Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Edvards Kušners Latvijas Bankā strādā jau apmēram 20 gadus, proti, ir darbinieks ar ilgu darba stāžu šai iestādē. Ņemot vērā atalgojuma apmēru – pēdējos gados, kad viņš vēl sniedza valsts amatpersonas deklarācijas, vidēji bruto virs 8000 EUR mēnesī, - pirmsšķietami arī neaizstājams un  neaizvietojams, un tas, ņemot vērā viņa izglītību, kā arī viņa akadēmiskos un profesionālos augstākās izglītības grādus – biologs un jurists[1] – nav pašsaprotami.

Edvards Kušners darbu Latvijas Bankā sāka 2003. gadā Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieka amatā. No 2013. gada līdz 2018. gadam ir bijis Latvijas Bankas padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidenta padomnieks.

Viņa reputāciju līdz pat 2018. gadam nespēja aizēnot pat masu informācijas līdzekļu atklātais 1,2 miljonu eiro darījums, kuru 2005. gada decembrī Edvards Kušners veica, būdams ne tikai Latvijas Bankas augsta amatpersona, bet arī ofšorkompānijas, proti, iespējamas čaulas kompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektors, parakstot līgumu par 822 000 latu kredītu, ko atbilstoši līgumā teiktajam Carew Estates LLC piešķīra privāta persona, papildus tam vēl ofšoram par labu ieķīlājot Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku draudzes uzdāvināto nekustamo īpašumu. Šo darījumu sakarā ir atrodama arī informācija par E. Kušnera varbūtējo interešu saskari ar Trasta komercbankas lielākā akcionāra Igora Buimistera interesēm[2].

Pat neskatoties uz politiskā atbalsta zaudēšanu, kad Saeimas vairākums 2018. gada 24. maijā nolēma neapstiprināt E. Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā[3], viņš pretēji valsts pārvaldes tradīcijām, politiskajai loģikai un korporatīvās atbildības praksei un paražām ir spējis pārliecināt  Latvijas Bankas atlikušo vadību par savu neaizvietojamību. Jau nākamajā dienā pēc tam, kad Latvijas Bankas padomes loceklim E. Kušneram bija pēdējā darba diena padomes locekļa amatā, viņš turpināja darbu Latvijas Bankā, bet nu jau padomnieka amatā.

Cik noprotams no Latvijas Bankas publiskajiem paziņojumiem, E. Kušners turpmākos darba uzdevumus veica atbilstoši Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Zojas Razmusas norādījumiem. Neskatoties uz to, ka sākotnēji darba līgums bija paredzēts vien uz sešiem mēnešiem, tostarp, lai nodrošinātu ”pēctecību“ darba pienākumu nodošanā nākamajam Latvijas Bankas padomes loceklim[4], jau 2018. gada 14. novembrī tiek publicēta ziņa, ka E. Kušners noslēdzis pastāvīgu darba līgumu ar Latvijas Banku[5].

Viņa darba pienākumos arī turpmāk ietilpa Latvijas Bankas sadarbības nodrošināšana ar Saeimu, Ministru kabinetu, ministrijām un citām valsts institūcijām, darbs ar politikas dokumentiem un tiesību aktu projektiem, tostarp tiem, kas saistīti ar Latvijas Bankas darbību, Latvijas Bankas viedokļa pārstāvība par Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem, kā arī citi uzdevumi.

Latvijas Banka nav informējusi, vai uz šo amatu ir rīkots konkurss, un nav arī sniegtas ziņas par šim darbam noteikto mēneša un gada atalgojumu. Secināms, ka Saeimas jeb vēlētāju pārstāvju neuzticības balsojums Edvardam Kušneram tika pēc būtības ignorēts un faktiski apiets ar iekšējiem Latvijas Bankas amatpersonu lēmumiem.

Arī pēc Latvijas Bankas apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un jaunā Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās Edvardam Kušneram ir atrasta vieta Latvijas Bankas struktūrā – šobrīd viņš ir Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs. Arī šajā gadījumā Latvijas Banka nav sniegusi publiskas ziņas par to, vai uz šo amatu ir rīkots konkurss, un nav arī sniegtas ziņas par šim darbam noteikto mēneša un gada atalgojumu, kā arī darba pienākumiem.

Jo vairāk, nav skaidrots, kāpēc šim amatam ir izvēlēts tieši Edvards Kušners, kuram, kā jau minēts iepriekš, ir vien biologa un jurista grāds un nav ne zināšanu, ne arī kompetences ekonomikā un inženierzinātnēs. Turklāt šis cilvēks ar Saeimas neuzticības balsojumu darbu Latvija Bankā ir zaudējis savu reputācijas risku un paša kompetences trūkuma dēļ.

