Kam pieder vara Latvijā, jeb Kas Latvijā ir tiesisks kontrolēt Rīgas domes nomenklatūras darbības likumību?
Klementijs Rancāns*02.03.2024.
Komentāri (0)
Raudi vai smejies, ja pašvaldība, tās Privatizācijas komisija (PK) mājai papildus pievieno valsts vai pašvaldības zemi kā funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un ar viltu izrauj no likuma pantu konteksta vienu panta daļu – likuma 84. panta 2. daļu, uz kuru atsaucas kā savas rīcības pamatojumu, kas izskatās kā krāpšana, jo katram skaidrs, ka nav godīgi apiet, noklusēt likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 1., 7., 28., 75. pantus un 84. panta 1.daļas prerogatīvu, kuros skaidri noteikts, ka likuma 84. panta 2. daļa attiecas uz gadījumiem, kad māja daļēji vai pilnībā atrodas uz zemes. Laikam PK likumības uzraudzības kontrolei nav pakļauta!
Dzīvokļu īpašnieki, izlasiet šī likuma 84. panta 2. daļu, - jums katram radīsies šķietama pārliecība, sapratne, ka Rīgas domes PK rīkojas pamatoti, likumīgi, ievēro paļāvības principum un nekādu aizdomu par negodprātīgu rīcību neatradīsiet, kamēr neizlasīsiet šī likuma citus šeit minētos pantus un to daļas. Pat radīsies priekšstats, ka nav iemesla meklēt un lasīt vēl citus pantus, ja šī, 84. panta 2. daļa skan pārliecinoši, ka PK rīkojas taisnīgi un tiesiski.
Tomēr tā tas nav. Kad saņemsiet PK “Uzaicinājumu privatizēt zemes gabalu” un iedziļināsieties tajā, uzreiz pamanīsiet, ka uzaicinājuma teikums ir fiktīvs un vēl vairāk maldinošs ir šī dokumenta 3. punkts, ka “Zemes gabala domājamā daļa tiek nodota Jūsu īpašumā...”, kad domājamās daļas vai viss gabals ir mājas kopīpašums un nav saprotams, kā to var nodot īpašumā individuālai personai.
Otrkārt, tiek pārkāpts Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 17. pants, kas nosaka, ka, palielinot mājas īpašumu, par to jānobalso visiem 100% dzīvokļu. Treškārt, uzaicinājumā atsauce uz likuma pantiem un nobeigumā izteiktā norāde, ka vienošanās neslēgšanās gadījumā... Jums ir jāmaksā zemes nomas maksa, ir prettiesiska, jo nav ievēroti likuma 1. panta 20. punkts, 7. panta 1. daļa, ka privatizācijas objekts ir tas, ja māja pilnībā vai daļēji atrodas uz pašvaldības zemes, pārkāpts 28. panta 1.d. 3.pkt. un 84.p. 1.daļa.
Nākamā aplamība, ka PK 30 gadus pēc mājas vispārējās privatizācijas pabeigšanas (no 1998. gada) atmodusies kā no letarģiskā miega un dzīvokļiem sūta anonīmus, apšaubāmus rēķinus par piespiedu nomas zemes nomas maksu par 10 gadiem pēc parauga, kā to Purvciemā darīja zemes uzpircējs SIA Pilsētas zemes dienests, kurš šos gadusī slēpās un neslēdza nomas līgumu, tad uzreiz ieradās un pieprasīja mēneša laikā nomaksāt nomas maksu par 10 gadiem, uz ko reaģēja PTAC, ka tas nav likumīgi, un sodīja.
Skatot rēķinu, šī prettiesiskā rīcība liksies vēl šaubīgāka, jo manīsiet, ka nomas maksas pieprasījuma Rēķins nemaz neatbilst iestādes dokumenta noformējumam. Tas nosacīti izskatās kā čekistiski slepens pēc satura vai kā krāpnieku atsūtīts, lai atvērtu krāpnieku mājaslapu vai maksājuma rekvizītus ar maksāšanas parolēm un jūsu pensijas iekrājumu konts paliktu tukšs.
Bail nemaksāt, bet vēl vairāk bail maksāt, jo RĒĶINOS nav norādīta piespiedu nomas vai piespiedu privatizācijas zemes adrese, nav tās kadastra numura, nav kadastrālās vērtības, nav lēmuma, ar kuru zeme piesaistīta, nav arī iestādes kontakttālruņa numura, nav e-pasta adreses, nav RĒĶINA izpildītāja vārda. Un kur to visu lai tante no rajona pārbauda, ja viņai nav pat datora utt. Bet jums tomēr būs ziņkāre uzaicinājumā vai rēķinā izlasīt arī sīkās rakstu rindiņas, kas tur teikts.
Izlasījāt, ka maksājums pamatots ar likuma 84. panta 2. daļu. Oho, bravo, piespiedīs, ja ir likums un nepildīsi!? Ja jau arī likums tā nosaka un ja vēl kaut kur izlasīsiet, kas tā likuma panta daļā teikts, jums būs skaidrs – šī panta daļa nerada šaubas, ka jāmaksā. Tur tā viltība un draudi par nemaksāšanu apvīti ar likuma panta daļas kontekstu un manīsiet, ka jāpadodas, jāmaksā, patīk vai nepatīk. Vai, vai vai, Privatizācijas komisija, jūs rīkojaties kā krāpnieki – kādēļ noslēpāt šī paša likuma 84. panta 1. daļu un citus šeit minētos pantus? Cilvēks, kuram nav jurista izglītības vai nav datora, nav likuma, kuru vismaz izlasīt, nesapratīs, ka uz likumiem pašvaldības iestāde nedrīkst atsaukties ar viltu, izraujot no likumu konteksta vienu panta daļu, nepieminot tā 1. daļu utt.
Kādēļ jūs tā darāt, tas taču ir Satversmes 90. pantu, 104. pantu un Paziņošanas likuma smags pārkāpums, jo jau pēc 30 gadus, atvainojos par salīdzinājumu, darbojieties gandrīz kā slepena čekistu iestāde! Rīgas domes Privatizācijas komisija, tā rīkoties nedrīkst vai jūs “spiež” interešu konflikta apstākļi?
Apejot, noklusējot šī likuma 84.p 1. d. un citus iepriekš minēto pantu nosacījumus un viltīgi, ar krāpšanās pazīmēm atsaucoties kā uz pamatojumu tikai ar šī likuma 84. panta 2. d. rada aizdomas par ļaunprātīgu amata pienākumu izmantošanu. Te nu būtu darbs policijai.
Bet PK prieks, kur tu rodies, kādēļ tai nerīkoties kā iepatīkas vai ja dots devējam atdodas un neviens pakaļ nedzenas, šo vareno iestādi neviens negrasās uzraudzīt, cik pareizi un atbildīgi tā strādā. Varas iestādes, ja sūdzēsies, ir šaubas, ka to pārbaudīs. Drīzāk paskaidros vērsties tiesā, ja vēlaties, kad jums nav ne naudas, ne zināšanu tiesāties ar tik augti rafinētu iestādi, kāda izskatās PK, un vispār – Rīgas domes nomenklatūra un deputāti nespēja ietekmēt, kaut tika informēti.
Iespējams, ka saruna ar PK par šo tēmu vēl turpināsies, ja mājas iedzīvotājiem tā turpinās sūtīt krāpnieciska satura maksāšanas rēķinus, kas neatbilst tiesiskuma pazīmēm, neatbilst likumam, jo maksa tiek pieprasīta par neapbūvētu zemi, par “virtuālas zemes” piespiedu privatizāciju, uz kuras nav uzbūvēta un neatrodas māja un neatbilst zemāk norādītām likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pamatnostādnēm.Gan jau varētu būt skaidrs pat mājas sētniekam, ja viņš izlasītu šos pantus, ka:
(1) likuma 84. panta 2. daļa attiecas vienīgi uz gadījumiem, ja dzīvojamā māja daļēji vai pilnībā atrodas uz zemes;
(2) Piespiedu nomas zemi mājām jau noteica 2000. gadā pie mājas vispārējās privatizācijas pabeigšanas procesa un jebkādas darbības ar zemes manipulācijām ir slēgtas;
(3) Zemes apmēru var pārskatīt tikai šī likuma 85. panta kārtībā. Lai vai kā pārskatīšana, kā jau minēts, attiecas uz zemi, kura apgrūtināta ar būvi, māju, nevis uz jebkuru Rīgas zemes adresi. Tā kā nepieciešamu zemi katrai mājai var piesaistīt arī Brīvības ielu vai Ķīšzeru, jo to lieto katrs, daudzi!
