Kalnmeiers nespēj paskaidrot, kāpēc ar ziņām par KNAB noziedzīgajām darbībām nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs
PIETIEK19.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divu dienu laikā ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nav spējis paskaidrot, kāpēc ģenerālprokurors ar viņa rīcībā esošajām ziņām par "neretām" Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku noziedzīgām darbībām nav vērsies tiesībsargāšanas iestādēs.Pietiek jau ir vērsies pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, aicinot sākt pārbaudi par faktiem, kas it kā esot Kalnmeiera rīcībā, un nopratināt ģenerālprokuroru, lai tad izlemtu par kriminālprocesa sākšanu.
Kā Pietiek jau informējis, svētdien atkārtotas amatā iecelšanas procedūras priekšā stāvošais ģenerālprokurors Kalnmeiers TV3 pauda ziņas, ka KNAB darbinieki esot izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Nekavējoties pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sniegt informāciju, tieši par cik gadījumiem, kad KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības, Kalnmeiers ir bijis informēts.
Tāpat Pietiek lūdza minēt gan to, kad tieši ģenerālprokurors saņēmis ziņas par katru no šiem gadījumiem, gan to, vai par katru no šiem gadījumiem, kad notikusi pretlikumīga rīcība, Kalnmeiers ir ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm.
Pietiek arī lūdza precizēt - ja ģenerālprokurors ir ziņojis, tad kādām tiesībsargāšanas iestādēm ziņots par katru no šiem gadījumiem, kādā formā, kāds ir bijis ziņošanas iznākums, bet, ja ne, tad kādu tieši iemeslu dēļ ģenerālprokurors nav informējis tiesībsargāšanas iestādes par viņa rīcībā nonākušām ziņām par noziedzīgiem nodarījumiem.
Taču divu dienu laikā ne Kalnmeiers, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nespēja vai nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem, un Pietiek otrdien nācās vērsties pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža ar oficiālu iesniegumu - līdzīgu tam, pēc kura saņemšanas Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par advokāta Romualda Vonsoviča rīcībā it kā esošām ziņām par gatavotiem noziegumiem pret Latvijas valsti.
Šajā iesniegumā Pietiek pārstāvis Ķuzim min, ka "šā gada 17. maijā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers telekanālā TV3 pauda ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki esot izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības.
Tas nozīmē, ka minētās personas - Ē. Kalnmeiera rīcībā ir ziņas par vairākkārt veiktām pretlikumīgām, noziedzīgām darbībām, ko veikušas valsts amatpersonas - KNAB darbinieki - un par kurām minētā persona - Ē. Kalnmeiers, iespējams, nav ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm.
Ar šo aicinu nekavējoties nopratināt minēto Ē. Kalnmeieru, lai noskaidrotu minēto noziedzīgo darbību raksturu un veicējus, kā arī to, vai minētais Ē. Kalnmeiers jau ir ziņojis par viņam zināmām noziedzīgām darbībām tiesībsargāšanas iestādēm.
Ja noskaidrosies, ka Ē. Kalnmeiera sniegtajām ziņām ir pamats, aicinu nekavējoties sākt kriminālprocesu saistībā ar viņa minētajām noziedzīgajām darbībām, kā arī sākt kriminālprocesu par minētās personas rīcību, pašai neziņojot par noziedzīgām darbībām".
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
