Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) nesniedz detalizētu skaidrojumu par 27 000 latu izcelsmi, kurus viņš deklarējis savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2010. gadu. Ministrs šo naudu deklarējis kā dāvinājumu, ko saņēmis no savas dzīvesbiedres Ilvas Kampares, kura savukārt pēdējā gada laikā nav veikusi darījumus, kas izskaidrotu šīs naudas summas izcelsmi. Kampars skaidro, ka nauda esot iegūta, sievai pārdodot dzīvokli, tomēr, kā liecina Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, dzīvokļa pārdošanas summa ir bijusi vairāk nekā trīs reizes mazāka – 8 000 latu, turklāt dzīvoklis pārdots jau 2007. gadā. Vēlāk Kampars Pietiek precizēja, ka starpību veidojot arī dzīvokļa iekārtojuma un vēl divu garāžu pārdošana.
Kampara nule iesniegtajā amatpersonas deklarācijā kā no dzīvesbiedres saņemtie 27 tūkstoši latu ir viņa pagājušā gada lielākie ieņēmumi – ministra algā viņš saņēmis 21 tūkstoti latu.
Lūgts skaidrot, kur ģimenes budžetā parādījušies šie 27 000 latu, Kampars Pietiek trešdien skaidroja, ka šo naudu viņa sieva Ilva Kampare ieguvusi, pārdodot sev piederošo dzīvokli, kas vēl senāk piederējis sievas vecākiem. Dzīvokli, kurā līdz tam dzīvojusi politiķa ģimene, nolemts pārdot, jo Kampari uzbūvējuši ģimenes māju.
Darījums, pēc Kampara vārdiem, noticis 2008. gadā. Tomēr ģimene vairākus gadus šo naudu neesot noguldījusi bankā, bet uzglabājusi skaidrā naudā, norādīja politiķis. „Tā nauda bija domāta nebaltām dienām,” teica Kampars.
Jautāts, vai par dzīvokli saņemti deklarācijā uzrādītie 27 tūkstoši latu, ministrs atbildēja, ka precīzi neatceras, bet „tuvu tam”. Tomēr, kā rāda zemesgrāmatas dati, līgums par dzīvokļa pārdošanu starp Ilvu Kampari un pircēju noslēgts 2007. gada 29. maijā un norādītā pirkuma summa ir vairāk nekā trīs reizes mazāka par to, ko no savas sievas pagājušajā gadā saskaņā ar amatpersonas deklarācijā uzrādīto saņēmis Kampars. 46,3 kvadrātmetru lielo dzīvokli Tukumā ekonomikas ministra dzīvesbiedre pārdevusi par 8 000 latu, liecina ieraksts zemesgrāmatā.
Kā rakstīts presē, Ilva Kampare ir māksliniece, un ievērību guvis fakts, ka viņa apgleznojusi kaklasaites, kuras valkā ekonomikas ministrs. Lursoft dati rāda, ka Ilvai Kamparei nepieder neviena uzņēmuma kapitāldaļas, viņa arī nav neviena uzņēmuma amatpersona. Droši zināms arī tas, ka pēdējo divu gadu laikā Kampare nav pārdevusi nevienu citu nekustamo īpašumu.
Aptaujātie eksperti Pietiek norādīja: šie apstākļi radot aizdomas par vienu no diviem – vai nu par dzīvokļa pārdošanas cenas mākslīgu samazināšanu, lai samazinātu valstij nodokļos maksājamo summu, vai nu par vismaz daļas no Kampara deklarētajiem 27 tūkstošiem latu patieso izcelsmi.
Kampars, lūgts skaidrot atšķirību starp šo un deklarētajā dāvinājumā no sievas saņemto summu, no komentāriem atteicās: „Neesmu šī darījuma subjekts, tāpēc nevaru skaidrot tā detaļas.” Ar ekonomikas ministra dzīvesbiedri Pietiek sazināties neizdevās.
Dienas gaitā ekonomikas ministrs sākotnēji sniegto informāciju mainīja. "Dzīvokļa pārdošanas cena atbilst zemesgrāmatā pieejamai informācijai. Tajā pašā laika periodā tika pārdotas divas zemesgrāmatā nereģistrētas garāžas, kuras atradās garāžu kooperatīvā Jauntukums-1. Vienlaikus ar dzīvokli tika pārdotas visas mēbeles, virtuves iekārta ar tehniku u.c., par kurām cena tika noteikta, mutiski vienojoties," skaidroja Kampars. Tādējādi starpību starp sievas dāvinātajiem 27 000 latu un dzīvokļa pārdošanas cenu - 8 000 latu - veidojot aptuveni 19 000 latu, kas saskaņā ar ministra skaidrojumu iekasēti par divām garāžām un dzīvokļa iekārtojumu.
Savulaik praksi - par vienu summu pārdot dzīvokli un par papildus summu, turklāt ievērojami lielāku, dzīvokļa aprīkojumu - nodokļu apiešanas nolūkos amatpersonu vidū aizsāka nu jau bijušais politiķis Jānis Straume.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