Jo vairāk tas izbrīna, saskatot Edvarda Kušnera publiskajā komunikācijā daudzkārt pieļautās kļūdas, tostarp izsakoties par ekonomiku, enerģētiku,  tautsaimniecību un brīvo tirgu.

Var jau būt, ka E. Kušnera kungs visos gadījumos domājis ko citu un ir vien ne tā saprasts. Tomēr šīs sadarbības un komunikācijas kļūdas, kas tiek realizētas Latvijas Bankas vārdā un vietā, vai arī atsaucoties uz viņa amatu šajā iestādē, ne vien maldina auditoriju, bet arī būtiski grauj Latvijas Bankas reputāciju. Tā, piemēram, ja Latvijas Bankas paziņojumus un vēstījumus vairs nevarēs uzskatīt par ticamiem un tie būs vienmēr jāpārbauda, tas būs liels zaudējums kvalitatīvai diskusijai.

Šai sakarā ir noskaidrojami iemesli – kāpēc arī pēc 2018. gada Saeimas balsojuma Edvards Kušners darbu Latvijas Bankā ir saglabājis, kurš ir pieņēmis attiecīgos lēmumus un cik tas izmaksāja Latvijas nodokļu maksātājiem – gan tieši kā viņa atalgojums Latvijas Bankā, gan arī netieši kā viņa nodarītie zaudējumi tautsaimniecībai un investīciju videi.

Atgādināms, ka savu nepārvēlēšanu Latvijas Bankas Padomes locekļa amatā Edvards Kušners pēc balsojuma žurnālistiem komentēja šādi: “Tā ir bīstama spēle, ko parlaments uzsācis, jo tā var tikt apdraudēta Latvijas Bankas neatkarība un politiskā neitralitāte.” Viņš neuztraucoties par savu nākotni, jo esot jau saņēmis darba piedāvājumus, taču bažas esot par Latvijas Banku, kuras rīcībā ir ievērojami finanšu līdzekļi.[6]

Tā, piemēram, 2022. gadā Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērsa uzmanību, ka Latvijas Banka Edvarda Kušnera personā nodarbojas ar valdības maldināšanu, noniecina Latvijas meža nozari un grauj Latvijas Bankas reputāciju[7].

Savukārt 2023. gada 14. martā Edvards Kušners savā rakstā “Enerģētikas zaļais mezgls”, ko parakstīja kā Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs, norādīja, ka 2022. gada aprīļa sākumā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar ierēdņiem un “Latvenergo” pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai “pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā”, kur šī delegācija saņēma piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftasgāzi (LNG[8]) 10 teravatstundu (TWh) apjomā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem, kuras cena atbilstu ASV biržas “Henry Hub” (HH) cenai, izsakot vāji slēptus pārmetumus tā brīža ministram šai sakarā, kā arī paužot savu (vai Latvijas Bankas) viedokli, ka “naiva paļaušanās uz “tirgus spēkiem” nozīmē vien augstas cenas un neprognozējamu attīstību. Kopīga, vai vismaz labi koordinēta, Baltijas valstu energopolitika ir drošākais ceļš uz ticamu energodrošību un t.s. energoneatkarību”.[9]

Piebilstams, ka ministrs, kurš bija šajā delegācijā un kuram šī Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja netiešā kritika tika izteikta, ir publiski norādījis[10], ka “..tas man bija nepatīkams pārsteigums. Grūti izskaidrot, kāpēc tieši tagad Latvijas Bankas pārstāvis nāk ar šādu informāciju. Jāsaka, nepatiesu informāciju, [..] Es varētu aicināt Latvijas Banku, arī Kušnera kungu pievērsties saviem pamata pienākumiem, nevis filozofēt un komentēt kaut kādus pagātnes notikumus, kuros viņš pats nav piedalījies”.

Šai sakarā būtu patiesi lieliski, ja kāds pamēģinātu no Latvijas Bankas saņemt atbildes uz šādiem neērtiem jautājumiem:

Kad Latvijas Bankā tika izveidota padomnieka darba vieta, kurā 2018. gada maijā pēc Padomes pienākuma pilnvaru beigšanās darbu uzsāka Edvards Kušners?

Kas pieņēma lēmumu izveidot šādu darba vietu?

Kas apstiprināja šī amata aprakstu?

Kāda bija šī amata atlīdzība?

Vai uz šo darba vietu tika rīkots konkurss?

Kas un kāda procedūrā nosaka Saeimas iecelto Latvijas Bankas padomnieku ikdienas darba pienākumus un lomu vai funkciju sadali?

Vai tā ir ierasta prakse Latvijas Bankā, ka Saeimas no amata atceltais padomnieks tiek iecelts citā amatā “pēctecībai” darba pienākumu nodošanai nākamajam Latvijas Bankas padomes loceklim?

