Kampara preses dienests mēģina paglābt ministru pēc kārtējās izrunāšanās
L. Lapsa11.05.2011.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Pēc kārtējās neveiksmes publiskas uzstāšanās laikā ekonomikas ministru Arti Kamparu no neveiklās situācijas trešdien mēģināja paglābt ministra preses dienests. Taču, skaidrojot, ka Kampars ar vārdiem „esmu kaut kur dzirdējis prognozes, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu būt slānekļa gāzes ieguves lielvalsts” domājis viņa lasītu Financial Times publikāciju, ministra preses dienests viņu nostādīja vēl muļķīgākā situācijā, - norādītajā laikraksta publikācijā Latvija, kā izrādījās, nebija pat pieminēta.
„Es esmu kaut kur dzirdējis prognozes, ka Latvija pēc 5 vai 15 gadiem varētu būt slānekļa gāzes ieguves lielvalsts,” kā ziņo db.lv, šādi trešdien AS Latvenergo un Pasaules Enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas rīkotajā konferencē izteicās Kampars, piebilstot, kas lai to zina, kas īstenībā notiks un šīs prognozes var būt arī patiesas.
Savukārt, kad portāls ieinteresējās par šo Kampara izteikumu, viņa preses padomniece Elīna Bīviņa to skaidroja tā – patiesībā ministrs savā runā esot atsaucies uz Financial Times pētījumu, turklāt ministra sacītais par slānekļa gāzi esot interpretējams tikai kontekstā ar ļoti mainīgo situāciju enerģētikā.
Savukārt pats ministrs db.lv savu viedokli bija mēģinājis precizēt šādi: „Nevar šo ziņu izraut no konteksta. Ar to, ka Latvijā varētu tikt iegūta slānekļa gāze, es gribēju teikt to, ka esmu redzējis šādas prognozes, taču absolūti neņemos apgalvot, ka slānekļa gāze Latvijā tiešām varētu tikt ekonomiski iegūta. Enerģētikā viedokļu un prognožu ir ļoti daudz un tās nemitīgi mainās, līdz ar to arī sasniedzamais mērķis enerģētikā ir ļoti kustīgs.”
Tā kā Pietiek pašu spēkiem nespēja Financial Times elektroniskajā arhīvā atrast kaut vienu publikāciju, kurā būtu vienlaikus pieminēta gan Latvija, gan slānekļa gāze, nācās vērsties pie Bīviņas, kura norādīja uz divām Financial Times 6. un 8. maija publikācijām un vienu pētījumu.
Taču nevienā no šīm publikācijām, kā arī pētījumā Latvija kā – citējot Kampara konferencē teikto – potenciālā „slānekļa gāzes ieguves lielvalsts” tomēr nebija minēta. Vēl vairāk – nevienā no šīm publikācijām Latvija atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm vispār nebija pieminēta.
Uz jaunu Pietiek lūgumu – norādīt, kur tieši minētajās publikācijās un pētījumā pieminēta Latvija – Kampara padomniece sākumā norādīja uz konkrētu sadaļu, taču, kad arī tur Latvijas vārds neatradās, pēdējais Kampara teiktā skaidrojums bija: „Kā jau minēju iepriekš, ministra replika bija atsauce uz pētījuma sadaļu Austrumeiropas reģiona, kura sastāvdaļa ir Latvija, kontekstā...”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.