Kāpēc akcionārs negrib zināt, kas tad patiesībā notiek „airBaltic”?
Aivars Strakšas19.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek.com publicēts anonīma autora raksts: "Lūgums izmeklēt valsts naudas izšķērdēšanu nacionālajā aviokompānijā „airBaltic”." Autors ir veltījis daudz laika raksta sagatavošanai un pamatojis savu domu ar ievērojamu skaitu atsauču uz dažādiem informācijas avotiem.
Tiem, kuri interesējas par airBaltic, ir iespēja uzzināt kaut ko jaunu un paskatīties uz šo uzņēmumu no nedaudz cita skatu punkta. Sevišķi, kā tad airBaltic izskatās uz citu Eiropas aviokompāniju fona.
Lūgums izmeklēt valsts naudas izšķerdēšanu ar garantiju paliks neuzklausīts. Neskatoties uz pusmiljardu lieliem zaudējumiem un paredzamo maksātnespēju jau 2026. gadā, ja neizdosies airBaltic kādam ātri pārdot, nevienam no politiskās elites neinteresē, kur tad patiesībā šī nauda ir palikusi.
Tāpat nav jautājumu kāpēc airBaltic pērk 100 lidmašīnas, ja reģiona pasažieru pārvadāšanai pietiek ar kādām 35 lidmašīnām. Pārējām pasažieru šeit nav, un būs jāiznomā kaut kur uz ārpusi, no kā Latvijas ekonomikai nekāda labuma, tikai parādi.
Es redzu tikai divus loģiskus skaidrojumus, kāpēc akcionārs varētu neinteresēties par notiekošo un mest "sadedzināšanai" arvien papildus simtus miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas.
Pirmais - totāla bezatbildība un nekompetence, kā to redzam cita projekta Rail Baltica gadījumā un pavisam to izslēgt nevar. Taču maz ticams.
Otrais – Latvijas politiskā elite ļoti labi zina, kas tur notiek, un nekādi Valsts kontroles ziņojumi nav vajadzīgi. Pēc tam nezinās, ko ar tiem darīt.
Seko mums 
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.