Kādus Latvijas Bankas uzdevumus veic odiozā persona ar labu apetīti, kas nodēvēta par ilgtspējas virziena vadītāju?
Pietiek lasītājs24.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Edvards Kušners Latvijas Bankā strādā jau apmēram 20 gadus, proti, ir darbinieks ar ilgu darba stāžu šai iestādē. Ņemot vērā atalgojuma apmēru – pēdējos gados, kad viņš vēl sniedza valsts amatpersonas deklarācijas, vidēji bruto virs 8000 EUR mēnesī, - pirmsšķietami arī neaizstājams un neaizvietojams, un tas, ņemot vērā viņa izglītību, kā arī viņa akadēmiskos un profesionālos augstākās izglītības grādus – biologs un jurists[1] – nav pašsaprotami.
Edvards Kušners darbu Latvijas Bankā sāka 2003. gadā Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieka amatā. No 2013. gada līdz 2018. gadam ir bijis Latvijas Bankas padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidenta padomnieks.
Viņa reputāciju līdz pat 2018. gadam nespēja aizēnot pat masu informācijas līdzekļu atklātais 1,2 miljonu eiro darījums, kuru 2005. gada decembrī Edvards Kušners veica, būdams ne tikai Latvijas Bankas augsta amatpersona, bet arī ofšorkompānijas, proti, iespējamas čaulas kompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektors, parakstot līgumu par 822 000 latu kredītu, ko atbilstoši līgumā teiktajam Carew Estates LLC piešķīra privāta persona, papildus tam vēl ofšoram par labu ieķīlājot Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku draudzes uzdāvināto nekustamo īpašumu. Šo darījumu sakarā ir atrodama arī informācija par E. Kušnera varbūtējo interešu saskari ar Trasta komercbankas lielākā akcionāra Igora Buimistera interesēm[2].
Pat neskatoties uz politiskā atbalsta zaudēšanu, kad Saeimas vairākums 2018. gada 24. maijā nolēma neapstiprināt E. Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā[3], viņš pretēji valsts pārvaldes tradīcijām, politiskajai loģikai un korporatīvās atbildības praksei un paražām ir spējis pārliecināt Latvijas Bankas atlikušo vadību par savu neaizvietojamību. Jau nākamajā dienā pēc tam, kad Latvijas Bankas padomes loceklim E. Kušneram bija pēdējā darba diena padomes locekļa amatā, viņš turpināja darbu Latvijas Bankā, bet nu jau padomnieka amatā.
Cik noprotams no Latvijas Bankas publiskajiem paziņojumiem, E. Kušners turpmākos darba uzdevumus veica atbilstoši Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Zojas Razmusas norādījumiem. Neskatoties uz to, ka sākotnēji darba līgums bija paredzēts vien uz sešiem mēnešiem, tostarp, lai nodrošinātu ”pēctecību“ darba pienākumu nodošanā nākamajam Latvijas Bankas padomes loceklim[4], jau 2018. gada 14. novembrī tiek publicēta ziņa, ka E. Kušners noslēdzis pastāvīgu darba līgumu ar Latvijas Banku[5].
Viņa darba pienākumos arī turpmāk ietilpa Latvijas Bankas sadarbības nodrošināšana ar Saeimu, Ministru kabinetu, ministrijām un citām valsts institūcijām, darbs ar politikas dokumentiem un tiesību aktu projektiem, tostarp tiem, kas saistīti ar Latvijas Bankas darbību, Latvijas Bankas viedokļa pārstāvība par Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem, kā arī citi uzdevumi.
Latvijas Banka nav informējusi, vai uz šo amatu ir rīkots konkurss, un nav arī sniegtas ziņas par šim darbam noteikto mēneša un gada atalgojumu. Secināms, ka Saeimas jeb vēlētāju pārstāvju neuzticības balsojums Edvardam Kušneram tika pēc būtības ignorēts un faktiski apiets ar iekšējiem Latvijas Bankas amatpersonu lēmumiem.
Arī pēc Latvijas Bankas apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un jaunā Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās Edvardam Kušneram ir atrasta vieta Latvijas Bankas struktūrā – šobrīd viņš ir Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs. Arī šajā gadījumā Latvijas Banka nav sniegusi publiskas ziņas par to, vai uz šo amatu ir rīkots konkurss, un nav arī sniegtas ziņas par šim darbam noteikto mēneša un gada atalgojumu, kā arī darba pienākumiem.
Jo vairāk, nav skaidrots, kāpēc šim amatam ir izvēlēts tieši Edvards Kušners, kuram, kā jau minēts iepriekš, ir vien biologa un jurista grāds un nav ne zināšanu, ne arī kompetences ekonomikā un inženierzinātnēs. Turklāt šis cilvēks ar Saeimas neuzticības balsojumu darbu Latvija Bankā ir zaudējis savu reputācijas risku un paša kompetences trūkuma dēļ.
