Kāpēc sabiedriskais medijs atļaujas apspriest mūsu vēlmi cirst aizvien tievākus kokus un lietot mums nepatīkamus terminus?

Mūsuprāt, ja tiek pieteikta aktualitāte raidījumam, sabiedriskajam medijam pieteikumā būtu jāietur neitralitāte tēmas formulējumā, nevis jāizvēlas VIENAS interešu grupas viedoklis.

Šajā gadījumā, ja izvēlētais raidījuma pieteikums ietver frāzi "tievāku koku ciršana", kas ir precīzi paņemts teksts no Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Dabas fonda paziņojuma, turklāt neatbilst patiesībai, tā ir demagoģija!

Pierādījums tam ir fakts, ka arī 10 cm tievu koku var cirst šobrīd, ja tas ir sasniedzis ciršanas vecumu. Tas apliecina, ka sabiedrība tiek maldināta jau virsrakstā par aktualitātes būtību.

Vai šāda ir profesionālas žurnālistikas ētikai atbilstoša rīcība aktualitāšu atspoguļojumā? Tikpat labi raidījuma producenti varēja izvēlēties meža nozares organizāciju teikto, ka grozījumi ir vērsti uz efektīvāku meža apsaimniekošanu un ražīgāku mežu audzēšanu.

Savukārt, lai ievērotu neitrālu pozīciju, raidījumam vajadzēja pieturēties pie oriģinālā informācijas avota - Zemkopības ministrijas sagatavotā MK noteikumu projekta anotācijas vai vismaz zemkopības ministra Kaspara Gerharda LSM paustā viedokļa dažas dienas iepriekš. Turklāt mežsaimnieki IR dabas draugi un neiebilst pret šiem grozījumiem.

Vēršam uzmanību, ka sabiedriskajam medijam, piedāvājot tēmas par konkrētām nozarēm, vajadzētu lietot terminus, kādi tiek lietoti nozaru normatīvajos aktos. Mums ir MK noteikumi par koku ciršanu mežā, par meža atjaunošanu utml. Mums nav normatīvos noteikumi, kuros ir atrunāta kārtība par koku IZCIRŠANU.

Koku izciršana normatīvos ir atrunāta MK noteikumos par atmežošanu, t.i., zemes lietojuma maiņa no meža zemes uz citu veidu, piemēram, apbūvei un vai infrastruktūras izbūvei. Šajos gadījumos MEŽA TAJĀ VIETĀ VAIRĀK NEBŪS. Savukārt mežsaimniecībā arī pēc koku nociršanas to vietā pēc noteikta laika būs mežs.

Tādējādi sabiedriskais medijs, lietojot terminu "meža izciršana" runājot par mežsaimniecību, maldina sabiedrību, veidojot negatīvu viedokli pret vienu no Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem svarīgākajām nozarēm, kas dod darbu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, maksā nodokļus un dividendes valsts budžetā, par ko tiek uzturēti arī sabiedriskie mediji, ražotas preces, kas ienes naudu Latvijas ekonomikā no ārvalstīm.

Vai Latvijas Radio mērķis ir graut šīs nozares konkurētspēju ar tendencioziem virsrakstiem?

Vienlaicīgi vēlamies paust pozitīvu novērtējumu "Krustpunktā" vadītājai Mārai Jansonei par profesionalitāti raidījuma vadīšanā.

Vēlamies no Latvijas Radio sagaidīt turpmāku neitralitāti attiecībā uz meža nozares jautājumu atspoguļošanu, t.i., nomainīt sadaļu "Meža izciršana" pret "Mežsaimniecība" vai "Meža apsaimniekošana". Otrs variants ir atstāt sadaļu "Meža izciršana" un tajā ievietot aktualitātes par meža platību zudumiem gan globāli, gan Latvijā.

Piemēram, tajā varētu ievietot ļoti aktuālu ziņu, ka 26.jūnijā notiks cirsmu izsole, kurā plānots IZCIRST 300 ha pieauguša meža un tur meža vairāk nebūs. Sīkāka informācija https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/Cirsma_190626_izsoles_saraksts.pdf. Savukārt par meža apsaimniekošanas jautājumiem izveidot jaunu sadaļu ar iepriekš minētiem virsrakstu variantiem.

Nobeigumā vēlos izteikt aicinājumu uz sadarbību ar meža nozari raidījumu saturu veidošanā, jo meža nozarei ir dati, profesionāļi un tēmas, kas attiecas uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, par kuru vajadzētu pilnveidot ne vien Latvijas Radio žurnālistu, bet arī visas sabiedrības izglītības un izpratnes līmeni.

* Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu: