Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan pēdējās nedēļas laikā politiķi nākuši ar paziņojumiem, ka valdība nesteigsies ar lēmumu par Latvijas gāzes 47,23% mazākuma akciju iegādi un iespējamām alternatīvas gāzes piegādēm no Krievijas Gazprom, turpinās augsnes gatavošana uzņēmuma  akciju iegādei, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no lēmumu pieņēmēju loka.

Šobrīd tiek apspriesti gan nosacījumi Latvijas gāzes padziļinātai izpētei (t.s. due diligence), ko varētu uz pusēm finansēt iespējamais akciju pircējs Latvenergo un pašreizējais 47,23% īpašnieks vācu E.ON. Ruhrgas, gan pirkuma līgumā ietveramās atrunas, kāds būtu valsts daļu īpatsvars uzņēmuma biznesos pēc tā sadalīšanas, kas ir neizbēgami saskaņā ar tā dēvētās ES trešās enerģētikas paketes nosacījumiem.

Kā reālākais variants darījuma shēmai tiek apspriesta valsts kapitālsabiedrības AS Latvenergo kā akciju pircēja iesaistīšana, par ko Pietiek jau rakstījis. Sarunās ar E.ON. Ruhrgas izskanējis piedāvājums Latvijas gāzes padziļināto izpēti jeb due diligence apmaksāt uz pusēm, un vācu akcionārs paudis vēlmi, lai to veiktu viens no audotoru kompāniju lielā četrinieka. Tajā ietilpst Ernst&Young, Deloitte, PricewaterhouseCoopers un KPMG Baltics. Vienotības valdīšanas gados iecienītā privātā konsultanta Prudentia starp tiem nav, un amatpersonas līdz šim neapstiprina, ka šis politiskajai varai pietuvinātais uzņēmums varētu tikt iesaistīts darījumā. Vācu E.ON. Ruhrgas savu akciju pārdošanai piesaistījuši Swedbank.

Uzņēmuma padziļinātā izpēte, kas ietvertu Latvijas gāzes esošās situācijas un nākotnes risku izvērtējumu, kā arī darījuma juridisko nosacījumu apspriešana pēc amatpersonu vērtējuma varētu prasīt līdz pat sešus vai astoņus mēnešus, tādējādi valdība gala lēmumu par uzņēmuma akciju pirkšanu varētu pieņemt pēc Saeimas vēlēšanām vai agrākais - savās pēdējās dienās. Tieši ar šiem termiņiem būtu skaidrojami premjera pienākumu izpildītāja, satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) aizvadītās nedēļas apgalvojumi, ka steigas ar akciju iegādi nebūs.

Nacionālā apvienība pirms maija brīvdienām bija lūgusi koalīcijas sadarbības padomē uzklausīt ziņojumu par situāciju ap akciju iegādi, bet, ņemot vērā to, ka premjere un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis bija devušies vizītē uz ASV, jautājumu atlika. Arī 6. maija koalīcijas sēdes dienaskārtībā jautājumu nav paredzēts skatīt, Pietiek apgalvoja premjeres birojā.

No sarunām ar iespējamā lēmumā sagatavošanā iesaistītām amatpersonām, kas, ņemot vērā informācijas ierobežotas pieejamības statusu, par detaļām piekrīt runāt tikai neoficiāli, šobrīd ir liela neskaidrība, kādi varētu būt akciju pirkuma līguma nosacījumi. Latvijas valstij būtu svarīgi, lai akciju pirkums nozīmētu, ka arī pēc Latvijas Gāzes biznesa sadalīšanas tā iegūtu 47,23% kapitāldaļu arī no monopolista atdalītajos biznesos. Juridiski neskaidra ir arī darījuma ietekme uz iespējamo strīdu par Inčukalna pazemes gāzes krātuves īpašumtiesībām, kas ir Latvijas gāzes vērtīgākais aktīvs. Uzņēmums jau ir spēris soļus, lai tiesā nostiprinātu savas pretenzijas uz gāzes krātuvi, kurā tam pieder infrastruktūra. Valsts šajā tiesvedībā piedalās Privatizācijas aģentūras personā. Akciju iegādes darījums kontekstā ar strīdu par Inčukalnu Pietiek raksturots kā situācija, kad, iespējams, "valsts nopērk to, kas tai jau pieder".