Jo vairāk tas izbrīna, saskatot Edvarda Kušnera publiskajā komunikācijā daudzkārt pieļautās kļūdas, tostarp izsakoties par ekonomiku, enerģētiku, tautsaimniecību un brīvo tirgu.
Var jau būt, ka E. Kušnera kungs visos gadījumos domājis ko citu un ir vien ne tā saprasts. Tomēr šīs sadarbības un komunikācijas kļūdas, kas tiek realizētas Latvijas Bankas vārdā un vietā, vai arī atsaucoties uz viņa amatu šajā iestādē, ne vien maldina auditoriju, bet arī būtiski grauj Latvijas Bankas reputāciju. Tā, piemēram, ja Latvijas Bankas paziņojumus un vēstījumus vairs nevarēs uzskatīt par ticamiem un tie būs vienmēr jāpārbauda, tas būs liels zaudējums kvalitatīvai diskusijai.
Šai sakarā ir noskaidrojami iemesli – kāpēc arī pēc 2018. gada Saeimas balsojuma Edvards Kušners darbu Latvijas Bankā ir saglabājis, kurš ir pieņēmis attiecīgos lēmumus un cik tas izmaksāja Latvijas nodokļu maksātājiem – gan tieši kā viņa atalgojums Latvijas Bankā, gan arī netieši kā viņa nodarītie zaudējumi tautsaimniecībai un investīciju videi.
Atgādināms, ka savu nepārvēlēšanu Latvijas Bankas Padomes locekļa amatā Edvards Kušners pēc balsojuma žurnālistiem komentēja šādi: “Tā ir bīstama spēle, ko parlaments uzsācis, jo tā var tikt apdraudēta Latvijas Bankas neatkarība un politiskā neitralitāte.” Viņš neuztraucoties par savu nākotni, jo esot jau saņēmis darba piedāvājumus, taču bažas esot par Latvijas Banku, kuras rīcībā ir ievērojami finanšu līdzekļi.[6]
Tā, piemēram, 2022. gadā Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērsa uzmanību, ka Latvijas Banka Edvarda Kušnera personā nodarbojas ar valdības maldināšanu, noniecina Latvijas meža nozari un grauj Latvijas Bankas reputāciju[7].
Savukārt 2023. gada 14. martā Edvards Kušners savā rakstā “Enerģētikas zaļais mezgls”, ko parakstīja kā Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs, norādīja, ka 2022. gada aprīļa sākumā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar ierēdņiem un “Latvenergo” pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai “pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā”, kur šī delegācija saņēma piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftasgāzi (LNG[8]) 10 teravatstundu (TWh) apjomā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem, kuras cena atbilstu ASV biržas “Henry Hub” (HH) cenai, izsakot vāji slēptus pārmetumus tā brīža ministram šai sakarā, kā arī paužot savu (vai Latvijas Bankas) viedokli, ka “naiva paļaušanās uz “tirgus spēkiem” nozīmē vien augstas cenas un neprognozējamu attīstību. Kopīga, vai vismaz labi koordinēta, Baltijas valstu energopolitika ir drošākais ceļš uz ticamu energodrošību un t.s. energoneatkarību”.[9]
Piebilstams, ka ministrs, kurš bija šajā delegācijā un kuram šī Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja netiešā kritika tika izteikta, ir publiski norādījis[10], ka “..tas man bija nepatīkams pārsteigums. Grūti izskaidrot, kāpēc tieši tagad Latvijas Bankas pārstāvis nāk ar šādu informāciju. Jāsaka, nepatiesu informāciju, [..] Es varētu aicināt Latvijas Banku, arī Kušnera kungu pievērsties saviem pamata pienākumiem, nevis filozofēt un komentēt kaut kādus pagātnes notikumus, kuros viņš pats nav piedalījies”.
Šai sakarā būtu patiesi lieliski, ja kāds pamēģinātu no Latvijas Bankas saņemt atbildes uz šādiem neērtiem jautājumiem:
Kad Latvijas Bankā tika izveidota padomnieka darba vieta, kurā 2018. gada maijā pēc Padomes pienākuma pilnvaru beigšanās darbu uzsāka Edvards Kušners?
Kas pieņēma lēmumu izveidot šādu darba vietu?
Kas apstiprināja šī amata aprakstu?
Kāda bija šī amata atlīdzība?
Vai uz šo darba vietu tika rīkots konkurss?
Kas un kāda procedūrā nosaka Saeimas iecelto Latvijas Bankas padomnieku ikdienas darba pienākumus un lomu vai funkciju sadali?
Vai tā ir ierasta prakse Latvijas Bankā, ka Saeimas no amata atceltais padomnieks tiek iecelts citā amatā “pēctecībai” darba pienākumu nodošanai nākamajam Latvijas Bankas padomes loceklim?
Konkrēti kādus amata pienākumus E.Kušners veica pēc Latvijas Bankas prezidenta p.i. Zojas Razmusas norādījumiem?
Kā konkrēti E.Kušners nodrošināja saikni un sekmīgu sadarbību starp Latvijas Banku un Saeimu, valdību, ministrijām un valsts institūcijām?
Vai Latvijas Bankā nebija neviena cita darbinieka, kurš spētu pildīt “sekmīgu sadarbību starp Latvijas Banku un Saeimu, valdību, ministrijām un valsts institūcijām”? Kāpēc šīs funkcijas pildīšanai par piemērotu tika atzīts vienīgi E.Kušners?
Kāda iemesla dēļ E.Kušnera terminētais darba līgums uz sešiem mēnešiem pēc viņa nepārapstiprināšanas Latvijas Bankas Padomes locekļa amatā 2018.gadā pārtapa darba līgumā uz nenoteiktu laiku? Vai tā ir tā pati darba vieta (tas pats amata apraksts, atalgojums), ja nē, lūgums sniegt attiecībā uz šo 2.-5. jautājumos prasīto informāciju.
Kas konkrēti ietilpst E.Kušnera darba pienākumos kā Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam?
Kas pieņēma lēmumu šādu Latvijas Bankas struktūrvienību – ilgtspējas virzienu (?) – izveidot, cik darba vietas šajā struktūrvienībā ir?
Kas apstiprināja šīs struktūrvienības nolikumu (tam pielīdzināmu dokumentu) un tās vadītāja amata aprakstu?
Kāda bija Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam piedāvātā amata atlīdzība?
Vai uz Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam darba vietu tika rīkots konkurss?
Kādus vēl amatus E.Kušners ieņēma Latvijas Bankā pēc 2018. gada 1. maija? Ja tādi ir, lūdzam sniegt attiecībā uz šo 2.-5. jautājumos prasīto informāciju.
Vai Latvijas Banka pēc K.Klausa publiski paustās informācijas ir izvērtējusi Edvarda Kušnera kompetences līmeni un atbilstību Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatam?
Ja Latvijas Banka ir izvērtējusi K.Klausa rakstā “Latvijas Banka nodarbojas ar maldināšanu” minētos faktus, kādi ir Latvijas Bankas secinājumi?
Ja Latvijas Banka nav izvērtējusi K.Klausa rakstā “Latvijas Banka nodarbojas ar maldināšanu” minētos faktus, kādēļ tas nav darīts?
Vai Latvijas Banka pēc J. Vitenberga 2023. gada 17. martā publiski paustās informācijas rakstā un raidījumā “Viedokļu vētra par Latvijas iespējām iegādāties lētāku gāzi no ASV” ir izvērtējusi Edvarda Kušnera kompetences līmeni un atbilstību Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatam?
Vai Latvijas Bankas amatpersonas E.Kušnera apgalvojums, ka Latvijas delegācija ASV neizmantoja iespēju nopirkt sašķidrināto dabasgāzi par būtiski lētāku cenu nekā Eiropas tirgū pieejamā, ir pamatots ar konkrētiem pierādījumiem?
Vai E.Kušneram arī tagad ir specifiski, pēc Latvijas Bankas prezidenta M.Kazāka norādījumiem veicami uzdevumi? Ja ir, tad konkrēti kādi?
Vai E.Kušnera kā augsta ranga Latvijas Bankas amatpersonas paustā pirmšķietami maldinošā/nepatiesā informācija Latvijas Bankas Padomes ieskatā ir atbilstoša Latvijas Bankas reputācijai?
[1] https://www.makroekonomika.lv/economists/27181
[2] https://nra.lv/latvija/241787-kusnera-veikta-darijuma-pedas-aizved-lidz-trasta-komercbankai.htm
[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/edvards-kusners-turpinas-darbu-latvijas-banka-padomnieka-amata.a280277/
[4] https://www.la.lv/kusners-turpinas-darbu-latvijas-bankas-padomnieka-amata
[5] https://www.la.lv/latvijas-banka-noslegusi-pastavigu-darba-ligumu-ar-saeimas-izsvilpto-kusneru
[6] https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/kusnera-pilnvaru-laiks-latvijas-banka-driz-beigsies-14198103
[7] https://pietiek.com/raksti/latvijas_banka_nodarbojas_ar_maldinasanu/
[8] piezīme: LNG ir sašķidrināta dabas gāze, nevis naftas gāze jeb LPG
[9] https://www.makroekonomika.lv/energetikas-zalais-mezgls
[10] https://zinas.tv3.lv/ekonomika/viedoklu-vetra-par-latvijas-iespejam-iegadaties-letaku-gazi-no-asv/
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
