Iesaki rakstu: 
Kas ir farmaceits? Nav viennozīmīgas atbildes. Farmācijas likumā [1] nav definīcijas, bet Profesiju klasifikatorā [2] šim vārdam ir divas nozīmes. Tā apzīmē gan nozarē nodarbināto profesiju grupu „Farmaceiti” (kods 2262), gan vienu no profesijām šajā grupā – „Farmaceits” (kods 226201).
KURŠ UN KĀPĒC IZDOMĀJA FARMACEITU REĢISTRĀCIJU?
Saeima 2003.gadā ierakstīja Farmācijas likumā, ka „Farmaceits un farmaceita asistents, kurš strādā aptiekā, reģistrējas Latvijas Farmaceitu biedrībā (turpmāk LFB) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” [1].
Ministru kabinets 2004. gadā noteica procedūru un apstiprināja cenrādi - MK Noteikumi Nr. 454 „Farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrēšanas kārtība” [3].
Farmaceitu reģistrācijas mērķis nav norādīts. Nav zināms, kam šī reģistrācija vajadzīga un kādēļ tiek reģistrēti tikai aptiekā strādājošie (kods 226201), nevis visi speciālisti ar farmaceita diplomu (kods 2262).
KĀPĒC LATVIJAS FARMACEITU BIEDRĪBĀ (LFB)?
Nav ne jausmas. LFB ir brīvprātīga un neatkarīga farmaceitu apvienība, kurā biedri apvienojas interešu kopības vārdā, lai sasniegtu kopīgus mērķus, aizstāvētu kopīgas intereses. Tā pavisam noteikti nav valsts pārvaldes iestāde, kam jākārto valsts reģistrs.
Ar neatkarīgu biedrību var sadarboties, to var aicināt piedalīties iepirkuma konkursā, ar to var slēgt līgumu, bet kā gan tai var „uzdot” darbus ar likuma spēku? Jo īpaši tad, ja, deleģējot pienākumu, netiek deleģēts finansējums...?!
VAI NAV DĪVAINI?
1. Ja valstij ir vajadzīga farmaceitu reģistrācija, tad kāpēc to neveic valsts iestāde? Piemēram, Veselības inspekcija, kura jau uztur gan ārstniecības personu reģistru, gan ārstniecības iestāžu reģistru. Visa valstij vajadzīgā informācija par veselības aprūpē iesaistītajām personām būtu pieejama vienā vietā, ērti apstrādājama un izmantojama valsts darbā.
2. Lai strādātu aptiekā, vairs nepietiek ar kvalifikāciju. Par obligātu kritēriju ir kļuvusi nauda. Ja neesi samaksājis reģistra uzturēšanas maksu (nodokli? nodevu?) – tiksi izslēgts no reģistra un nedrīkstēsi strādāt profesijā. Summa nav liela, bet princips ir dīvains.
Starp citu - 2008.gadā LFB valdes sēde nolēma, ka nepieciešams 4x paaugstināt reģistra uzturēšanas maksu un lūgt vēl arī valsts finansējumu, jo reģistrācijas procedūra notiekot ar zaudējumiem [4]?!
3. Uz katras autovadītāja apliecības ir vārdi „Latvijas Republika”. Uz farmaceita apliecības-piespraudes šādu vārdu nav. To vietā ir vārdi „Latvijas Farmaceitu biedrība”. To paredz iepriekšminētie MK noteikumi, un ikvienam reģistrētajam tā jānēsā darba vietā. Var jau būt, ka LFB biedriem tas raisa lepnumu, bet būtu jāsaprot, ka LFB biedri ir ~40% no reģistrētajiem. Precīzu datu nav, bet ir dati par 2009.gadu – Farmaceitu reģistrā bija 2973 personas, LFB biedri bija 1120. [5].
NOSLĒGUMS
No vienas puses – cilvēciski saprotams, ka LFB nav cēlusi un neceļ iebildumus – MK noteikumu garantēti regulāri ieņēmumi biedrības budžetā plus bezmaksas reklāma visās Latvijas aptiekās – tas ir ikvienas biedrības sapnis.
No otras puses – būtu jāsaprot, ka nav ne pareizi, ne ētiski, ja MK noteikumi padara aptieku darbiniekus par staigājošu vienas biedrības reklāmu (jo īpaši tos ~60%, kuri nav biedri šajā biedrībā!) un vēl piespiež apmaksāt šo reklāmu.
Ja farmaceitu reģistrācija ir vajadzīga Latvijas valstij, - uz farmaceita piespraudes jābūt vārdiem „Latvijas Republika”.
Varbūt par godu Latvijas simtgadei Latvijas Republika beidzot atgūs Latvijas Republikas farmaceitus?!
VĒRES:
Farmācijas likums - http://likumi.lv/doc.php?id=43127
Profesiju klasifikators - http://www.lm.gov.lv/text/80
MK not.454 - http://likumi.lv/doc.php?id=88053&from=off
LFB valde par reģistrācijas maksām - http://www.dati.mic.lv/main/zinasaw/5_3/3334/01/arch_2008
LFB prezidents par statistiku - http://dati.mic.lv/main/zinasaw/5_4/4055/02/arch_2009
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
