Kāpēc „banku uzraugi” uz Latvijas radio atsūta histērisku muļķa jaunuvi
L. Lapsa23.11.2011.
Komentāri (184)
Iesaki rakstu: 
Ja kādam nejauši vēl bija palikušas kādas šaubas par to, ko mūsu tā saucamie banku uzraugi patiesībā domā par sabiedrību, kuras vārdā un interesēs viņi it kā dara to, ko paši sauc par finanšu un kapitāla tirgus uzraudzīšanu, tām noteikti vajadzētu pagaist pēc Latvijas Radio šīrīta intervijas noklausīšanās.
Uz interviju apgaismot šo te sabiedrību, kuras pietiekami lielu daļu Latvijas Krājbankas krahs ir nostādījis, maigi izsakoties, diezgan nepatīkamā situācijā, bija atnākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve: glīta, izpušķota (tiešā un pārnestā nozīmē) un sakopta, spriežot pēc iepriekšējā dienā televīzijā redzētā, un histēriska, nezinoša un nekompetenta, jau spriežot pēc intervijā dzirdētā.
Ko vien viņai pajautāt, Latvijas galvenā un atbildīgākā banku uzrauga pārstāve spēja atbildēt vienu un to pašu – es nezinu, tas vēl nav pasakāms, cerēsim uz labāko, to lai noskaidro izmeklēšana, varētu būt, varētu arī nebūt – un tā tālāk, un tā tālāk.
It kā dīvaini bija pat no mūsu mīļo un jau labi pazīstamo banku uzraugu puses saskatīt tādu nekompetences demonstrējumu (labi, labi, par komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes uzstāšanos televīzijā aizmirsīsim), - lai nu ko, bet melot viņi vismaz kopš Parex laikiem ir mācējuši visnotaļ plūstoši un tekoši.
Bet te – histēriska jaunuve, kura, kā šķita, aizvainojumā par nejaukajiem un „nesaprātīgajiem” jautājumiem (tas jau nekas, ka tie interesē droši vien pilnīgi visu Latvijas sabiedrību) teju teju zaudēs elpu vai vienkārši apraudāsies un kurai skaidra atbilde bija tikai viena – banku uzraugi ne pie kā nav vainīgi, viņi visu ir izdarījuši pie labākās sirdsapziņas, taču ļauni noziedznieki viņus ir nekrietni apčakarējuši...
Kas tad bija šī staigājošā nekompetence? Un tagad ieklausieties un aizdomājieties – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas BIROJA VADĪTĀJA! Latvijas bankas uzraugošā institūcija brīdī, kad svarīgāk kā jelkad ir cilvēkiem detalizēti, skaidri, pārliecinoši un, galvenais, zinoši pastāstīt, kas tad īsti ir noticis un kas gaidāms, uz valsts sabiedrisko radio aizsūta savu biroja vadītāju. Ne kādu no saviem izcili atalgotajiem vadītājiem, ne kādu speciālistu, bet, atvainojiet, ģevušku – mapju pārvietotāju un citu biroja lietu kārtotāju.
Kāpēc tā? Šķiet, iespējamie skaidrojumi var būt tikai divi – viens par otru sliktāks. Pirmais: mūsu cienījamajam banku uzraugu kantorim patiesībā ir pie kājas, ko tur aunu tauta domā, saprot, uztraucas un bažījas, - kantorim ir pašam savas, svarīgākas lietas, par ko uztraukties. Nu, piemēram, kā kārtējo reizi iztēlot, ka vainīgi notikušajā ir visi pārējie, tik ne pats kantoris.
Un otrais, vēl skumīgākais, - ja reiz banku uzraugi uz Latvijas radio stāstīt par notiekošo sūta savu biroja vadītāju, vai tik tas nav tāpēc, ka viņa varbūt patiešām ir salīdzinoši kompetentākais cilvēks šajā liekēžu varzā. Un tādā gadījumā, protams, par visiem „uzraugu” jau nogulētajiem un vēl noguļamajiem banku krahiem nav ne mazākā pārsteiguma.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
