Iesaki rakstu: 
Vēl 21.40 data.gov.lv nebija ielikti šodienas skaitļi par Ķīnas vīrusa izplatību pašvaldībās, tāpēc šodien karti netaisīšu. Kaut viens SPKC avots ziņo par 22 saslimušiem Vecpiebalgas novadā, bet cits SPKC avots — par vismaz 50. (Varbūt nesakritību var izskaidrot ar laboratoriju ziņu apkopošanas laikiem un to, ka pirmās ir rīta ziņas, bet otrās — pēcpusdienas.) Uzrakstīšu par ko citu — ka pašreizējā masku kampaņa diemžēl lemta sakāvei.
Nē, ne tāpēc, ka maskas nedarbotos. Darbojas — un kā vēl! Prieks redzēt, ka pēc astoņiem mēnešiem to sapratuši arī Latvijas oficiālie veselības sargi. Vai tāpēc, ka šodien bija sliktas ziņas: jauns rekords ar 148; pozitīvu testu >3%; mirusi trīsdesmitgadniece; Vecpiebalga?
Nē, arī ne. Īstenībā pieaugums sabremzējies līdz lēnākajam kopš sērgas sprādziena sākšanās 22. septembrī. Nedēļas caurmērs (izmantojams, lai novērstu atsevišķu dienu - īpaši brīvdienu - lēkāšanas ietekmi) pa nedēļu audzis 1,24 reizes, salīdzinot ar trīskāršošanos 25. septembrī — 6. oktobrī. Kāpēc tad? Vismaz trīs cēloņu dēļ:
- oficiālie mūsu veselības sargi nemaz negrasās un necenšas uzveikt Ķīnas vīrusu. Rīcība notiek, reaģējot uz sērgas izplatīšanos (nevis nepieļaujot to) un lūkojot pēc minimāliem pietiekamiem ierobežojumiem, kas to apturētu, nevis izskaustu. Kā čivināja Uga Dumpis: “Lai būtu lejupejoša tendence vai vismaz stabilitāte.”;
- lēzena lejupejoša tendence slimības izplatību samazina pārāk lēni, un vīrusu nav iespējams izskaust saprātīgā laikā. Tāpēc, visticamāk, ierobežojumus mīkstinās, nesasniedzot nulli, kā tas jau reiz notika jūnijā. Diemžēl oficiālie mūsu veselības sargi rīkojas kā ugunsdzēsēji, kas beidz dzēst, vienā istabā atstājuši mazliet degam. Pēc ierobežojumu mīkstināšanas atlikums savairosies atkal, kā tas jau reiz notika jūlijā—septembrī, un mūsu pūles jau otrreiz gada laikā būs nolaistas podā;
- lai pašreizējā masku kampaņa pavisam droši būtu lemta sakāvei, parūpēsies joprojām uzturētā pasažieŗu satiksme ar inficētām zemēm, kas ir divēji kovidiotiska. Pirmkārt, karantīna nav jāievēro līdz traģikomiski augstam slieksnim; otrkārt, karantīnas noteikumi virs sliekšņa pieļauj citu cilvēku aplipināšanu. Vaļīga satiksme ar ārzemēm ievazā sērgu iekšzemē un vietējo cīņu vērš cīņā ar vējdzirnavām.
Iznākumā oficiālie mūsu veselības sargi dzen mūs kovidiotiskā burvju aplī: sērga savairojas — izsludinām ierobežojumus, sērga mazinās — mīkstinām. Un tā tālāk, nemitīgā nāves ēnā, un tik vairojot iedzīvotāju upuŗus un uzņēmumu zaudējumus. Par laimi, nekas nav nolemtība, un vīruss dara tikai to, ko tam ļauj darīt. No iepriekš minētiem trīs punktiem viegli secināt, kas darāms, lai no burvju apļa izrautos un pašreizējā masku kampaņa būtu sekmīga:
- mērķim jābūt — izskaust Ķīnas vīrusu no Latvijas, izbeigt iekšzemes aplipināšanu;
- lai to izdarītu saprātīgā laikā, dažās nedēļās, ierobežojumiem jābūt iespējami stingriem;
- neatlaisties priekš nulles sasniegšanas;
- sasniegumus uzturēt un sargāt ar kārtīgu karantīnu (14 dienu, neatkarīgi kontrolētu, vienatnes) braucējiem no inficētām (>0,2 saslimušie dienā no miljona iedzīvotāju) zemēm.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
