Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir taču patīkami apzināties, ja Valsts prezidents ir ar tīru un patiesu sirdsapziņu pierādījis sevi līdzšinējā darbā. Mārcis Auziņš ir izteicies, ka esot uzrunāts Valsts prezidenta amatam, to darījuši kādas koalīcijas partijas pārstāvji, un M.Auziņš esot taujājis viņiem, vai to gribot tikai attiecīgās partijas šī konkrētā viena domu biedru grupa, vai visa partija.

Atbilde esot bijusi, ka to gribot partija.[1] Ja runājam par grupējumiem, kuri ir pamanāmi kādas partijas iekšienē, tad visspilgtāk ar šādu grupēšanos izceļas vienotākā partija Vienotība. Pagaidām visspilgtāk izceļas “Viņķeles” un “Āboltiņas” grupējumi. Atliek vien jautājums, kuras koalīcijas partijas, kurš grupējums vēlas redzēt M.Auziņu par Latvijas Valsts prezidentu?

Bet šādas ideālas prezidenta kandidatūras jau nerodas pēdējā brīdī, attiecīgās personas sevi ir pierādījušas līdzšinējā darbā, kuram tās nodevušās ar visu sirdi un dvēseli. M.Auziņš nav baidījies nospraust patiešām augstus mērķus, protams, ne vienmēr tos var sasniegt, bet tas jau nav galvenais panākumu cilvēku rādītājs.

Apmēram pirms astoņiem gadiem M.Auziņš pieteicās par Latvijas Universitātes rektora kandidātu, pirms tam viņš bija Latvijas Universitātes (LU) Senāta priekšsēdētājs ar spēcīgu Fizikas un matemātikas fakultātes aizmuguri, LU iekšienē un ārienē nereti dēvēta par “fizmatu mafiju”, jo tā ietver ne tikai fakultāti, bet arī daudzus institūtus, kas varu LU pārņēmusi nu jau gadu desmitiem. Starp citu fizmatu mafija veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi apsaimnieko LU īpašumus un ņem milzu kredītus bankās, operējot ar miljoniem.[2]

Lai kļūtu par rektoru, M.Auziņš izvēlējās paust drošus apgalvojumus, ka LU varētu būt šķiet Pasaules reitingu topa pirmajā simtniekā, bet pagaidām līdz kādām tūkstošajām vietām[3] grozās noteikti, vienu brīdi pat uzrāva līdz posmam no 701. līdz 800. vietai.[4] Arī pirms četriem gadiem, kad M.Auziņš vēlējās un viņam izdevās atkārtoti tikt ievēlētam par LU rektoru, doma ambīcijās bija jau mazinājusies un izteikumos kļuva piesardzīgāks, sacīdams, ka LU reitinga vieta varētu tuvināties simts, bet nu jau Eiropas labākajām universitātēm.[5] Lieki piebilst, ka šobrīd LU izredzes nav krietni palielinājušās.

M.Auziņš bieži uzstājies ar vēlmi padarīt LU par zinātnes universitāti, droši vien tāpēc, ka tā bijusi lielākā un ietekmīgākā universitāte Latvijā. Tiešām uzsvars liekams uz “bijusi”. 2007.gadā, kad LU rektora amata varas ķēdi pārņēma M.Auziņš no sava, protams, fizmatu kolēģa I.Lāča, tad LU studentu skaits bija 25 580,[6] pašlaik, kā rāda statistika, tad LU studentu skaits krities līdz 14 020.[7] M.Auziņa rektorēšanas laikā studentu skaits samazinājies apmēram līdz 54,8084440969 procentiem kopš rektorēšanas sākuma. Tas droši vien tāpēc, ka laikam vainīgs ir demogrāfijas faktors un studijas kļuvušas kvalitatīvākas un piesakās tikai motivētākie un labākie studēt gribētāji. Līdz ar šo kvalitātes rādītāju paaugstināšanu droši vien krities ne tikai studentu skaits, bet kritis arī LU kā lielākās universitātes statuss Latvijā. Šobrīd Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir apsteigusi LU varenībā – tajā studē 14 452 studenti,[8] viņus gan laikam neietekmē demogrāfiskais faktors un mazāk motivētākie studenti izvēlas studēt ļoti vieglās inženierzinātnes. Maza, bet kvalitatīva LU droši vien ir pareizs virziens, jo Latvijā pārāk maz mazu augstskolu. Kvalitātes uzlabošana laikam ir par pamatu, kāpēc neatlika cita iespēja, kā nesen palielināt studiju maksu LU.[9]

