Kāpēc kreisie aktīvisti aizstāv autoritāro Krievijas draugu Maduro, nevis izvarotās irāņu un ebreju meitenes?

ASV parādīja, kas ir efektīva “speciālā militārā operācija”

2026. gads iesākās visai vētraini. 3. janvārī ASV īstenoja militāro operāciju pret Venecuēlu, kuras rezultātā tika sagūstīts diktators Nikolass Maduro ar sievu. Abi tika izvesti no valsts un ievietoti Metropolitan aizturēšanas centrā (Metropolitan Detention Center) Bruklinā, Ņujorkā. 

Starptautiskajā sabiedrībā viedokļi par notikušo atšķiras. Nav vienprātības par ASV operācijas likumību, norādot, ka tādā veidā pārkāptas starptautiskās tiesības. Vienlaikus daudzu valstu līderi ir vienisprātis, ka Maduro autoritārais režīms bija neleģitīms.

ASV un Venecuēlas attiecību krīze turpinās jau daudzus gadus. Ugo Čavess, kurš atradās Venecuēlas prezidenta amatā kopš 1998. gada līdz pat savai nāvei 2013. gadā, par valsts virzienu bija pasludinājis “cīņu pret ASV imperiālismu”. Maduro turpināja Čavesa uzsākto virzienu (čavisms nav  miris), kas Venecuēlu noveda vēl dziļākā krīzē, kā rezultātā miljoniem venecuēliešu valsti pameta.

Ko vēl gaidīt no sociālisma “ģeniālajiem” ekonomikas plānotājiem? Esam šos murgus piedzīvojuši uz savas ādas padomju okupācijas laikā. Venecuēla zināmā mērā bija kārtējais petrostate piemērs, kas norāda uz tendenci vairākās autoritārās zemēs ar lieliem naftas krājumiem.

Valdošā elite šādās valstīs dzīvo bagātībā, jo kontrolē naudas plūsmas, no kurām novirza straumītes savos privātajos spaiņos, vai drīzāk baseinos. Tauta tiek barota ar idejām par sociālisma priekšrocībām pār nežēlīgo kapitālismu. Vai jaunais Ņujorkas mērs – kreisi orientētais musulmanis (šāda kombinācija ir mūsdienu pasaules hibrīdais brīnums) – Zorans Mamdani nerunā līdzīgi?

Draugi – uzmetēji

Krievijas diktators Vladimirs Putins, kā jau ierasts, sākumā ieturēja ilgu pauzi un nekomentēja nedz ASV operāciju, nedz Maduro aizturēšanu. Krievijas piegādāts pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas S-300 un Buk-M2 neattaisnoja uz tām liktās cerības. 2018. gada decembrī Krievija nosūtīja uz Venecuēlu divus Tu-160 stratēģiskos bumbvedējus mācībām kā atbalsta žestu Maduro režīmam. Tie nolaidās Karakasas lidostā — tajā pašā lidostā, kuru vēlāk ASV izmantoja, lai izvestu rokudzelžos saslēgtu Venecuēlas līderi.

Venecuēlai un Krievijai ir ilgas un ciešas saites, kas sevī ietver energoresursu tirdzniecību, militāru un augsta līmeņa politisku sadarbību. 2025. gada novembrī Venecuēlas Nacionālā asambleja apstiprināja 15 gadu pagarinājumu starp valsts uzņēmumu PDVSA un Krievijas Roszarubežņeft struktūrvienību, kas pārvalda divas naftas atradnes Venecuēlas rietumos. Krievijas ĀM aicināja Trampu atbrīvot Maduro un īstenot dialogu, komentējot, ka ASV īstenotā operācija ir starptautisko tiesību pārkāpums. Ironiski. Pašiem krieviem ir teiciens: “Lai nu kura govs te mautu? Tavai vajadzēt stāvēt malā un klusēt.” Krieviski būtu ar atskaņām.

Treniņtērpu internacionāle

Kādu režīmu savās demonstrācijās īsti aizstāv kreisie aktīvisti Eiropā? 2013. gadā autoritāro sociālistu pārvaldītajā Venecuēlā radās tualetes papīra deficīts. Vai tas neatgādina Padomju Savienību? Venecuēlas Nacionālā gvarde pārņēma savā kontrolē uzņēmumu valsts ziemeļos, kas ražo tik ļoti nepieciešamo preci. Traģikomiski, bet, dažkārt, apbalvojot kādu virsnieku par labu darbu, toreiz dāvanā nāca līdzi arī tualetes papīrs. Tas ir antiamerikāņu-sociālistu triumfāls sasniegums…

Valdība 2013. gada sākumā lika importēt miljoniem tualetes papīra ruļļu, lai novērstu to hronisku trūkumu. Maduro izveidoja īpašu komisiju, lai risinātu šo problēmu, kurā valdība vainoja negodīgus tirgotājus. Nu bet, protams, kuru tad vēl? Tak’ ne jau bijušo autobusa šoferi Maduro, kurš zina, kā labāk vajag.

