Kāpēc politiķi un ierēdņi pašlaik no „Latvijas Avīzes” var dabūt visu, ko vēlas? Tāpēc, ka bads nav brālis
Pietiek lasītājs27.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā publiski tiek uzdots jautājums: kāpēc Latvijas Avīzes izdevējs sev paturējis tikai aizvien sarūkošos – ne tikai tirāžas, bet arī lappušu skaita ziņā – drukātos izdevumus, bet faktiski šķīries no interneta portāla, kas tomēr bija perspektīvāks? Un kāpēc pati Latvijas Avīze aizvien biežāk kļūst par nekritisku, gandrīz vai bļodlaizīgu politiķu un ierēdņu viedokļa ruporu, kā to nesen kārtējo reizi apliecināja prezidenta Egila Levita intervija par grāmatu „Viltvārdis”, kurā tika uzdoti acīmredzami iepriekš saskaņoti jautājumi, izvairoties no „neērtām” tēmām? Atbilde, protams, jāmeklē skaitļos.
Tātad 2017. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – 216 556 eiro.
2018. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – jau vairāk nekā divreiz lielāki, 479 057 eiro.
Pagājušais, 2019. gads. Akciju sabiedrības Latvijas mediji gada zaudējumi – 323 237 eiro.
Saskaitīsim kopā – savulaik, Voldemāra Krustiņa laikos plaukstošais izdevējkoncerns tagad trīs gadu laikā kopā ir gluži vienkārši noēdis vairāk nekā miljonu eiro. Ja precīzāk, 1 018 850 eiro.
Tikmēr visi pārējie rādītāji gan rūk. Pašu kapitāls pirms trim gadiem – 1,86 miljoni eiro. Pirms diviem gadiem – 1,38 miljoni eiro. Pirms gada – 1,06 miljoni. Šādā tempā turpinot ēst, būs noēsts pēc trim gadiem.
Apgrozījums no 4,53 miljoniem eiro 2017. gadā sarucis līdz 4,12 miljoniem pagājušogad. Turklāt tas viss – vēl pirms epidēmijas, kas, protams, šogad būs nogriezusi vismaz pusi ieņēmumu un attiecīgi palielinājusi zaudējumus.
Ja ar to vēl par maz, te būs daži izteiksmīgi fragmenti no uzņēmuma pagājušā gada pārskata vadības ziņojuma, - tas, ja nezināt, ir dokuments, kurā kompānijas vadība parasti mēģina paskaidrot, cik labi viss jau ir un būs vēl labāk.
„2019. gada laikā Sabiedrība turpināja stiprināt portālu www.la.lv. un unikālo lietotāju skaits pārsniedza 500 tūkst., ierindojot portālu starp populārākajiem Latvijā.”
Ja, un tagad viņi no šī portāla ir faktiski šķīrušies...
„2019. gadā Sabiedrība turpināja veikt ieguldījumus jaunu produktu izveidē un attīstīšanā, sagatavojot izdošanai arī vienu jaunu periodisko izdevumu, kurš iznāca 2020. gada februārī. Sabiedrības 2019. gada zaudējumi lielā mērā veidojušies uz portāla attīstīšanas rēķina.”
Ieguldīja milzīgu naudu portālā – un faktiski to nometa zemē...
„Salīdzinot ar 2018. gadu, akciju sabiedrības «LATVIJAS MEDIJI” neto apgrozījums 2019. gadā samazinājies par 381,7 tūkst. EUR jeb par 8,5%. 2019. gadā ieņēmumi no abonēšanas samazinājušies par 74,6 tūkst. EUR jeb par 3,7%. Abonēšanas ieņēmumu kritumam ir tendence samazināties (2018. gadā abonēšanas ieņēmumi kritums bija virs 7%), kas liecina par zināmu abonēšanas paradumu nostiprināšanos, savukārt ievērojams kritums redzams reklāmas ieņēmumos - par 175,0 tūkst. EUR jeb par 16,8%.”
Apgrozījums krīt, abonēšana krīt, reklāmas ieņēmumi ir krituši vienkārši dramatiski...
„Neskatoties uz 2019. gada uzrādīto rezultātu, Sabiedrība ir uzskatāma par finansiāli stabilu, tā turpina saglabāt augstu likviditāti un savu turpmāko darbību spēs droši finansēt no pašu līdzekļiem.”
Mēs vēl turamies! Vēl...
„2019. gada beigās Sabiedrības aktīvu kopvērtība samazinājusies par 14,0%. Sabiedrības apgrozāmo līdzekļu apmērs ir samazinājies par 313,2 tūkst. EUR jeb 17,3%. Sabiedrības pašu kapitāls samazinājies par 323,2 tūkst. EUR jeb 23,3% uz Sabiedrības rezervju rēķina, tomēr tas ne mazākajā mērā neapdraud kapitāla pietiekamību Sabiedrības darbības turpināšanai.”
Vai tikai Banka Baltija arī nestāstīja kaut ko līdzīgu?...
„2020. gada sākumā vīrusa Covid-19 ietekmē ir sākusies pandēmija, un tā atstāj būtisku ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomisko attīstību Latvijā un visā pasaulē. Ekonomisko procesu apstāšanās ir ļoti ietekmējusi reklāmas tirgu, un ir sagaidāms, ka netiks gūti budžetā plānotie reklāmas ieņēmumi. Sabiedrība gan tiešā veidā, gan caur asociācijām strādā pie atbalsta pasākumu ieviešanas un ir pārliecināta, ka tā sekmīgi pārvarēs ārkārtas situāciju. Sabiedrība uzskata, ka vīrusa izplatība ir nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma. Tā kā situācija ir neskaidra un strauji attīstās, mēs neuzskatām par iespējamu sniegt skaitlisku aplēsi par iespējamo vīrusa izplatības ietekmi uz Sabiedrību.”
Te viss jau ir pavisam skaidrs. Vēl kādam ir kādi jautājumi – kāpēc politiķi un ierēdņi pašlaik no Latvijas Avīzes var dabūt visu, ko vēlas? Tāpēc, ka bads nav brālis.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.