Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Kāpēc man jābūt partijā, lai balotētos uz Saeimu?

Edvards Kvasņevskis, sabiedriskās organizācijas Latvijas Īrnieku apvienība valdes priekšsēdētājs
28.11.2010.
Komentāri (77)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai jūs apmierina pastāvošā Saeimas vēlēšanu sistēma pēc partiju sarakstiem? Vai jūs uzskatāt to par normālu, ka Latvijas bezpartejiskiem pilsoņiem ir atņemtas Satversmes 9.pantā garantētās tiesības balotēties un būt ievēlētiem Saeimā? Ja jūsu atbildes uz šiem jautājumiem būs pozitīvas, tad varat tālāk nelasīt.

Es, Latvijas pilsonis Edvards Kvasņevskis, uzskatu pastāvošo Saeimas vēlēšanu sistēmu pēc partiju sarakstiem par pretlikumīgu un antidemokrātisku, jo tā ir atņēmusi Latvijas bezpartejiskiem pilsoņiem – tautas nospiedošam vairākumam - tiesības balotēties un būt ievēlētiem Saeimā, kas savukārt ir novedis valsti līdz nopietnai politiskai un ekonomiskai krīzei.

Līdz 1995. gadam Saeimā varēja balotēties arī pēc sabiedrisko organizāciju sarakstiem, bet 5. Saeimā nākušās pie varas politiskās partijas ieviesa likumā Par Saeimas vēlēšanām normu, saskaņā ar kuru kandidātu sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai var sniegt tikai politiskās partijas vai to apvienības (Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta pirmā daļa).

Tādā veidā tika uzurpēta vara valstī. Minētās likuma normas 15 gadu darbības laikā tika izveidota politiskā nomenklatūra, kura uz mūžīgiem laikiem nostiprināja savu varu, kā rezultātā Latvija no Satversmē deklarētās demokrātiskās republikas, kur suverēnā vara pieder tautai, pārvērtās par partokrātisku valsti, kur vara pieder partiju elitei.

Es atkārtoti mēģināju apstrīdēt šo Saeimas vēlēšanu likuma diskriminējošo normu Satversmes tiesā š.g. aprīlī un augustā. Kā jūs to varat nojaust, ar nulles rezultātu. Uz manu pirmo iesniegumu Satversmes tiesas priekšsēdētājs G.Kūtris atbildēja, ka es personīgi neesmu šo savu konstitucionālo tiesību pārkāpšanas upuris, jo neesmu pielicis pietiekošas pūles iekļūšanai Saeimā, bet rūpes par kopējo labumu nevar būt par pamatu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.

Uz manu otro iesniegumu Satversmes tiesai, kuru es iesniedzu jau pēc visu iespējamo līdzekļu izsmelšanas savu konstitucionālo tiesību realizācijai, atbildēja Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs V. Skudra, kas atzina manu konstitucionālo tiesību pārkāpšanas faktu: „No konstitucionālās sūdzības un tai pievienotajiem materiāliem izriet, ka apstrīdētā norma ir Pieteikuma iesniedzēju skārusi, turklāt Pieteikuma iesniedzējs norāda uz Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu.”

Tomēr mana konstitucionālā sūdzība tika noraidīta ar ieganstu, ka manis sniegtais juridiskais nopamatojums neesot pietiekošs. Tātad jāsecina, ka nepietiek būt par konstitucionālo tiesību pārkāpšanas upuri, jābūt vēl arī par profesoru juridisko zinātņu jomā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...