Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Ilzes Viņķeles vadītās Veselības ministrijas vilcināšanās dēļ jautājums par atļaujas sniegšanu Covid-19 eksprestestu izmantošanai valdības sēdē otrdien tā arī netika izskatīts, Valsts zāļu aģentūra tai pašā 21. aprīlī ir devusi oficiālu atļauju testu laišanai apgrozībā, un tie jau tiek piegādāti laboratorijām.

Kā Pietiek jau informējis, marta beigās medicīnas aprīkojuma tirgotāja SIA Diamedica lūdza Zāļu valsts aģentūrai sniegt atļauju Latvijā akūti trūkstošo Covid-19 eksprestestu (rezultātu precizitāte – 95%) laišanai apgrozībā Latvijas ārstniecības iestādēs.

Šā gada 31.martā SIA Diamedica nosūtīja Zāļu valsts aģentūrai oficiālu vēstuli par atļauju Cepheid Xpert® Xpress SARS-CoV-2 testa iegādei un laišanai apgrozībā Latvijas ārstniecības iestādēs, taču tobrīd Zāļu valsts aģentūras nostāja bijusi – šādas atļaujas izsniegšanai nepieciešamas Ministru kabineta noteikumu izmaiņas.

Taču šādas izmaiņas Veselības ministrijai, kuras ierēdņi pašlaik saņem iespaidīgas piemaksas par „cīņu pret epidēmiju”, prasīja vairāk nekā trīs nedēļas, nekādus taustāmus rezultātus nedodot.

„Informējam, ka šobrīd Veselības ministrija ir sagatavojusi izmaiņas Ministru kabineta 2017.gada 28.novembra noteikumos Nr.689, lai Zāļu valsts aģentūrai vispār būtu tiesības šāda veida atļauju izsniegt un lai minētās atļaujas saņemšanai nebūtu jāpieprasa daudzi birokrātiski dokumenti,” aizvadītās nedēļas beigās skaidroja aģentūra.

Tai atliekot tikai cerēt, ka valdība savus noteikumus varētu grozīt 21. aprīlī: „Minētās Ministru kabineta noteikumu izmaiņas vēl jāpieņem valdībai un, lai gan šādu izmaiņu virzības ātrumu Zāļu valsts aģentūra pati ietekmēt nevar, ļoti ceram, ka tas varētu notikt nākamajā valdības sēdē š.g. 21. aprīlī. Tiklīdz izmaiņas būs stājušās spēkā, tā Zāļu valsts aģentūra nekavējoties izsniegs šādu atļauju, jo ar testu veiktspēju apstiprinošiem dokumentiem esam iepazinušies un par tiem nekādu šaubu nav.”

Veselības ministrija pirms 21. aprīļa valdības sēdes nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par to, kādi apstākļi tai diezgan elementāru MK noteikumu grozījumu sagatavošanai ir prasījuši tik ilgu laiku.

Taču izrādījās, ka laika Viņķelei un Veselības ministrijas ierēdņiem ir nepieciešams vēl vairāk, - pretēji prognozēm šis jautājums 21. aprīļa Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā tā arī netika iekļauts, un nu Valsts zāļu aģentūra jautājumu ir atrisinājusi, izsniedzot oficiālu atļauju testu laišanai apgrozībā.

„Tie ir tie testi, kurus var uztaisīt jebkurš. Tas ir kā no kapsulām uzvārīt kafiju. Tie ir vajadzīgi nevis skrīningam, kas tagad notiek, bet tieši slimnīcās, uzņemšanās, kur nāk iekšā cilvēki. Tad uzreiz, 45 minūšu laikā, var pateikt, vai ir vai nav [saslimšana],” šī testa būtību Pietiek skaidroja kāds mediķis. Kavēšanās ar atļaujas sniegšanu nozīmējot to, ka arī pēc tās izsniegšanas paies vēl labs laiks, līdz testu deficīta apstākļos tie nonāks līdz Latvijai.

SIA Diamedica ir viens no trim Diamedica grupas uzņēmumiem, kas Latvijā piedāvā analizatorus, reaģentus un tehniskos pakalpojumus medicīniskām, zinātniskām un ar ražošanu saistītām laboratorijām, kā arī vizuālas diagnostikas aprīkojumu un mikroskopu sistēmas.

Savukārt Veselības ministrija ceturtdien, ne ar vārdu nepieminot trīs nedēļas ilgo tūļošanos, speciālā preses paziņojumā pavēstīja, ka „Latvijā būs iespēja sākt izmantot ātros molekulāri bioloģiskos COVID-19 testus. Tas dos iespēju analīžu rezultātus saņemt slimnīcām īsākā laikā, piemēram, ja pacientam nepieciešams veikt steidzamu operāciju”.

Ceturtdien Ministru kabinets arī pieņēma Veselības ministrijas beidzot sagatavotos MK noteikumu grozījumus, kas paredz, ka šos testus jau tagad var izmantot Latvijā, kamēr vēl notiek process, lai iegūtu speciālo marķējumu. Attiecīgi speciālu atļauju uz laiku izsniegs Zāļu valsts aģentūra.

„Ņemot vērā ierobežoto ātro testu daudzumu, COVID-19 analīzes paātrinātā procesā, tiks nodrošinātas noteiktās situācijās, piemēram, ja slimnīcā būs ievests pacients, kuram nepieciešama steidzama operācija, vai pie noteiktām indikācijām, piemērām, infarkts vai insults, dialīzes pacients, kā arī citos gadījumos. Slimnīcas, ātrāk uzzinot testa rezultātus, varēs efektīvāk īstenot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus. Šobrīd tiek strādāts pie konkrētu kritēriju, indikāciju izstrādes, kuros gadījumos analīzes veiktu paātrināti. Svarīgi ir izvērtēt nepieciešamību šo testu veikšanai valstī pēc vienota principa, ņemot vērā, ka šo testu skaits būs ierobežots - vidēji dienā varēs veikt aptuveni 70 ātros COVD-19 testus. Vienlaikus sagaidāms, ka ar laiku šo testu pieejamība pasaulē palielināsies,” skaidro Veselības ministrija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...