Kalnmeiers nespēj paskaidrot, kāpēc ar ziņām par KNAB noziedzīgajām darbībām nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs
PIETIEK19.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divu dienu laikā ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nav spējis paskaidrot, kāpēc ģenerālprokurors ar viņa rīcībā esošajām ziņām par "neretām" Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku noziedzīgām darbībām nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs.Pietiek jau ir vērsies pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, aicinot sākt pārbaudi par faktiem, kas it kā esot Kalnmeiera rīcībā, un nopratināt ģenerālprokuroru, lai tad izlemtu par kriminālprocesa sākšanu.
Kā Pietiek jau informējis, svētdien atkārtotas amatā iecelšanas procedūras priekšā stāvošais ģenerālprokurors Kalnmeiers TV3 pauda ziņas, ka KNAB darbinieki esot izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Nekavējoties pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sniegt informāciju, tieši par cik gadījumiem, kad KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības, Kalnmeiers ir bijis informēts.
Tāpat Pietiek lūdza minēt gan to, kad tieši ģenerālprokurors saņēmis ziņas par katru no šiem gadījumiem, gan to, vai par katru no šiem gadījumiem, kad notikusi pretlikumīga rīcība, Kalnmeiers ir ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm.
Pietiek arī lūdza precizēt - ja ģenerālprokurors ir ziņojis, tad kādām tiesībsargāšanas iestādēm ziņots par katru no šiem gadījumiem, kādā formā, kāds ir bijis ziņošanas iznākums, bet, ja ne, tad kādu tieši iemeslu dēļ ģenerālprokurors nav informējis tiesībsargāšanas iestādes par viņa rīcībā nonākušām ziņām par noziedzīgiem nodarījumiem.
Taču divu dienu laikā ne Kalnmeiers, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nespēja vai nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem, un Pietiek otrdien nācās vērsties pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža ar oficiālu iesniegumu - līdzīgu tam, pēc kura saņemšanas Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par advokāta Romualda Vonsoviča rīcībā it kā esošām ziņām par gatavotiem noziegumiem pret Latvijas valsti.
Šajā iesniegumā Pietiek pārstāvis Ķuzim min, ka "šā gada 17. maijā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers telekanālā TV3 pauda ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki esot izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Tas nozīmē, ka minētās personas - Ē. Kalnmeiera rīcībā ir ziņas par vairākkārt veiktām pretlikumīgām, noziedzīgām darbībām, ko veikušas valsts amatpersonas - KNAB darbinieki - un par kurām minētā persona - Ē. Kalnmeiers, iespējams, nav ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm.
Ar šo aicinu nekavējoties nopratināt minēto Ē. Kalnmeieru, lai noskaidrotu minēto noziedzīgo darbību raksturu un veicējus, kā arī to, vai minētais Ē. Kalnmeiers jau ir ziņojis par viņam zināmām noziedzīgām darbībām tiesībsargāšanas iestādēm.
Ja noskaidrosies, ka Ē. Kalnmeiera sniegtajām ziņām ir pamats, aicinu nekavējoties sākt kriminālprocesu saistībā ar viņa minētajām noziedzīgajām darbībām, kā arī sākt kriminālprocesu par minētās personas rīcību, pašai neziņojot par noziedzīgām darbībām".
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.