Kad M.Auziņš kandidēja par rektoru otrreiz, tad LU Studentu padome izvirzīja citu kandidātu - droši vien tikai tāpēc, lai radītu konkurenci un par uzticības zaudēšanu studentu acīs laikam nevar būt runas, tāds pieņēmums ir visai drošs, jo fizmatu studentu viedoklis bieži ir bijis pozitīvs par rektoru un viņa darbību. Vēl var noteikti piekrist, ka Auziņš ir pasaules līmeņa zinātnieks, jo bieži ciemojas Bērklijas Universitātē ASV, laikam tāpēc LU budžetā parasti tiek ieplānoti līdzekļi pastāvīgiem komandējumiem (šķiet ap pusmiljonu eiro), lai uzturētu LU tik ļoti nepieciešamās saites ar Bērkliju.

Tā kā pasaules līmeņa zinātne var sasaistīties tikai ar cilvēkiem, kuri mēdz doties zinātniskos ārzemju braucienos pastrādāt, tad M.Auziņam došānās uz ārzemēm nodarboties ar zinātni nav sveša jau kopš Padomju Savienības laikiem. Padomju Savienībā uz ārzemēm tika laisti tikai tādi gudri zinātnieki, kuriem bija izcilas spējas zinātnē. Tāpēc M.Auziņa kungs ciemojās (nodarbojās ar zinātni - pētniecību) padomju laikā Ķīnā un Kanādā.

Tiešām nav saprotams, kāpēc pasaules līmeņa zinātniekam M.Auziņam drošības policijā nav devuši pielaidi pie valsts noslēpuma 2010.gadā, tolaik izskanēja aizdomas, ka tas varētu būt tādēļ, ka pasaules līmeņa zinātnieks ciemojies padomju laikā ārzemēs.[10] Protams, vēlāk Satversmes aizsardzības birojs izsniedza šo pielaidi, droši vien drošības policija nebija novērtējusi izcilā un pasaules slavenā zinātnieka nozīmi zinātnes attīstībā padomju laikā. Vismaz pašlaik, kad PSRS Valsts drošības komitejas darbības izpēti (VDK komisiju) vēlas uzticēt LU zinātniekiem, tad vismaz skaidrs, ka šādas spekulācijas vairāk nenotiks, jo fizmatu pārvaldītā universitāte šādas nekrietnības vairs nepieļaus.

Kopības sajūta un vienota universitāte laikam bijusi par pamatu fizmatu pārstāvim Auziņam parakstīties kā kopdzīves likumprojekta iniciatoram, lai sāktu parakstu vākšanu un atbalstu likumprojektam.[11] Kopā taču ir lieliski, ja puisis ar puisi varētu kopā dzīvot un nodrošināt viens otram arī sociālās garantijas.

Kopība tomēr Auziņam bijusi svarīga, lai varētu visi draudzīgi dzīvot arī ar kaimiņiem austrumos, ne velti pat padomju laikos tika uz ārzemēm, lai nodarbotos ar augsto zinātni, jo spēja pārvarēt politiskās un citas nianses, galvenais taču augstās matērijas, kurās domā zinātnieks. Nākamajā dienā pēc pašreizējās Saeimas vēlēšanām M.Auziņš paziņoja savā twitterkontā: “Šoreiz diez vai ir reāli varianti koalīcijai, kurā piedalītos Saskaņa. Tāda iespēja bija Zatleram 2011. gadā. Žēl, ka viņš to neizmantoja.”[12] Jāņem vērā, ka šis paziņojums bija tieši valdības izveides laikā, varam tikai nojaust, kuras atbildīgas partijas veidotu valdību, ja M.Auziņš kā ļoti labs prezidents nominētu ar visu atbildību premjera amata kandidātus.

