Kamēr valsts minstinās, mazākumakcionārs no Meroni par „Ventspils naftas” akciju shēmu caur tiesu atprasa 26 miljonus eiro
PIETIEK27.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas rajona tiesai Jūrmalā piektdien jāsāk izskatīt šāgada visapjomīgākā finansiālā prasība, - tiesas priekšā jāstājas Šveices advokātam, Aivara Lemberga ģimenes arestētās mantas „apsaimniekotājam” Rūdolfam Meroni, no kura kopā ar kompanjoniem saistībā ar Ventspils naftas akciju pārdošanas shēmu tiek atprasīti vairāk nekā 26 miljoni eiro.
Ar prasību saistītie notikumi formāli sāka risināties 2015. gada 17. septembrī, kad uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited (faktiski Vitol grupa) par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju, un līdz ar to tās rīcībā nonāca jau vairāk nekā 93% uzņēmuma akciju.
No visas savas akciju paketes šī darījuma ietvaros šķīrās AS Latvijas Naftas tranzīts. Laikā pirms darījuma uzņēmumu faktiski kontrolēja A. Lemberga ģimenes arestēto mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistītas personas, un viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro.
Pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija būtiski augstāka – 3,12 eiro. Vēl augstāka izrādījās akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā. Ja R. Meroni par šādu cenu būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par 126 miljoniem eiro vairāk.
Turklāt, kā jau vairākkārt aprakstīts, šī bija nevis paša R. Meroni personiskā, bet viņam pārvaldīšanā netieši nodotā akciju pakete, un „darījums” bija iespējams, tikai pateicoties prokuratūras pārstāvju atbalstam.
Valsts interešu pārstāvjiem – ne tiesai, ne prokuratūrai – nekādu iebildumu pret šo shēmu nav bijis. Taču nu prasību tiesā cēlis Latvijas Naftas tranzīta akcionārs – uzņēmums Global Oil Services Limited, kas no R. Meroni, AS Ventbunkers un virknes citu personu, kuras vismaz formāli bijušas iesaistītas R. Meroni shēmā, prasa solidāri piedzīt vairāk nekā 26 miljonus eiro.
Pietiek šodien publicē šo prasības pieteikumu pilnā apmērā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