No Maduro ir cietusi gan lielākā daļa venecuēliešu, gan jo īpaši – politiskie opozicionāri. 2025. gada Nobela miera prēmijas ieguvēja – Korina Mačado situāciju raksturoja šādi: “Venecuēla no salīdzinoši demokrātiskas un pārtikušas valsts ir kļuvusi par brutālu, autoritāru valsti, kas ieslīgusi humānā un ekonomiskā krīzē. Lielākā daļa venecuēliešu dzīvo lielā nabadzībā, kamēr daži pie varas esošie kļūst arvien bagātāki. Valsts vardarbīgā mašinērija ir vērsta pret saviem pilsoņiem. Gandrīz astoņi miljoni cilvēku ir pametuši savu valsti. Opozīcija tiek sistemātiski apspiesta, izmantojot vēlēšanu rezultātu falsificēšanu, tiesisko vajāšanu un ieslodzīšanu cietumā.”

Nu, lūk, bet tas necik netraucē kreisajiem aktīvistiem vairākās pasaules vietās, tai skaitā Latvijā, iziet ielās ar plakātiņiem, kuros pausts atbalsts krāsainajos treniņtērpos tērptajiem Venecuēlas līderiem. Visu zemju treniņtērpu fani, apvienojieties!

Grupiņa aktīvistu 9. janvārī pulcējās arī pie Rīgas pils, lai ar plakātiem rokās vēstītu “Rokas nost no Venecuēlas” un “Pret ASV imperiālismu”. Līdzīgi lozungi tiek izmantoti vēl kopš PSRS laikiem, kad padomju propagandā tika potēts sentiments pret sociālistisko Dienvidameriku, kurai jācīnās ar “imperiālistisko ASV”. Atceros no bērnības redzētos Centrālās televīzijas rādītos koncertus, kur sombrero cepurēs tērpti vīri dziedāja: “Venceremos!”

Kreiso organizāciju protestos neredzam pretenzijas pret Maduro režīmu un tā noziegumiem pret pašu venecuēliešu tautu. Tāpat kā neredzam, ka dažas nereģistrētas kustības Latvijā, kuras publiski iestājas par “brīvu Palestīnu no upes līdz jūrai”, nosodītu teroristiskā grupējuma Hamās noziegumus pret pašiem palestīniešiem. Neredzam īpaši arī kreiso aktīvistu un sieviešu tiesību aizstāvju iestāšanos pret sieviešu nogalināšanu Irānā.

Irānas turbulence

Daži atgādinājumi par Irānas režīmu. 1979. gada revolūcija Irānā, kuru, starp citu, aktīvi atbalstīja kreisi noskaņotie irāņi (līdzīgas tendences pasaulē turpinās), ātri pārtapa totalitāras sistēmas izveidē, kuras tipiski elementi ir represijas, sieviešu tiesību ierobežojumi un kristiešu diskriminācija. 1979. gada 4. novembrī islāmisti iebruka ASV vēstniecībā Teherānā uz sagrāba 66 ķīlniekus, lielāko daļu no kuriem noturēja ieslodījumā 444 dienas. Vai jābrīnās, ka Irānas balstītā Hamās rīkojas tāpat? Islāmistu līderis Rūhollāhs Mūsavī Homeinī pirms ierašānas Irānā teica, ka sievietes varēs izvēlēties valkāt musulmaņu lakatus, vai nevalkāt. Vēl vairāk – Homeinī teica, ka reliģiskie līderi nevaldīs Irānā.

Pirmais Islāma republikas prezidents Abolhassans Banisadrs atzina, ka jau drīz vīlās ajatollā viņa melu dēļ. Banisadrs teica, ka revolūcijas laikā viņš ticies Francijā ar Homeinī, kuru kāds žurnālists pat nosaucis par “ajatollu – libertānieti” viņa brīvību balstošās nostājas dēļ. Vēlāk izrādījās, ka Homeinī ciniski meloja. Nonākot pie varas, islāmistu diktators uzsāka augstskolu “tīrīšanas” un ieviesa nāvessodu par pravieša Muhameda zaimošanu. Kad galvas apsegs sievietēm un meitenēm tika noteikts ar likumu, Banisadrs atgādināja Homeinī solījumu, uz ko ajatolla atbildēja: “Francijā es teicu lietas, kuras bija nepieciešams tad teikt, bet es neesmu saistīts ar solījumiem.” Lūk, tādi principi.

Kur ir Grēta Tunberga?

Par ko klusē daļa Eiropas cilvēktiesību aizstāvju? Irānā ir atļauts precēties meitenēm no 13 gadu vecuma un zēniem – no 15. Tas vēl nav viss –, ar tiesas vai tēva atļauju drīkst izdot pie vīra deviņgadīgas meitenes. To gan nevar saukt par laulību, tā ir legalizēta izvarošana. 2020. gadā tika reģistrētas 31379 laulības, kurās pie vīriem tika izdotas meitenes vecumā no 10 līdz 14 gadiem.[1] Ja sieviete ir nepietiekami apslēpta ar lakatu uz ielas, tad viņu var aizturēt un sodīt ar pēršanu. Daļa no nesenajos protestos aizturētajām jaunietēm netika atpakaļ uz mājām, jo tika nogalinātas ieslodzījumā. Lai vecāki neredzētu izvarošanas pēdas, meiteņu līķus iznesa no ieslodzījuma vietām atkritumu maisos un neatdeva vecākiem.

