Iesaki rakstu: 
Lemberga stutētais, zaļzemnieku uzlecošais politikas talants satiksmes ministrs Uldis Augulis šonedēļ nekaunībā, šķiet, pārspēja pat varas opozīcijas ierakumos tagad klusi nīkstošo priekšgājēju ministru – buldozeru Aināru Šleseru.
Droši vien tā ir Lemberga skola, kas Augulim pāris gadu laikā no jaunā, kautrīgā un daudzsološā politiķa vienkāršā uzvalciņā ļāvusi pārvērsties par ministru, kuram nospļauties par „muļķu zemes” iemītniekiem, ka tikai saimniekam labi.
LNT rīta ziņu raidījumā paziņodams, ka valsts no nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātā īpašnieka, Bertoltam Flikam un Bahamu salu ofšoram piederošā BAS, varētu atpirkt airBaltic preču zīmes, Augulis tikpat labi varēja pateikt, ka valsts tā vietā, lai tiesātos ar Lembergu, no viņa par desmitiem miljonu budžeta naudas varētu atpirkt visu to, ko Ventspils mērs ir sarausis pēc apšaubāmi īstenotas Ventspils ostas lielāko uzņēmumu privatizācijas.
Vēl vairāk, Augulis kā bijušais labklājības ministrs, šķiet, vēlēdamies parūpēties par Flika labklājību, pat nosauca fantastiskas summas par to, kā, viņaprāt, ir vērtējama airBaltic cena – no 40 līdz 150 miljoniem latu. No ministra agrajā rīta stundā teiktā tik vien nekļuva skaidrs, kam tieši šie 40-150 miljoni latu un par ko pienāktos. Vai tas bija ministra mājiens par airBaltic valstij piederošo 52,6% privatizāciju vai daļa no naudas, kura būtu jāieskaita Flika kontā, lai valsts „pastiprinātu kontroli” pār airBaltic.
Tā vietā, lai ministrs, stingri rūpējoties par valsts un sabiedrības interesēm, televīzijas tiešraidē paziņotu, ka valsts nepiekāpsies Flikam un cīņā par viņa apšaubāmā ceļā sagrābto airBaltic un airBaltic zīmoliem Satiksmes ministrija (SM) spers drastiskus juridiskus soļus, tiesājoties ar Flika firmu un vēršoties tiesībsargājošās iestādēs, ministrs Augulis no publiskas tribīnes Flikam par preču zīmju „savākšanu” piesolīja miljonus vērtu honorāru.
Faktiski, runājot par gatavību no Flikam piederošās BAS atpirkt airBaltic preču zīmes, ministrs netieši apstiprinājis to, par ko SM gaiteņos un valdības kuluāros runā jau ilgāku laiku: „Fliks jāsaudzē.” Sakot, ka airBaltic preču zīmes valstij no BAS būs jāatpērk, Augulis netieši atzinis, ka ir gatavs piekāpties Flika un ar viņu saistīto naudas smagsvaru priekšā.
No ministra runāšanas sanāk, ka viņš no sirds rūpējas par Flika un BAS kreditora, krievu miljardiera Antonova interesēm. (Par labu Latvijas Krājbankai un Lietuvas bankai Snoras pērn decembrī 31 miljona latu apmērā ieķīlāta BAS manta, arī tai piederošie airBaltic zīmoli.) Sanāk, ka ministrs Augulis laikā, kad viņa pārstāvētā valdība izmisīgi meklē, kā budžetā samazināt 50 miljonus, ir gatavs šķērdēt valsts budžeta miljonus, piedāvājot valdībai atpirkt no Flika to, kas valstij būtībā jau pieder.
Pietiek rakstījis, ka juristi SM jau vasarā bija snieguši atzinumu par to, kā cīnīties ar Fliku par airBaltic preču zīmju atgūšanu, nepiekāpjoties BAS, taču SM šos ieteikumus neņēma vērā.
Šlesera pirms diviem gadiem nobruģētajā ceļā Flika neaizskaramībai Augulis turpina likt nākamos akmeņus. Jautājums ministram - vai neesat aizmirsis, kam kalpojat un kā interesēs strādājat, sēžot tik augstā krēslā?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
