Iesaki rakstu: 
Lai gan vēl pirms mēneša Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, ar Jauno laiku savulaik saistītais Valdis Lokenbahs liedzās, ka meklē amatu bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara bijušajai biroja vadītājai Gintai Ozolai, viņai nule izveidots SPRK padomes priekšsēdētāja padomnieces amats ar 1157 latu algu pirms nodokļu nomaksas, noskaidroja Pietiek.
Cenšoties atrast labi apmaksātu amatu valsts pārvaldē Vienotības biedrei Ozolai, oktobrī tikusi uzrunāta arī Satiksmes ministrijas vadība, kur premjera partijai ir ietekme. Tomēr Ozola devusi priekšroku padomnieces amatam SPRK, nevis bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa birojā. Ozolai nesen zaudējot amatu Ekonomikas ministrijā (EM), radās aizdomas, ka viņa sev līdzi paņēmusi slepus nokopētus kolēģu, konkrēti ministra padomnieces Ineses Druvietes pierakstus, kuri vēlāk tika izmantoti "melnā PR" kampaņā pret tagadējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Pati Ozola to Pietiek ir noliegusi.
Lokenbaham jau ir viens padomnieks – ekonomists Edvīns Karnītis, kurš Pietiek apstiprināja, ka amatu pamest netaisās. Tādējādi vēl viens padomnieka amats izveidots īpaši Ozolai. Viņa, lai gan vēl oktobra sākumā tāpat kā Lokenbahs Pietiek liedzās, ka viņai sarunāts amats SPRK, otrdien šo faktu apstiprināja. Ozola SPRK padomes priekšsēdētājam sniegšot padomus "jautājumos informācijas plūsmas un sistēmu analīzes jomā, kā arī, protams, daudzi citi [jautājumi] pēc priekšsēdētāja ierosinājuma".
Jauna amata meklēšanā Ozolai, pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, palīdzējis arī Vienotības pašreizējais ģenerālsekretārs Kampars, bet Lokenbahs, jautāts, vai Vienotības ģenerālsekretārs ar viņu runājis par bijušās biroja vadītājas darbā iekārtošanu, iepriekš to noliedza. SPRK padomes priekšsēdētājs reaģēja nervozi, sakot, ka šāds jautājums ir "jocīgs". Otrdien, pulksten 16:30 zvanot uz SPRK, Ozola savā jaunajā darbavietā vairs nebija sasniedzama, bet uz mobilā tālruņa zvaniem neatbildēja, izvēloties sazināties ar īsziņām. SPRK padomes sastāvs tika pārvēlēts laikā, kad Ekonomikas ministriju vadīja Kampars, un tajā bez Lokenbaha ir vēl viens ar Vienotību cieši saistīts pārstāvis – Rolands Irklis.
Kad Pietiek Lokenbaham oktobra sākumā jautāja, kāds amats nolūkots Ozolai un kādu apsvērumu dēļ viņa tiek uzskatīta par piemērotāko pretendenti, viņš apstiprināja, ka sarunas par Ozolas darbu regulatorā ir bijušas, bet atteicās atklāt, par kādu amatu ir runa. "Pašreizējā brīdī ir bijušas tikai pārrunas, nekāds līgums, nekādi papīri nav parakstīti, " atzina Lokenbahs. Līgums tikšot noslēgts, ja "mēs ar Gintu Ozolu atradīsim kopējus punktus". Pati matemātiķes un politologa izglītību ieguvusī Ozola atbildi uz jautājumu, uz kādu amatu SPRK pretendē un kāpēc uzskata sevi par tam piemērotu, pirms mēneša nesniedza. "Esmu tikusies ar daudziem, tai skaitā ar Valdi Lokenbahu," ar īsziņas starpniecību norādīja Ozola. Uz Pietiek zvaniem viņa neatbildēja, lūdzot sūtīt sms.
Kā toreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara biroja vadītāja un uzticības persona Ozola 2010. gada decembrī tika apstiprināta a/s Rīgas siltums, kurā EM ir valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, padomē.
Ozolai nesen zaudējot amatu EM, radās aizdomas, ka viņa sev līdzi paņēmusi slepus nokopētus kolēģu, konkrēti ministra padomnieces Ineses Druvietes pierakstus, kuri vēlāk tika izmantoti "melnā PR" kampaņā pret tagadējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Runa ir par ministra padomnieces Ineses Druvietes ar roku rakstītajām piezīmēm par iespējamām izmaiņām EM un tās pārraudzības iestādēs, kuru kopijas caur Vienotībai pietuvinātiem sabiedrisko attiecību darbiniekiem nonāca medijos. Pietiek tās jau ir publicējis.
Ozola šīs aizdomas Pietiek noliedza. "Nevaru komentēt jūsu aizdomas, jo dzirdu to pirmo reizi un neesmu to darījusi," apgalvoja Ozola. Viņa augsti novērtējot jaunā ekonomikas ministra komandas locekļu sadarbību, "nodrošinot ministru nomaiņas pārejas posmu un darbu pēctecību". Ozola arī nevarot komentēt darbu ministru birojos, jo uzskatītu to par nelojalitāti.
Septembrī pret ekonomikas ministru Pavļutu, kurš uzsācis reformas zaļās enerģijas jomā, no kura iepriekš krējumu smēla ar varas partijām, tostarp Vienotību, saistīti uzņēmēji, medijos tika veikta plaša publiska kampaņa, cenšoties pierādīt, ka viņu vada savtīgi, ar kādreizējo darbu bankā saistīti motīvi. Pietiek iepriekš pētītās saiknes starp Pavļuta demisijas iespējamajiem pieprasītājiem un pret ekonomikas ministra vērstās kampaņas īstenotājiem liek domāt, ka notiekošā režisori nav meklējami tālu no to miljonāru loka, kuri pelna vai cerēja nopelnīt no tālāka valsts atbalsta zaļajai enerģijai.
Pavļutu it kā kompromitējošās spekulācijas, kā arī no ministra biroja noplūdušu iekšēju informāciju medijiem, pēc Pietiek ziņām, nodeva ar sabiedrisko attiecību firmas Baltijas komunikāciju centrs (BKC) starpniecību. Šī firma apkalpojusi gan Vienotību izveidojošās partijas un to atsevišķus ietekmīgus politiķus, gan partijai pietuvinātus sponsorus.
BKC īpašnieks Gints Feders Pietiek septembrī noliedza, ka veidotu melno kampaņu pret Pavļutu un to apmaksātu kādi ar viņa politiku neapmierināti miljonāri. "Mēs neesam nekādu informāciju medijiem piespēlējuši. Mēs arī savus klientus neatklājam, bet, nē, neviens no mūsu esošajiem klientiem nav mūs tam noalgojis," viņš apgalvoja.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
