Kalnmeiers nespēj paskaidrot, kāpēc ar ziņām par KNAB noziedzīgajām darbībām nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs
PIETIEK19.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divu dienu laikā ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nav spējis paskaidrot, kāpēc ģenerālprokurors ar viņa rīcībā esošajām ziņām par "neretām" Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku noziedzīgām darbībām nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs.Pietiek jau ir vērsies pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, aicinot sākt pārbaudi par faktiem, kas it kā esot Kalnmeiera rīcībā, un nopratināt ģenerālprokuroru, lai tad izlemtu par kriminālprocesa sākšanu.
Kā Pietiek jau informējis, svētdien atkārtotas amatā iecelšanas procedūras priekšā stāvošais ģenerālprokurors Kalnmeiers TV3 pauda ziņas, ka KNAB darbinieki esot izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Nekavējoties pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sniegt informāciju, tieši par cik gadījumiem, kad KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības, Kalnmeiers ir bijis informēts.
Tāpat Pietiek lūdza minēt gan to, kad tieši ģenerālprokurors saņēmis ziņas par katru no šiem gadījumiem, gan to, vai par katru no šiem gadījumiem, kad notikusi pretlikumīga rīcība, Kalnmeiers ir ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm.
Pietiek arī lūdza precizēt - ja ģenerālprokurors ir ziņojis, tad kādām tiesībsargāšanas iestādēm ziņots par katru no šiem gadījumiem, kādā formā, kāds ir bijis ziņošanas iznākums, bet, ja ne, tad kādu tieši iemeslu dēļ ģenerālprokurors nav informējis tiesībsargāšanas iestādes par viņa rīcībā nonākušām ziņām par noziedzīgiem nodarījumiem.
Taču divu dienu laikā ne Kalnmeiers, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nespēja vai nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem, un Pietiek otrdien nācās vērsties pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža ar oficiālu iesniegumu - līdzīgu tam, pēc kura saņemšanas Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par advokāta Romualda Vonsoviča rīcībā it kā esošām ziņām par gatavotiem noziegumiem pret Latvijas valsti.
Šajā iesniegumā Pietiek pārstāvis Ķuzim min, ka "šā gada 17. maijā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers telekanālā TV3 pauda ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki esot izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Tas nozīmē, ka minētās personas - Ē. Kalnmeiera rīcībā ir ziņas par vairākkārt veiktām pretlikumīgām, noziedzīgām darbībām, ko veikušas valsts amatpersonas - KNAB darbinieki - un par kurām minētā persona - Ē. Kalnmeiers, iespējams, nav ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm.
Ar šo aicinu nekavējoties nopratināt minēto Ē. Kalnmeieru, lai noskaidrotu minēto noziedzīgo darbību raksturu un veicējus, kā arī to, vai minētais Ē. Kalnmeiers jau ir ziņojis par viņam zināmām noziedzīgām darbībām tiesībsargāšanas iestādēm.
Ja noskaidrosies, ka Ē. Kalnmeiera sniegtajām ziņām ir pamats, aicinu nekavējoties sākt kriminālprocesu saistībā ar viņa minētajām noziedzīgajām darbībām, kā arī sākt kriminālprocesu par minētās personas rīcību, pašai neziņojot par noziedzīgām darbībām".
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
