Kampara apgalvojums par „niecīgo latviešu viesstrādnieku skaitu Vācijā” izrādās bleķis
PIETIEK12.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušā ekonomikas ministra, pašreizējā partijas Vienotība ģenerālsekretāra Arta Kampara pirms pieciem gadiem publiski izteiktais apgalvojums, ka Vācijā esot gaidāms ārkārtīgi niecīgs latviešu viesstrādnieku skaits, ir izrādījies bleķis, - oficiālie dati rāda, ka pagājušā gada beigās Vācijā dzīvojuši jau vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.
Kampars Vācijas laikraksta Frankfurter Allgemeine Zeitung interneta versijā publicētā intervijā 2011. gada aprīlī bija gan par ceturto daļu palielinājis Latvijas iedzīvotāju vidējo mēnešalgu, gan arī apgalvojis, ka peļņā uz Vāciju došoties ne vairāk kā 2500 cilvēku no Latvijas un ka Vācijā esot gaidāms ārkārtīgi niecīgs latviešu viesstrādnieku skaits.
"Vāciešiem nav pamata baidīties no latviešiem. Uzņēmēji Latvijā, tāpat kā Vācijas uzņēmēji, žēlojas, ka viņi bieži nevar atrast kvalificētus darbiniekus. Mums cilvēki jāapmāca labāk, un tā ir visā Eiropā. Mēs esam vienisprātis ar Vācijas Darba ministrijas prognozi, ka gada laikā uz Vāciju no visām astoņām Eiropas Savienības valstīm emigrēs ne vairāk kā 100 000 cilvēku un no Latvijas iebraukt gribēs tikai 1000 līdz 2500 cilvēku. Turklāt imigranti pēc dažiem gadiem bieži atgriežas atpakaļ, un tad viņi ir labāk izglītoti nekā pirms tam," Vācijas izdevumam apgalvoja ekonomikas ministrs.
Taču nu šis apgalvojums ir izrādījies bleķis, - kā liecina Vācijas imigrācijas dienestu oficiālie dati, pagājušā gada beigās Vācijā ir dzīvojuši jau 30 157 Latvijas valstspiederīgie, turklāt tikai gada laikā viņu daudzums ir pieaudzis par faktiski tādu cilvēku skaitu, kādu Kampars prognozēja kā kopējo Latvijas viesstrādnieku skaitu Latvijā.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt kādu komentāru no Kampara, kurš no publiskās politikas bija spiests atvadīties pēc mediju atklājumiem saistībā ar viņa spējām naudu iegūt „no tumbočkas”. Pašlaik viņš šo talantu dēļ tiek augsti vērtēts kā Vienotības ģenerālsekretārs.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