Irānā sieviešu liecība tiesā ir uz pusi mazsvarīgāka nekā vīrieša teiktais. Ja precēta bezbērnu sieviete mirst, viņas vīrs manto pusi sievas īpašuma, bet, ja mirst vīrs, tad atraitne, kurai nav bērnu, iegūst tikai ceturto daļu no vīra mantas. Ja ģimenē ir bērni, sievai mirstot, vīrs manto vienu ceturtdaļu, bet sieva – vienu astotdaļu. Turklāt dēls manto divreiz vairāk nekā meita. Ja sieviete iet bojā autokatastrofā, tad vainīgā puse izmaksā tuviniekiem uz pusi mazāku kompensāciju, nekā, ja būtu gājis bojā vīrietis. Lūk tādi noteikumi Islāma republikā!

Starp citu, ja jums ir savs mājas suns, tad Teherānā to nedrīkst vest pastaigā parkā, jo tas esot nešķīsts dzīvnieks. Pirms dažiem gadiem viena no Latvijas NVO aktīvistēm man teica, ka esot pozitīvi ieinteresēta islāma lietās. Nezinu, vai viņa vispār saprot, par ko pati runā. Musulmanis, kurš pamet islāmu, var tikt sodīts ar nāvi Irānā. Kristus vēsts sludināšana var tikt bargi sodīta; vienīgie, kuriem ir ekskluzīvas tiesības, ir šiītu musulmaņi. Vēlreiz atgādinu – šo Irānas režīmu atbalsta autoritārā Krievija. Savukārt, Irāna palīdz Krievijai karot Ukrainā un vēlas noslaucīt no zemes virsmas demokrātijas saliņu Tuvajos Austrumos – Izraēlu.

Nez ko par to domā tie, kuri 7. februārī rīkoja protestu pie Rīgas Kinostudijas? Tas bija protests pret Latvijas dalību starptautiskajā dziesmu konkursā “Eirovīzija”, jo tajā piedalās Izraēla. Pirms minētā pasākuma bija vēl cits – 31. janvārī, kas tika sarīkots “Supernovas” pirmā pusfināla laikā. Protestētāji aicināja Baltijas valstu kultūras ministrus publiski nosodīt Izraēlas darbību Gazā. Un kā ar palestīniešu arābu masveidīgi atbalstīto un Irānas sponsorēto Hamās nosodīšanu? Vai pieverat acis uz to, ko viņi izdarīja ar aptuveni 1200 Izraēlas civiliedzīvotājiem 2023. gada 7. oktobrī? Hei, feministes, – kā  ar skatiem, kuros redzamas pēc izvarošanas un piekaušanas asiņojošas Izraēlas padsmitnieces un Hamās vīriešu bravūra uz viņu fona? Ja to izdara pret ebrejietēm, tad drīkst? Lieki piebilst, ka Izraēlas spēki tādā veidā nekaro. Kreiso apmātība ar Izraēlu ir fenomenāla.

Nobeigumā – kreisā ekstrēmisma radītie riski

Noslēgumā vēlos citēt jaunāko Valsts drošības dienesta gada pārskatu: “Aizvadītajā gadā VDD turpināja fiksēt arī kreisā ekstrēmisma izpausmes Latvijas sabiedrībā. Uz kopējā Rietumvalstu fona Latvija nebija izņēmums, un arī mūsu sabiedrības atsevišķās daļās, it īpaši jauniešu vidū, kreisā ekstrēmisma izpausmes ieguva arvien lielāku popularitāti. Šīs vides pārstāvjiem, esot aktīviem publiskajā telpā, izdevās piesaistīt jaunus sekotājus un uzrunāt arī tādas politiski aktīvas personas, kuru izpratne par politiskajiem procesiem Latvijā un pasaulē bija mērenāka. Arī aizvadītajā gadā šīs vides pārstāvju galvenā aktualitāte bija Izraēlas konflikts ar teroristisko organizāciju “Hamās”. Gan šo, gan citu vides uzmanībā esošo jautājumu kontekstā Latvijas kreiso ekstrēmistu vidē pērn bija novērojamas darbības un vēstījumi, kas saskanēja ar Padomju Savienības un tās mantinieces Krievijas publisko retoriku un interesēm.”[2] 

Kreiso aklums ir apbrīnojams. Nez ko ar viņiem pašiem izdarītu radikālie islāmisti, nākot pie varas kādā no Eiropas valstīm, līdzīgi kā tas notika Irānā 1979. gadā?

[1] Iran Reports Increase In Child Marriages. Agust 20, 2021, https://www.rferl.org/a/iran-child-marriages/31420642.html

[2] VDD. Publiskais pārskats par Valsts drošības dienesta darbību 2025. gadā. https://vdd.gov.lv/noderigi/2025-gada-parskats

Pārpublicēts no latvijasdrosiba.lv

Novērtē šo rakstu: