Iesaki rakstu: 
Šobrīd visas iespējamās socioloģiskās aptaujas liecina (vismaz tā vēsta mediji), ka gaidāmajās vēlēšanās Rīgā uzvarēs Ainārs Šlesers. Gandrīz katrā valstī galvaspilsēta ir valsts sirds, tāpēc šajā konkrētajā gadījumā ir ļoti svarīgi nekļūdīties ar izvēli. Piedāvāju jums tuvāk iepazīties ar partijas “Latvija Pirmajā vietā” galveno kandidātu.
Man šķiet, ka ikvienam, kurš gatavojas balsot šīgada pašvaldību vēlēšanās, ir pienākums izpētīt pēc iespējas vairāk informācijas par kandidātiem. Tiem, kam nav ne jausmas, kas ir Ainārs Šlesers, raksta beigās atstāšu pāris ļoti noderīgas saites, vispirms tās izpētiet, lai saprastu, par ko ir runa.
Kāda ir galvenā pretruna Šlesera priekšvēlēšanu solījumos? Politika attiecībā uz migrantiem. Ir pat pārsteidzoši, ka neviens no vēlētājiem to neuzsver, ņemot vērā, cik aktuāls šis jautājums Latvijā šobrīd ir. Ko saka partija “Latvija Pirmajā vietā”?
Fakts ir tāds, ka Aināra vārdiem ir divējādība, zem kuras patiesībā ir neveikli paslēptas alkas pēc peļņas. Ne tik sen šis cilvēks teica, ka sakarā ar dalību ES Latvijā ieplūdīs migranti un kaut kas ar to ir jādara, jo mums nepatīk migranti. Uz ko balstās šie vārdi? Tikai uz to, ka šī migrantu tēma šobrīd tiek plaši apspriesta.
Gan pirms četrpadsmit gadiem, gan tagad šis gudrais uzņēmējs saka, ka valstij ir vajadzīgi “bagāti imigranti”. Tas ir spilgts piemērs tam, kā darbojas populisms. Runā to, kas cilvēkiem patīk, lai tiktu ievēlēts, un, kad esi ievēlēts, dari, ko vēlies. Atcerieties, kā tas nostrādāja ar Trampa solījumiem “pārtraukt karu 24 stundu laikā”.
Kas kopīgs Amerikas Savienoto Valstu vadītājam, Argentīnas prezidentam un Šleseram? Daudzi varētu teikt: “viņi visi ir populisti”. Patiesībā galvenā līdzība ir bizness, un populisms ir atvasināts no tā, lai iegūtu vairāk naudas.
Rail Baltica un airBaltic projekti ir himēras, kas nesa, nes un turpinās nest naudu noteiktai cilvēku grupai. Ir labi zināms, ka Aināram Šleseram ir spēcīga komerciāla ievirze. Redzot, cik veiksmīgi šie valsts nozīmes projekti strādā patieso labuma guvēju labā, uzņēmējs nolēma darīt ko līdzīgu.
Tā radās Riga Waterfront projekts, kurā ārzemnieki jau plāno investēt. Tas ir, faktiski Šlesers rada darbavietas un piesaista ārzemniekus Latvijai, bet aiz šo pašu ārzemnieku muguras pašmāju auditorijai saka, ka ir jāsamazina sadarbība ar ES, lai pasargātu Latviju no migrantiem. Jo šāda taktika nes naudu un politiskos punktus. Un tas, ka tik milzīgu projektu plānots realizēt tikai desmit gadu laikā, nav nemaz tik svarīgi. Realitātē desmit gadi pārvērtīsies par piecpadsmit, tad par divdesmit un tā tālāk. Arī ieguldītā naudas summa pieaugs.
Absurdākais ir tas, ka tas darbojas pat tad, kad Šlesers apvienojas ar tādu nelieti kā Aleksandrs Bartaševičs. Reāli cilvēki tic šī cilvēka vārdiem, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka vienīgais patiesais mērķis, ko viņš cenšas sasniegt, ir nauda. Biznesa principi ļoti labi piemērojami politikā: nav svarīgi, cik slikts ir produkts, galvenais ir tas, kā tu to pasniedz.
Es neaicinu balsot vai nebalsot par „Latviju Pirmajā vietā”, es neveicu politisko aģitāciju. Vienīgais, ko es lūdzu, ir domāt ar savu galvu.
Svarīgākās lietas par Aināru Šleseru:
https://www.pietiek.com/raksti/meroni_aicina_atskatities_vesture__lai_ari_jaunie_zina,_kas_ir_slesers?nomob
Aināra Šlesera vārdi par migrantiem:
https://x.com/SlesersAinars/status/1903727353974456580
https://latvijapirmajavieta.lv/ainars-slesers-es-piedavaju-latvijai-10-000-000-000-eur/
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
