Iesaki rakstu: 
Te būs daži sausi fakti no pašreizējā finanšu ministra un gauži neveiksmīgā uzņēmēja Einara Repšes amatpersonas deklarācijām.
Savā amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu Repše norāda, ka no viņa daļējā īpašumā esošās AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pērn kā ienākumu no īpašuma pārdošanas saņēmis 148 tūkstošus eiro.
Šajā pašā deklarācijā norādīts, ka tieši šādu summu amatpersona ieguvusi darījumā, pārdodot B&R Global One fonda daļas.
Taču... Repšes 2008. gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņa īpašumā 2008. gada beigās vispār būtu bijušas šādas B&R Global One fonda daļas.
Savukārt Repšes 2009. gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņš 2009. gadā pirms šādu daļu pārdošanas tās būtu iegādājies.
Tātad – no abām deklarācijām izriet, ka Repše par viņam nepiederošu vai oficiāli nedeklarētu B&R Global One fonda daļu pārdošanu saņēmis iespaidīgu summu – 148 tūkstošus eiro.
Šī summa turklāt neatbilst ne AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība oficiālajam darbības pārskatam par 2009. gadu, ne oficiālajiem datiem par Repšes ieguldījumu šajā uzņēmumā.
Kā rāda Uzņēmumu reģistra dati, Repšes ieguldījums šajā uzņēmējsabiedrībā ir bijis 90 tūkstoši latu (tātad nepilni 130 tūkstoši eiro).
Turklāt pēdējos divos gados AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir cietusi būtiskus zaudējumus – 71 622 latus 2008. gadā un 1706 latus 2009. gadā. Uzņēmuma kapitāls un rezerves 2009. gada beigās ir bijuši tikai 118 701 lats.
Neraugoties uz to visu, Repše savā amatpersonas deklarācijā uzrāda 148 tūkstošus eiro, kas no šīs uzņēmējsabiedrības esot saņemti par pārdotu īpašumu – fonda daļām, kaut no viņa deklarācijām izriet, ka šādas daļas viņa īpašumā nemaz nav bijušas (vai arī viņš tās nav deklarējis).
Savukārt kā no uzņēmuma 2009. gadā saņemtā summa - deklarētie 148 tūkstoši eiro ievērojami pārsniedz Repšes daļu no uzņēmuma kapitāla un rezervēm 2009. gada beigās.
Tāpat Repšes amatpersonas deklarācijā par 2008. gadu uzrādīti AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vērtspapīri 124 tūkstošu eiro nominālvērtībā. Repšes amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu šādi vērtspapīri vairs nav uzrādīti, taču nav uzrādīti arī darījumi ar tiem.
Interesanti skaitļi, vai ne? Vai nu Repše savā amatpersonas deklarācijā nav uzrādījis visus savus īpašumus un veiktos darījumus, vai arī pieņēmis faktisku dāvinājumu no kompānijas vai tās lielākā līdzīpašnieka Valērija Belokoņa,
Taču vēl interesantāk ir tas, ka mūsu cienījamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš vajadzības gadījumā ir tik nasks aizjozt uz kāda biroja kratīšanu, šos nebūt ne grūti izvērtējamos faktus pārbauda... nu, uzminiet nu – cik ilgi.
Nedēļu? Mēnesi? Divus? Nekā – šodien aprit apaļš pusgads, kopš mūsu varonīgie korupcijas apkarotāji pārbauda, pārbauda, pārbauda šos bezgala grūti noskaidrojamos un pārbaudāmos faktus – un nonākuši tikai tik tālu, ka var ziņot vienīgi, lūk, ko (saglabāju oriģinālo atbildes rakstību):
„Konkrētās pārbaudes pabaigšanas termiņš nav zināms. Katra pārbaude ir individuāla, to gaita un pabeigšanas termiņi ir atkarīgi no papildus informācijas pieprasīšanas un attiecīgi saņemšanas, no tās apkopošanas, iavērtēšanas un pārbaudes...”
Vai es esmu vienīgais, kam ilūziju par šī kantora darbību paliek aizvien mazāk?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.