Kāpēc “Latvijas Avīze” tik uzskatāmi pūta “Attīstībai”/Par” stabulē? Atbildi dod tās īpašnieka Berķa ziedojumu pārskats
Pietiek lasītājs03.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir dzirdēti neizpratnes pilni jautājumi – kāpēc gan Latvijas Avīze, kas Voldemāra Krustiņa laikos bija cienījams nacionālkonservatīvs izdevums, tagad Rīgas domes priekšvēlēšanu periodā tik uzskatāmi pūta “Attīstībai”/Par” un “Progresīvo” apvienības stabulē?
Realitāte ir tāda, ka „Krustiņa laiki” avīzē sen ir pagājuši un tagad tā uzcītīgi pilda sava īpašnieka un patiesā labuma guvēja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa komandas.
Savukārt to, kādas ir šīs komandas, uzskatāmi parāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze un konkrēti Olafa Berķa ziedojumu pārskats par pēdējiem desmit gadiem:
Attīstībai/Par! Nauda EUR 2100.00 Olafs Berķis 05.03.2020
Latvijas attīstībai Nauda EUR 21500.00 Olafs Berķis 01.02.2019
Latvijas attīstībai Nauda EUR 21500.00 Olafs Berķis 21.09.2018
Latvijas attīstībai Nauda EUR -1500.00 Olafs Berķis 17.08.2016
Latvijas attīstībai Nauda EUR 5000.00 Olafs Berķis 22.07.2016
Latvijas attīstībai Nauda EUR 15000.00 Olafs Berķis 01.04.2016
Latvijas attīstībai Nauda EUR 18000.00 Olafs Berķis 26.06.2015
Latvijas attīstībai Nauda EUR 16000.00 Olafs Berķis 12.06.2014
Latvijas attīstībai Nauda LVL 9839.26 Olafs Berķis 24.12.2013
Jaunā VIENOTĪBA (Nacionālās VIENOTĪBAS apvienība; Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība; VIENOTĪBA) Nauda LVL 12000.00 Olafs Berķis 13.09.2011
Jaunā VIENOTĪBA (Nacionālās VIENOTĪBAS apvienība; Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība; VIENOTĪBA) Nauda LVL 1757.01 Olafs Berķis 27.09.2010
Tas nozīmē, ka kopš 2013. gada Latvijas Avīzes īpašnieks ir noziedojis „Attīstībai/Par” un tās priekštečiem vairāk nekā 110 tūkstošus eiro. Kādi vēl jautājumi par Latvijas Avīzes saturu?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.