Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz pirms mēneša izteiktajiem skaļajiem apgalvojumiem, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav spējis vai vēlējies Valsts policijai tās veiktās resoriskās pārbaudes ietvaros sniegt jelkādu informāciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku prettiesiskām darbībām, kas būtu par pamatu kriminālprocesa sākšanai.

Pirms mēneša ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers daudzus šokēja, publiski paziņojot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki esot pārkāpuši likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta veicot operatīvās darbības.

KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības, - arī šādus skarbus, daudziem negaidītus vārdus ģenerālprokurors 17. maijā bilda telekanālā TV3.

Taču šim "A" nesekoja "B", drīzāk jau otrādi - jau nākamajās dienās izrādījās, ka prokuratūra labāk šos vārdus paņemtu atpakaļ. Ne pats Kalnmeiers, ne Ģenerālprokuratūras preses pārstāves kategoriski nevēlējās atklāt nevienu konkrētu gadījumu, kas ilustrētu ģenerālprokurora apgalvojumu.

Vēl vairāk - ar katru nākamo dienu Ģenerālprokuratūra aizvien mazāk vēlējās kaut ko šai sakarā paust. Vispirms Pietiek tika paziņots, ka uz jautājumiem par šo tēmu atbildes būšot tikai tad, ja tās tikšot uzdotas oficiāla iesnieguma formā. Savukārt uz oficiālu iesniegumu atbilde pēc būtības bija - ja gadījumā ģenerālprokurors nāk klajā ar sensacionāliem paziņojumiem, tie vienkārši neesot jāuztver nopietni.

Prokuratūrai uzdotie jautājumi bija ļoti skaidri un konkrēti: ziņas par tieši cik gadījumiem, kad KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, ir Kalnmeiera rīcībā, vai par katru no šiem gadījumiem, kad notikusi pretlikumīga rīcība, Kalnmeiers ir ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm un kādos gadījumos viņš šos gadījumus ir noklusējis.

"Prokuratūras informācijas apritē nav dokumentētas (nedz uzskaitītas, nedz citādi apkopotas) informācijas, kas saturētu atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, līdz ar ko šajā gadījumā nav piemērojamas Informācijas atklātības likuma normas. Tas, ka amatpersonai nav pienākums sniegt, paskaidrot vai pierādīt savu viedokli, Jums jau agrāk vairākkārtīgi ir ticis izskaidrots," skanēja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora Agņa Pormaļa oficiālā atbilde.

Par iemesliem, kāpēc ģenerālprokurora publiski paustās ziņas, kas radīja iespaidu par notikušiem nopietniem likumpārkāpumiem KNAB darbībā, nepilna mēneša laikā ir pārvērtušās par vērā neņemamu "viedokli", Ģenerālprokuratūra klusē joprojām.

Tikmēr, saņemot iesniegumu ar aicinājumu veikt pārbaudi un tās ietvaros arī nopratināt ģenerālprokuroru, lai cita starpā noskaidrotu, vai Kalnmeiers jau ir ziņojis par viņam zināmām noziedzīgām darbībām tiesībsargāšanas iestādēm, Valsts policijas Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē tika sākta resoriskā pārbaude.

Taču tā ir beigusies faktiski bez rezultātiem - kā informē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, resoriskās pārbaudes gaitā ir iegūts sižetā pārraidītās informācijas skaidrojums no ģenerālprokurora Kalnmeiera, kā arī policija ir iepazinusies ar intervijas izejmateriālu, taču "pārbaudes rezultātā netika konstatēta informācija par amatpersonu likumpārkāpumiem, līdz ar to nav pamata procesuāla lēmuma pieņemšanai".

Ar ko varētu būt skaidrojama šī ģenerālprokurora Kalnmeiera "ieslēgtā atpakaļgaita"? Pietiek jau informējis par dokumentiem no slēgtās tiesas sēdēs izskatāmās bijušā Muitas kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča krimināllietas, kuri rāda - arī augstas prokuratūras amatpersonas iepriekšējos gados tīši vai netīši ir nodarbojušās ar KNAB darbinieku, domājams, bez sankcijas - tātad nelikumīgi - veiktu operatīvo darbību "piesegšanu" un legalizēšanu.

Šie dokumenti ir divi KNAB izmeklētāja Rimanta Kuzmas (nu jau prokurora Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā) parakstīti lēmumi par speciālo izmeklēšanas darbību izdarīšanu, kuriem abiem rakstiski ir piekritis Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers.

Abi dokumenti datēti ar 2011. gada 9. janvāri, un viens no tiem paredz speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu, bet otrs - noziedzīgas darbības kontroli attiecībā uz Vaškeviču. Turklāt virsprokurors Adlers, precizitāti ievērojot, uz abiem dokumentiem ir rakstiski norādījis laiku, kad licis parakstu: uz pirmā dokumenta - pulksten 15.55, uz otrā - 15 minūtes vēlāk, pulksten 16.10. Taču tieši šī vājība uz precizitāti tad arī ir iegāzusi gan KNAB darbiniekus, gan virsprokuroru.

Pirmajā lēmumā - par izmeklēšanas eksperimenta veikšanu - ir norādīts, ka "speciālā izmeklēšanas eksperimenta veicējs T.Kravalis [Muitas direktors Tālis Kravalis] satiksies ar V.Vaškeviču viņa norādītajā vietā un laikā".

Dokumentā skaidri norādīts: gadījumā, ja šīs tikšanās laikā Vaškevičs sniegtu informāciju, kas dos "pamatu konstatēt vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķu posmu", nolemt "nepārtraukt V.Vaškeviča noziedzīgo darbību, bet uzsākt noziedzīgas darbības kontroli".

Šis dokuments, kas atļauj šo speciālo izmeklēšanas eksperimentu, kā izriet no virsprokurora Adlera ieraksta, ir parakstīts pulksten 15.55. Savukārt jau 15 minūtes vēlāk, ja ticēt Adlera ierakstam uz otra dokumenta, eksperiments ir paspējis notikt un Vaškevičs jau ir Kravalim sniedzis KNAB izmeklētāju gaidīto informāciju, tā ka ir bijis pamats atļaut nākamo darbību - noziedzīgas darbības kontroli.

Taču lieta tā, ka vismaz otrais no šiem dokumentiem acīmredzami ir ticis viltots, virsprokuroram Adleram piedaloties šajā viltošanā vai arī kļūstot par netīšu KNAB darbinieku nelikumīgu operatīvo darbību piesedzēju un legalizētāju.

Par to liecina fakts, ka, kā izriet no pārskata par speciālo izmeklēšanas eksperimentu, kas tāpat ir Pietiek rīcībā, patiesībā Vaškeviča un Kravaļa tikšanās šajā dienā - 2011. gada 9. janvārī ir notikusi tikai pulksten 17.06.

Tātad šī tikšanās ir notikusi tikai gandrīz stundu pēc laika, kad KNAB izmeklētājs Kuzma savā lēmumā Vaškeviča un Kuzmas tikšanos ir minējis kā jau notikušu un virsprokurors Adlers to apstiprinājis ar savu parakstu, lai uz šajā it kā notikušajā tikšanās reizē saņemtās informācijas pamata atļautu nākamo speciālo izmeklēšanas darbību.

Kā zināms Pietiek, šajā gadījumā - neraugoties uz to, ka par to pēcāk ir ticis darīts zināms arī prokuratūras vadībai, - viltojuma piesegšana notikusi visos līmeņos, un ne virsprokurors Adlers, ne KNAB izmeklētājs Kuzma nav saņēmuši pat rājienu.

Pats Adlers nekādus skaidrojumus nesniedz, savukārt Ģenerālprokuratūra pašlaik jau tradicionāli klusē arī uz jautājumu - vai gadījumā tieši pārliecinoši atgādinājumi par šo un citiem līdzīgiem gadījumiem nav bijuši tie, kas likuši Kalnmeiera pirms mēneša paustajām skaļajām ziņām par KNAB nelikumībām nu transformēties par vienkāršu "viedokli", kuru saskaņā ar prokuratūras jauno versiju "amatpersonai nav pienākums sniegt, paskaidrot vai pierādīt".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...