Konkrēti kādus amata pienākumus E.Kušners veica pēc Latvijas Bankas prezidenta p.i. Zojas Razmusas norādījumiem? 

Kā konkrēti E.Kušners nodrošināja saikni un sekmīgu sadarbību starp Latvijas Banku un Saeimu, valdību, ministrijām un valsts institūcijām?

Vai Latvijas Bankā nebija neviena cita darbinieka, kurš spētu pildīt “sekmīgu sadarbību starp Latvijas Banku un Saeimu, valdību, ministrijām un valsts institūcijām”? Kāpēc šīs funkcijas pildīšanai par piemērotu tika atzīts vienīgi E.Kušners?

Kāda iemesla dēļ E.Kušnera terminētais darba līgums uz sešiem mēnešiem pēc viņa nepārapstiprināšanas Latvijas Bankas Padomes locekļa amatā 2018.gadā pārtapa  darba līgumā uz nenoteiktu laiku? Vai tā ir tā pati darba vieta (tas pats amata apraksts, atalgojums), ja nē, lūgums sniegt attiecībā uz šo 2.-5. jautājumos prasīto informāciju.

Kas konkrēti ietilpst E.Kušnera darba pienākumos kā Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam?

Kas pieņēma lēmumu šādu Latvijas Bankas struktūrvienību – ilgtspējas virzienu (?) – izveidot, cik darba vietas šajā struktūrvienībā ir?

Kas apstiprināja šīs struktūrvienības nolikumu (tam pielīdzināmu dokumentu) un tās vadītāja amata aprakstu?

Kāda bija Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam piedāvātā amata atlīdzība?

Vai uz Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam darba vietu tika rīkots konkurss?

Kādus vēl amatus E.Kušners ieņēma Latvijas Bankā pēc 2018. gada 1. maija? Ja tādi ir, lūdzam sniegt attiecībā uz šo 2.-5. jautājumos prasīto informāciju.

Vai Latvijas Banka pēc K.Klausa publiski paustās informācijas ir izvērtējusi Edvarda Kušnera kompetences līmeni un atbilstību Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatam?

Ja Latvijas Banka ir izvērtējusi K.Klausa rakstā “Latvijas Banka nodarbojas ar maldināšanu” minētos faktus, kādi ir Latvijas Bankas secinājumi?

Ja Latvijas Banka nav izvērtējusi K.Klausa rakstā “Latvijas Banka nodarbojas ar maldināšanu” minētos faktus, kādēļ tas nav darīts?

Vai Latvijas Banka pēc J. Vitenberga 2023. gada 17. martā publiski paustās informācijas rakstā un raidījumā “Viedokļu vētra par Latvijas iespējām iegādāties lētāku gāzi no ASV” ir izvērtējusi Edvarda Kušnera kompetences līmeni un atbilstību Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatam?

Vai Latvijas Bankas amatpersonas E.Kušnera apgalvojums, ka Latvijas delegācija ASV neizmantoja iespēju nopirkt sašķidrināto dabasgāzi par būtiski lētāku cenu nekā Eiropas tirgū pieejamā, ir pamatots ar konkrētiem pierādījumiem?

Vai E.Kušneram arī tagad ir specifiski, pēc Latvijas Bankas prezidenta M.Kazāka norādījumiem veicami uzdevumi? Ja ir, tad konkrēti kādi?

Vai E.Kušnera kā augsta ranga Latvijas Bankas amatpersonas paustā pirmšķietami maldinošā/nepatiesā informācija Latvijas Bankas Padomes ieskatā ir atbilstoša Latvijas Bankas reputācijai?


[1] https://www.makroekonomika.lv/economists/27181

[2] https://nra.lv/latvija/241787-kusnera-veikta-darijuma-pedas-aizved-lidz-trasta-komercbankai.htm

[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/edvards-kusners-turpinas-darbu-latvijas-banka-padomnieka-amata.a280277/

[4] https://www.la.lv/kusners-turpinas-darbu-latvijas-bankas-padomnieka-amata

[5] https://www.la.lv/latvijas-banka-noslegusi-pastavigu-darba-ligumu-ar-saeimas-izsvilpto-kusneru

[6] https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/kusnera-pilnvaru-laiks-latvijas-banka-driz-beigsies-14198103

[7] https://pietiek.com/raksti/latvijas_banka_nodarbojas_ar_maldinasanu/

[8] piezīme: LNG ir sašķidrināta dabas gāze, nevis naftas gāze jeb LPG

[9]  https://www.makroekonomika.lv/energetikas-zalais-mezgls

[10] https://zinas.tv3.lv/ekonomika/viedoklu-vetra-par-latvijas-iespejam-iegadaties-letaku-gazi-no-asv/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...