Rīgas dome, Privatizācijas komisija, ja protat lasīt, izlasiet šos likumu pantus, varbūt tad jūs tomēr nāksiet pie tiesiskas apziņas un pārtrauksiet terorizēt rīdziniekus ar likumam neatbilstošiem maksāšanas rēķiniem.
Tā nav dzīvokļu īpašnieku vaina, ja zemes uzpircējs, zinot, uz ko iet, apejot pirmpirkuma tiesības, nopirka zemi neērtā vietā un ar PK svētību turpina blēdīties, lai zemes daļu, kura nevienam nav vajadzīga un kuru neviens nelieto, un nelikumīgus maksājumus uzspiestu dzīvokļu īpašniekiem kā vergiem?!
https://likumi.lv/.../35770-par-valsts-un-pasvaldibu... Ja jūs skar šie jautājumi, piedāvāju izlasīt arī likuma pantu, kurā definēts, kas ir “funkcionāli nepieciešamais zemes gabals”, ka mājai jābūt kā zemes apgrūtinājumam utt.:
1.pants. 20) dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals — zeme, uz kuras uzcelta māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā....”. 7.pants. Privatizācijas objekts, ja (1) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošās zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"... privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis ...Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem”.
28.pants. Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana
(1) Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja: 1) valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams; 2) valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā nododams nomā uz 99 gadiem;
3) privatizējamā valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja pilnībā vai daļēji atrodas uz fiziskajai vai juridiskajai personai piederošas zemes.
(2) Nosakot privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, ņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus, it sevišķi:
1) esošo apbūvi; 2) apbūves parametrus; 3) pagalmu plānošanas noteikumus;
4) to, lai nodrošinātu piekļuvi, pieejamību transporta infrastruktūrai, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu u.c.; 5) to, lai pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas zemes gabala īpašniekam būtu iespēja izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim.
(3) Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija.
(4) Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu nosaka dzīvojamās mājas privatizācijas sagatavošanas procesā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(19.06.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)
84.pants. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas
(1) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu ... māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, ...privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemes gabals ... ievērojot šādu kārtību:1) zemes gabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības;
(2) Ja šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto vienošanos nenoslēdz līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā nomas maksu ...
(07.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2008., 12.06.2009., 21.02.2013., 19.06.2014. un 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)
75.pants. Šā likuma piemērošana attiecībā uz privatizētajiem kooperatīvajiem dzīvokļiem, kā arī par pajām privatizētajiem dzīvokļiem un dzīvojamām mājām
(1) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.
(2) Ja dzīvoklis ir nopirkts saskaņā ar Latvijas PSR Ministru padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes 1989.gada 24.jūlija lēmumu nr.171 "Par valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda dzīvokļu un māju pārdošanu pilsoņiem personiskajā īpašumā", privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.
(9) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, nosakot dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, piemēro šā likuma 28.panta noteikumus.
(28.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.1998., 19.09.2013.,19.06.2014. un 17.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)
85.pants. Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšana
(1) Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu var ierosināt:
1) privatizētā objekta īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks)...
(Šā likuma 75.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, pārskatot dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, piemēro šā panta un šā likuma 86.panta noteikumus.
(19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014. Pants stājas spēkā 01.07.2015. Sk. pārejas noteikumu 52.punktu).
Piebilde nr.1. 13.03.2024. ar nr.11-3.5.4.2/26 Valsts kontrolieris raksta, citēju: Papildus vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka atbilstoši dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 1.punktam, vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašuma esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu) un 17. 5.punktam lai pieņemtu lēmumu par šī likuma 16.panta otrās daļas 1.punktā minētajiem jautājumiem,nepieciešams, lai “par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki - citāta beigas.
Kā šeit VK teiktajā un likuma interpretācijas kopumā ir secināms, pašvaldības zemes privatizācija, kas ir īpašuma palielināšana, nevar tikt izpildīta ar atsevišķiem dzīvokļu īpašnieku balsojumiem, ko PK cenšas ļaunprātīgi uzspiest, pat ar nosacījumu, ja dzīvojamā māja ne daļēji, ne pilnībā uz zemes neatrodas. Vēlreiz: pārtrauciet, lūdzu, nelikumības, organizējiet piespiedu nomas zemes izpirkuma likuma 5. pantu:
https://likumi.lv/.../328166-piespiedu-dalita-ipasuma... Kā teica Maksātnespējas administrācijas advokāts, zemes uzpircējs N. Š., labāk šaumīgas beigas nekā nepārtrauktas šausmas.
Piebilde nr 2. Pēc VZD ziņām, vairāk nekā 90% zemes zem mājām uzpirkta un atrodas t.s. dažu “zemes baronu” rokās un vai 100% izpirkumu gadījumos, pārkāpjot māju pirmpirkuma tiesības un noslēpjot, ka zeme ir apgrūtināta ar dzīvojamām mājām, kas, šaubu nav, tika darīts ar nolūku, lai šai PUBLISKAJAI ZEMEI piešķirtu neapbūvētas, tirgus zemes statusu un tai noteiktu kā tirgus zemes kadastrālo vērtību, kas krasi paaugstina nomas maksu un/vai izpirkuma maksu.
Attiecībā uz šo piespiedu nomas zemi līdz šim nav ņemts vērā arī Satversmes tiesas sprieduma Nr. 2010-21-01, kura 13.2. punktā norādītais, ka Satversmes tiesa vērš likumdevēja (šeit pašvaldību un VZD amatpersonu iespējas “nepilnības novērst”) uzmanību uz nepieciešamību minētajā jautājumā izvērtēt kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijus, kas nav izvērtēti.
Piebilde nr.3. Ja Rīgas domes un citu pašvaldību amatpersonām būs laba griba, pieņemot lēmumu par izpērkamo zemesgabalu, tās var novērst šo anomāliju, lai netiktu slēpti zemes apgrūtinājumi, tajā skaitā, ka zeme ir apbūvēta, jo, pastāvot apbūves slēpšanas situācijai, tas atzīstams kā kriminālas krāpšanas elements, ko pašvaldībām ir pienākums novērst, tikai tad sūtīt jauno zemes robežu plānu VZD reģistrācijai zemesgrāmatā, kas VZD dos iespēju noteikt samērojamu izpērkamās zemes vērtību.
Diemžēl likums par piespiedu nomas zemes izpirkumu neparedz valsts iestādi, kura uzrauga likuma tiesiskumu nodrošināšanu vai vispār tas tiks realizēts. Biedrība Ausma dzīvokļu īpašnieku vārdā cer, ka tomēr šo uzraudzības misiju uzņemsies Valsts kontrole vai likuma autors - Tieslietu ministrija un ieplānos pārbaudi par šī likuma ieviešanu dzīvē un tā problemātiku, kura ir informēta, arī ar plašiem biedrības Doma pārstāvja Jura Avotiņa zinātniskiem materiāliem sešos sējumos un mums nebūs nepieciešamības vērsties starptautiskajās ES un ANO mājokļu komitejās pēc atbalsta, tām nosūtot visus mūsu rīcībā esošos izpētes materiālus un rakstus. Plašāk par šo izpēti un likuma anomālijām jau var izlasīt portāla Pietiek.com rakstā: https://pietiek.com/.../vai_pandemijas_aizsega_vara...
Piebilde nr.4. Bezatbildība un haoss māju privatizācijā un zemes reformā atspoguļojās arī šādos faktos, kas ir:
(1) NEPABEIGTA MĀJU PRIVATIZĀCIJA;
- mājas nav nodotas dzīvokļu īpašniekiem;
- nav izveidotas dzīvojamo māju pašpārvaldes,
-mājas atrodas trešo personu pārvaldībā;
- finanšu līdzekļi atrodas trešo personu rīcībā;
- dzīvojamās mājas dzīvokļu domājamās daļas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos;
-nav atrisināts neprivatizēto dzīvokļu statuss;
- nav atrisināts nedzīvojamo telpu statuss zemes izpirkuma sakarā utt.
(2) NEPABEIGTA ZEMES REFORMA:
- zemei zemesgrāmatā nav ierakstīti apgrūtinājumi: dzīvojamās mājas, būves, pazemes komunikācijas, nedzīvojamo platību īpašumi, sarkanās līnijas;
- tā saucamais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals (FNZG) zemesgrāmatā nav nodalīts no kopējās cita īpašnieka zemes, kas graujoši palielina šī FNZG kadastrālo vērtību, tas ir, šai zemei nav noteikta atsevišķa kadastrālā vērtība un/vai šai zemei noteikta kadastrālā vērtība kā neapbūvētai zemei, tirgus zemei;
- zemei un mājai vienā ģeogrāfiskā punktā absurdi noteiktas divas dažādas adreses, tas nozīmē, ka dzīvokļiem šajā situācijā liek balsot par izpirkuma uzsākšanu likuma 5. panta kārtībā par virtuālas zemes izpirkuma procesa uzsākšanu, kas nav pieļaujams.
- FNZG nav noteikts zemes lietošanas statuss – publiskas lietošanas zeme, ko tiesiska noteikt pašvaldība, jo šo zemi nevar norobežot kā privātu un to bez maksas lieto visa valsts pēc vajadzības, tajā skaitā, pazemes komunikācijām, par kuru pakalpojumiem maksā dzīvokļu īpašnieki un priekš viņiem liek izpirkt zemi, kad likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 12.panta otro daļu, kas nosaka, ka, ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties ...
Vai kāds ir manījis, ka kaut vienā gadījumā Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) ievērotu šo likumu – slēgtu zemes nomas līgumus ar šim iestādēm? Nav!
Lai dzīvokļu īpašnieki varētu balsot, balsojums nevar būt tukšs, anonīms, bez pielikuma, par ko tieši notiek balsojums likuma 5. panta kārtībā. Tātad balsojuma protokolam jāpievieno:
(1) Apliecināta izpērkamās zemes zemesgrāmatas apliecība, kurā ir reģistrēts, ka māja atrodas tieši uz šīs zemes;
(2) Apliecināta mājas zemesgrāmatas apliecība, kurā ir ieraksts, ar kādu zemi (īpašnieks, adrese, kadastra numurs) ir saistīta māja;
(3) Zemes robežu plāns, apliecinot, kurš no 5 plāniem ir īstais un kuru var pievienot balsojuma protokolam.
Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā ziņo, ka zemes izpirkumam pakļautas 3544 privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 129 918 dzīvokļu īpašumu Latvijā.
Un vai tu, mēs zinām, ka daudzos privātmāju rajonos, lai Latviju pārkrievotu, būvēja jaunus kvartālus, tāpat Tirzas ielas 3 masīvu, lai būtu, kur apmesties iebraucējiem.
Cik zināms, Rīgā privātmāju mikrorajonos nojauca simtiem vai tūkstošiem māju un visiem māju īpašniekiem piedāvāja izvēli - saņemt jaunu dzīvokli vai lai uzbūvē jaunu privātmāju nojauktās mājas vietā. TAGAD šiem privātmāju īpašniekiem denacionalizēja zemi jaunajos "hruščovku" mikrorajonos un ļāva privatizēt, iegūt īpašumā zemi zem viņu krievu laikā uzbūvētām privātmājām – “dubults neplīst”. Toties TAGAD dzīvokļu īpašnieku mājas atstāja bez zemes zem mājām un spīdzina ar piespiedu nomas maksas astronomisku summu, jo mājas noslēptas, ka tās ir uzbūvētas uz zemes, ka daudzdzīvokļu mājas ir kā apgrūtinājums zemei, ar nolūku lai noteiktu īpašnieku zemei astronomisku kadastrālo vērtību un attiecīgi – paaugstinātu nomas maksu. Viss notiek? Lai vairāk zinātu, “kas notiek Latvijā”, svarīgi sameklēt zemes apgrūtinājumu plānus un prasīt Rīgas domei sakārtot reģistrus cilvēcīgā izskatā un pēc likuma, lasi: http://Portals.lv/.../299471-ipasumu-apgrutinajumi...
* denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības Ausma valdes loceklis