo televīziju pārraudzību Latvijā ilgstoši pirms tam bija bijusi atbildīga… Gunta Līdaka.

Gunta Līdaka pārmet arī to, ka NEPLP darbības rezultātā programmām ir jāpievieno subtitri un tā rezultātā auditorija ir pazaudējusi “ļoti lielu skaitu ārvalstu kanālu Latvijā”. Tie, protams, ir gļēvi meli. Pirmkārt, likuma grozījumi paredz nodrošināt nevis subtitrus, bet valodas celiņus. Otrkārt, nekāds ļoti liels ārvalstu kanālu aiziešanas process no Latvijas nav novērots – gluži pretēji, tāda nav vispār. Treškārt, likuma grozījumu izstrādāšanā piedalījās Valsts drošības dienests, tos Saeimā iesniedza Nacionālās drošības komisija, un NEPLP uzdevums ir uzraudzīt Saeimas pieņemto likumu izpildi.

Ejam tālāk – biedrības “Latvijas reklāmas asociācija” pārstāve Baiba Liepiņa apgalvo, ka NEPLP “centusies ieviest cenzūru uz dažādām reklāmām”. Jā, NEPLP likumā noteiktā funkcija ir uzraudzīt to, kā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro likuma normas attiecībā uz reklāmu izvietošanu, un esam piemērojuši arī sodus. Taču nekāda cenzūra “uz dažādām reklāmām” nekad nav ieviesta, un nav pat skaidrs, kā tas vispār tehniski būtu iespējams. Dažreiz mediji konsultējas ar mūsu juristiem par kādas reklāmas atbilstību likuma normām, taču tas ir normāls process, un lēmuma pieņemšana vienmēr ir mediju ziņā.

Savukārt biedrības “Baltijas mediju izcilības centrs” pārstāve Gunta Sloga apgalvo, ka NEPLP ir jāatceļ par Tvnet grupai piemēroto sodu par “it kā neatbilstošu vārda deportāciju lietošanu”. Mēs redzam, ka pati Gunta Sloga lieto terminu “it kā”. Jo, visticamāk, ļoti labi zina un saprot, ka sods nav par vārda “deportācija” lietošanu, un tie, kas tā apgalvo, vienkārši izplata primitīvu dezinformāciju. Sods ir piemērots par konkrētu likuma normas, kas paredz pienākumu nodrošināt pienācīgu neitralitāti un precizitāti, pārkāpumu, un politiķis Aleksejs Rosļikovs, protams, ēterā var teikt visdažādākās lietas. Taču, piemēram, raidījuma vadītājs Vadims Radionovs pievienojas Aleksejam Rosļikovam un iet vēl tālāk, jau no sevis kā faktu apgalvojot, ka Latvijas Saeimas pieņemtais likums paredz valsts vardarbīgu (un tātad prettiesisku) rīcību pret cilvēkiem. Un tas ir tikai viens no raidījuma vadītāju uzvedības piemēriem.

Tāpat Gunta Sloga apgalvo, ka NEPLP vēršas pret žurnālistiem. Tie, protams, ir nekaunīgi meli. NEPLP nekad nav vērsusies pret žurnālistiem, un pat grūti iztēloties, kā tieši iestāde, kurai nav nekādu pilnvaru attiecībā uz žurnālistiem, varētu pret viņiem vērsties.

Tagad pievērsīsimies vēstules saturam. Tur izdevās saskaitīt piecus konkrētus pārmetumus.

