Iesaki rakstu: 
Pēc vēlēšanām KPV LV ir uzsākusi izmisīgu un strauju rebrendinga kampaņu ar mērķi izmainīt pašu izveidoto bļauru, populistu un slikto zēnu imidžu, lai topošo kolēģu un sabiedrības acīs pārtaptu par kompetentu, pragmātisku un uz dialogu vērstu valstsvīru komandu. Ir skaidrs, ka šādas kampaņas mērķis ir koalīcijas veidošanas procesa centrālā spēlētāja JKP pārliecināšana, ka nākamajā koalīcijā viens oligarhu projekts (ZZS) ir jānomaina ar citu (KPV LV).
Līdz ar to uz šo brīdi konservatīvo priekšā stāv divi reāli koalīcijas veidošanas ceļi – sadarboties ar veco eliti, kuru reprezentē ZZS, vai arī mainīt iepriekšējo gadu status quo un uzsākt sadarbību ar jaunajām partijām, kuru priekšgalā sevi pozicionē KPV LV. Praksē tas nozīmētu, ka konservatīvajiem tuvāko nedēļu laikā būs jāpieņem ārkārtīgi grūta un svarīga izvēle starp diviem ļaunumiem.
Izvērtējot vairākus faktorus, es esmu nonācis pie secinājuma, ka šajā scenārijā KPV LV ir nosacīti lielākais ļaunums un JKP vajadzētu izvairīties no tālākas sadarbības ar to. Skaidrības labas uzskaitīšu dažus iemeslus, kādēļ JKP, manuprāt, būtu jāizvairās no koalīcijas dibināšanas ar KPV LV.
Nestabilitāte. 1) Partijas līderi Artuss Kaimiņš, Atis Zakatistovs un Linda Liepiņa tiek apvainoti partijas pretlikumīgā finansēšanā. KNAB ir paziņojuši, ka līdz šī gada beigām KPV LV lietu plāno nodot kriminālvajāšanai. Tas nozīmē, ka nākamā Saeimas sasaukuma laikā viena no valdību veidojošajām partijām varētu palikt bez saviem līderiem, kas varētu destabilizēt politisko situāciju valstī.
2) KPV LV sevi iepriekš ir pierādījusi kā nekonsekventu partiju bez ilgtermiņa stratēģijas. Kaimiņa un Gobzema politiskā stratēģija līdz šim ir bijusi saistīta ar ad hoc lēmumiem un vērsta tikai uz partijas iekļūšanu 13.Saeimā. KPV LV iepriekšējās darbības liecina, ka ar to nākamās valdības ietvaros visticamāk būs grūti sadarboties personību līmenī, kā arī koordinēt valstij svarīgu ilgtermiņa reformu veikšanu.
3) Tāpat nedrīkst aizmirst bēdīgi slavenās Zatlera Reformu partijas likteni, kura līdzīgi KPV LV veiksmīgi ekspluatēja Latvijas sabiedrībā esošās populisma vēsmas, iesaistījās koalīcijas izveidē un tikpat ātri sabruka iekšējo domstarpību dēļ. Latvijai jau ir viena negatīva pieredze, kad jauna un populistiska partija beidz savu pastāvēšanu, tiklīdz saskaras ar politiskajai varai līdzi ejošajiem izaicinājumiem un atbildību.
Šlesera/Meroni ietekme. 1) Cenšoties pretoties Lemberga ietekmei Latvijas politikā, JKP iešaus paši sev kājā, valdībā ievelkot vēl niknākus un slīpētākus politekonomiskos aktorus Ainara Šlesera un Rūdolfa Meroni veidolā. Gan Šlesers, gan Meroni ir draudzīgi noskaņoti pret Krieviju un politiku uztver kā personīgo rotaļu laukumu.
2) Tikmēr Lemberga ietekme Latvijas politikā turpina samazināties. Viņa ilggadējais politprojekts ZZS piedzīvo iekšēju krīzi, un partijas biedru vidū trūkst vienprātības par Ventspils mēra atbalstīšanu. KPV LV tiek tieši vadīti no augšas, savukārt partijas virvīšu raustītāji uz šo brīdi atrodas daudz labākās un stabilākās pozīcijās nekā aiz ZZS stāvošais Lembergs. Varas atdošana KPV LV visticamāk iedzītu pēdējo naglu ZZS zārkā, taču to vietā nāktu Latvijai, iespējams, vēl draudīgāki spēlētāji.
Reputācijas riski. 1) KPV LV gan Rietumu, gan Latvijas informācijas telpā tiek uzskatīta par klaji populistisku un, iespējams, prokremlisku partiju. Partijas iekļūšana koalīcijā varētu radīt draudus Latvijas reputācijai Rietumos – mūsu partneri to uzskatītu par zīmi, ka Latvija ir nostājusies uz politiskās nestabilitātes ceļa.
2) KPV LV līderu priekšvēlēšanu agresīvās retorikas un izplatīto melu ignorēšana kalpos kā pierādījums JKP līderu bezprincipialitātei. Sadarbošanās ar KPV LV būtu reputācijas drauds visai Latvijas politiskajai sistēmai, jo pierādītu iepriekš sabiedrībā plaši izplatītu tēzi, ka Latvijas politiķiem galvenais ir nauda un vara, nevis sekošana saviem ideāliem.
Uz šo brīdi aiz KPV LV sēdošie PR speciālisti ir uzsākuši mērķtiecīgu pret JKP vadību vērstu līderu ietekmēšanas procesu, kura mērķis ir pārliecināt konservatīvo lēmumpieņēmējus, ka valdības kodols ir jāveido kopā ar KPV LV. Lai gan īstermiņā tas ļautu saīsināt partijām nepatīkamo koalīcijas veidošanas procesu, ilgtermiņā tas var izrādīties neizdevīgs un nepopulārs lēmums, kas kaitētu pašiem JKP.
Ar šo ziņu es aicinu visus JKP biedrus saglabāt vēsu prātu un vēlreiz izvērtēt KPV LV patiesos nodomus un to, ko no šādas sadarbības iegūtu ne tikai jūs kā politiķi, bet valsts un sabiedrība kopumā!
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
