Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā samērā daudz uzmanības ziņās veltīts notāriem, to darbam, pienākumiem un darba kvalitātei. Tas rosina pārdomas, kā tad valsts seko līdzi tam, lai notariātā strādātu augsti kvalificēti un zinoši speciālisti.
Interesanti novērot, ka esošajiem notāriem eksaminācija, kas pārbaudītu viņu zināšanas un kompetences, netiek veikta (kā skolā par labu apmeklējumu visi no eksāmena tiek atbrīvoti). "Krēsls" pēc idejas tiek nodrošināts uz mūžu (un ienākumi arī).
Nu jau vairāk kā piecus gadus nenotiek arī eksāmeni jaunajiem notāriem, tā sacīt, lai vecajiem paliek " vairāk" un nevajadzētu " dalīties" ar jaunajiem. Praksē atbrīvot notāru var tikai "ar pantu".
Turklāt nevarētu sūdzēties arī par ieņēmumiem. Laulības šķiršana, laulības reģistrācija, jauna īpašumu atsavināšanas kārtība - tas viss maciņus padarīs tikai biezākus.
Pašlaik notariāts vairāk līdzinās slēgtam ekskluzīvam klubam, kur jaunus biedrus neuzņem, lai vecajiem būtu lielāka peļņa, un vecie biedri viens otru aizsargā pret "jaunajiem".
Lēmumu par jaunu biedru uzņemšanu rosina notāru padome, kas sastāv no esošajiem notāriem, kuri būtībā atrodas interešu konfliktā šajā jautājumā. Turklāt arī mehānisma, kā citādāk nodrošināt kvalitāti esošo notāru vidū, nav (ko būtu tikai loģiski prasīt, ja jau "krēsls" ir garantēts). Un, protams, ne jau tie "stiprākie" un gudrākie notāri ir tie, kas baidās no eksāmeniem un konkurences.
Salīdzinājumam - par zvērinātu advokātu var kļūt jebkurš kompetents jurists, kas iesniedz iesniegumu zvērinātu advokātu padomei un nokārto eksāmenu. Nav ekskluzīva 100, 200 vai 300 advokātu kluba, kas " nosmeļ" visu krējumu.
Konkurence zvērinātu advokātu starpā veido motivāciju celt kvalifikāciju, labi apkalpot klientus un rūpēties par savu reputāciju. Piemēram, cik daudzus notārus mēs zinām, kas ir universitāšu mācībspēki un aktīvi publicējas akadēmiskos žurnālos? Varbūt dažus atradīsim. Advokāti būs desmitos, ja ne simtos.
Būtu interesanti uzzināt gan notāru padomes, gan Tieslietu ministrijas viedokli šajā jautājumā. Kāpēc nenotiek efektīva esošo notāru eksaminācija? Kāpēc nenotiek regulāri notāru eksāmeni un jaunu notāru uzņemšana? Kā tiek noteikts notāru skaits? Kā tiek nodrošināta kvalitāte?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