Pirmais – NEPLP nepamatoti iejaucas mediju radītajā saturā. Tā nekad nav noticis, NEPLP ir piemērojusi sodu par konstatētiem likuma pārkāpumiem. Statistika rāda, ka NEPLP sodus piemēro ārkārtīgi reti – 2022.gadā kopā tika pieņemti 459 lēmumi, no tiem 15 bija par administratīvā soda uzlikšanu. Tātad – 3,2 % no visiem lēmumiem, turklāt 4 sodi piemēroti kabeļoperatoriem, 2 Tv Rain, 2 par priekšvēlēšanas aģitācijas pārkāpumiem, un tātad pārējiem radio, televīzijām un pakalpojumiem pēc pieprasījuma pāri paliek 7 sodi. Es vēlreiz atkārtoju – 7 sodi gada laikā. Visi apgalvojumi par NEPLP kā soda institūciju ir apzinātas, brutālas un maksimāli nelietīgas viltus ziņas bez nekāda seguma.

Otrais – NEPLP konstanti rīkojas ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām. Tie ir vienkārši primitīvi meli, jo nav konstatēts neviens tāds gadījums, tādu faktu gluži vienkārši nav, un nav saprotams, kā bez jebkādiem pierādījumiem iespējams izteikt tik nopietnus apvainojumus.

Trešais – NEPLP “piesavinās tiesības regulēt visu informācijas telpu”. Šo apgalvojumu komentēt ir īpaši grūti, jo NEPLP darbojas likumā noteikto funkciju robežās, un viens no mūsu pienākumiem ir Latvijas informatīvās telpas aizsardzība. Ko nozīmē – piesavinās? Tas ir kaut kas tik nekonkrēts un absurds, ka to tiešām nav iespējams nekādā veidā komentēt. Savukārt attiecībā uz “visu informācijas telpu” (lai, kas būtu domāts ar neierasto terminu “informācijas telpa”) – NEPLP neuzrauga ne drukāto presi, ne interneta portālus, un darbojas šauri savas kompetences robežās.

Ceturtais – NEPLP apdraud vārda brīvību un demokrātiju. Kā tieši? Šī apgalvojuma nepamatotību pierāda kaut vai Pasaules preses brīvības indekss, kur Latvijā pēc visiem pērn NEPLP pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Kremļa kanālu un interneta vietņu slēgšanu ir pakāpusies uz 16.vietu pasaulē.

Piektais – NEPLP dēļ noticis satura apjoma, programmu skaita samazinājums. Šis pārmetums ir visabsurdākais un kliedzošākais no visiem. Jā, pērn NEPLP patiešām no Latvijas informatīvās telpas izslēdza vairāk nekā 120 Kremļa programmas. Un pārmest NEPLP cīņu pret Kremļa propagandu pašreizējos apstākļos ir mazākais – dīvaini. Lai gan, protams, ne negaidīti, zinot, tieši kurš cieta vislielākos zaudējumus pēc Kremļa un ar Krieviju saistītu kanālu izslēgšanas no Latvijas un kurš tieši pauda vislielāko sašutumu, kad NEPLP sāka bloķēt valsts drošību apdraudošas interneta vietnes.

Viss. Vairāk nekādu pārmetumu nav. Savelkot visu kopā, iznāk, ka smagākie NEPLP “nodarījumi” ir ES sankciju režīma ievērošana, vēršanās pret Kremļa propagandu un Kremļa naratīvu izplatīšanu, kā arī likumā noteiktā nozares uzraudzība, kas, protams, ietver arī sodus (kā mēs redzam, sodi tiek piemēroti ārkārtīgi reti, daudz vairāk notiek komunikācija ar nozari). NEPLP arī turpmāk asi vērsīsies pret Kremļa propagandu un teroristu valsts naratīviem, ES sankciju režīma pārkāpējiem un tiem kabeļoperatoriem, kuri neievēro likumu. Un aicinājumi uz politisku izrēķināšanos ar neatkarīgu regulatoru neatgriezīs Latvijā slēgtos Kremļa kanālus un bloķētās naida interneta vietnes, kā arī neizmainīs to, ka NEPLP likumā noteiktajā ietvarā turpinās aizsargāt Latvijas informatīvo telpu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

Stāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi....

Foto

Neēdušais paēdušo neinteresē

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās...

Foto

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu...

Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...