Draudzība un labas attiecības ar ārzemju investoriem un LU mecenātiem ir bijušas svarīgas LU rektoram jau sen. 2013.gada septembrī LU notika senāta svinīgā sēde, kurā tika sveikts un uzrunu teica jaunais LU Goda doktors, LU mecenāts, Krievijas miljardieris, Maskavas Ekonomikas augstskolas profesors Pjotrs Avens: “LU Goda doktora nosaukums P.Avenam tiek piešķirts par viņa zinātnisko un praktisko ieguldījumu Latvijas attīstībā un sadarbībā ar Krieviju, kā arī atbalstu Latvijas Universitātei.”[13] Sadarbība ar Krieviju noteikti ir pats galvenais un pareizais virzības ceļš, lai attīstītos un plauktu Latvija.

Kopība un draudzība, protams, ir svarīga lielajā vienotības un saskaņas pārpildītajā universitātes saimē, kurā fizmatu vadība rāda pareizo Latvijas virzības ceļu, tāpēc M.Auziņš ir ļoti labs Valsts prezidenta amata kandidāts.

* iespējams, pseidonīms

[1] LNT raidījums “900 sekundes” 2015.gada 13.aprīlī

[2] NRA.lv raksts 2011.gada 16.maijā “LU īpašumā "Ratnieki" ieguldīti miljoni, atdeve nekāda”

[3] Macroeconomics.lv 2013.gada 4.septembra raksts “Kāpēc pasaules reitingu topos nav Latvijas augstskolu”

[4] LA.lv 2014.gada 17.septembra raksts “LU – 800 labāko augstskolu skaitā”

[5] LTV 2014.gada 13.maija raidījums “Viens pret viens”

[6] Latvijas Universitātes darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģija 2009.-2015.gadam, apstiprināta 2009.gada 18.septembrī, 4.lpp

[7] LU.lv 2014.gada 15.oktobra raksts “Studējošo skaits pilna un nepilna laika studijās 2014. gada 1. oktobrī”

[8] RTU.lv 2014.gada 1.oktobra raksts “Skaitļi un fakti”

[9] TVNET.lv 2015. gada 22. janvāra raksts “Auziņš: nevar izslēgt, ka studiju maksa Latvijas Universitātē augs”

[10] LTV Panorāma - 2010.gada 26.aprīļa sižets “LU rektoram atsaka pielaidi valsts noslēpumam”

[11] DELFI.lv 2015.gada 23. marta raksts “Sāk parakstu vākšanu par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”

[12] M.Auziņa twitter.com ieraksts 2014.gada 5.oktobrī “Šoreiz diez vai ir reāli varianti koalīcijai, kurā piedalītos Saskaņa. Tāda iespēja bija Zatleram 2011. gadā. Žēl, ka viņš to neizmantoja.”

[13] LU.lv 2013.gada 28.septembra raksts “Senāta svinīgā sēde par godu Universitātes jubilejai”

Foto no foto.lu.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vīzija glamūra inteliģencei

Foto2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā un neizsakāmi dievinātā “šodienas nācijas tēva”, “pravieša”, “zvaigznes, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus”, “otra Kārļa Ulmaņa” uzruna latviešu tautai.
Lasīt visu...

21

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

FotoTuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

Foto1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no valdības saņemt licenci naftas meklēšanai Baltijas jūrā! Dombrovskis izteicās, ka viņam neesot informācijas par paša grāmatas finansējuma avotiem.
Lasīt visu...

6

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

FotoVelmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām, par cenu, kas vairākkārt zem tirgus cenas. Valsts nesa zaudējumus, likvidatori uzvārījās.
Lasīt visu...