Pietiek jau rakstīja, ka atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas nesniedz skaidru atbildi, vai ziņojumā, kas tiek gatavots izskatīšanai valdībā, tiks ietverti arī varianti akciju iegādei, tostarp caur Latvenergo. Valdības akceptēšanai piedāvātais lēmumprojekts, ko gatavo līdz ar ziņojumu, paredzēšot tikai zaļās gaismas došanu sarunām ar E.ON. Ruhrgas par iespēju iegādāties Latvijas gāzes akcijas.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs (attēlā no labās kopā ar Latvijas gāzes šefu Adrianu Dāvi un uzņēmuma mazākuma akcionāra Itera Latvija šefu Juri Savicki) sarunās ar politiķiem paudis vēlmi, lai gadījumā, ja akciju pirkšanas darījumā politiski nolemtu iesaistīt šo uzņēmumu, tas tiktu nostiprināts ar valdības lēmumu. Premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) ietekmes lokā kā publiskā argumentācija Latvijas gāzes akciju pirkšanai caur Latvenergo dzirdama tēze par to, ka, "iegādājoties gāzes piegādātāju, samazināsies izmaksas". Zinātāji to Pietiek vērtējuši kā drīzāk sabiedrisko attiecību paņēmienu, jo esot apšaubāms, ka valsts ar 47,23% Latvijas gāzes akciju spēs ietekmēt otra lielākā akcionāra Gazprom piegādātās gāzes tarifus.

Latvenergo šefa Žīgura piesardzība tiek skaidrota arī ar bažām par iespējamā darījuma ekonomisko pamatojumu. Latvenergo tuvākajos gados jāpārfinansē saistības vairāku simtu miljonu apmērā, tādēļ, ja finanšu tirgus Latvijas gāzes akciju iegādi nevērtēs tik optimistiski, tas var atsaukties uz Latvenergo kredītprocentu likmēm. Tāpat izsvērti arī riski, kā Konkurences padome vērtētu šādu darījumu, kad lielākais gāzes patērētājs un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotājs Latvenergo iegūst daļas lielākajā gāzes piegādātājā Latvijas gāzē.

Iespējamajam darījumam ar Latvijas gāzes akciju iegādi tempu aprīļa sākumā deva premjeres Straujumas izteikumi, kas netieši atbalstīja šādu lēmumu, solot, ka nauda šādam darījumam valstij atrastos, "taču tas nenozīmē, ka tie būs no valsts budžeta". Tomēr kavēšanās ar jautājuma virzīšanu uz valdību devusi laiku ekspertiem publiski kritizēt šāda dārga pirkuma jēgu, apšaubot gan iespējamo cenu, gan valsts iesaistīšanos biznesā ar otru lielāko Latvijas gāzes akcionāru Gazprom, tā vēl vairāk nostiprinot Latvijas atkarību no krievu gāzes.

Pietiek jau rakstīja, ka neformālās sarunās ar valdības pārstāvjiem vācu E.ON. Ruhrgas par saviem 47,23% Latvijas gāzes akciju nosaukuši cenu 200 līdz 225 miljoni eiro. Tas ir divreiz vairāk nekā ekspertu minētā akciju reālistiskā cena, bet divas un pat trīs reizes mazāk par to cenu, ko kuluāros minējuši politiķi un darījumā ieinteresētie.

Pietiek rīcībā ir Ruhrgas rakstveida piedāvājums, kas iesniegts valdības pārstāvjiem, un tajā Latvijas gāzes akcijas tiek reklamētas kā droša investīcija, pateicoties Latvijas lielajai atkarībai no dabasgāzes un no viena piegādātāja - Krievijas.

Latvija ir ārkārtīgi atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas dominē siltuma un elektrības ražošanā, un tāpat sagaidāms, ka pieprasījums pēc dabasgāzes paielināsies, turpinoties ekonomiskajai augšupejai, savukārt gāzes tirgus liberalizācija ir maz ticama līdz 2017. gada aprīlim, jo Latvijas dabasgāzes sistēma ir izolēta no Eiropas Savienības cauruļvadu tīkliem un tai ir tikai viens piegādātājs - Krievija. Tā E.ON. Ruhrgas akciju pārdošanas piedāvājumā tiek raksturots dabasgāzes tirgus Latvijā un tā perspektīvas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...