Kāpēc sabiedriskais medijs atļaujas apspriest mūsu vēlmi cirst aizvien tievākus kokus un lietot mums nepatīkamus terminus?
Arnis Muižnieks*02.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc raidījuma "Krustpunktā" pieteikuma "Mežu izciršana: Zemkopības ministrija rosina cirst tievākus kokus, dabas draugi iebilst" un arī mežsaimniecības jautājumu sadaļas virsraksta izvēles "Mežu izciršana", vēlos Latvijas Meža īpašnieku biedrības un arī pārējo meža nozares organizāciju vārdā paust neizpratni par šādu meža nozares aktualitāšu atspoguļojumu un saņemt skaidrojumu, kāpēc tas tiek darīts.
Mūsuprāt, ja tiek pieteikta aktualitāte raidījumam, sabiedriskajam medijam pieteikumā būtu jāietur neitralitāte tēmas formulējumā, nevis jāizvēlas VIENAS interešu grupas viedoklis.
Šajā gadījumā, ja izvēlētais raidījuma pieteikums ietver frāzi "tievāku koku ciršana", kas ir precīzi paņemts teksts no Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Dabas fonda paziņojuma, turklāt neatbilst patiesībai, tā ir demagoģija!
Pierādījums tam ir fakts, ka arī
Vai šāda ir profesionālas žurnālistikas ētikai atbilstoša rīcība aktualitāšu atspoguļojumā? Tikpat labi raidījuma producenti varēja izvēlēties meža nozares organizāciju teikto, ka grozījumi ir vērsti uz efektīvāku meža apsaimniekošanu un ražīgāku mežu audzēšanu.
Savukārt, lai ievērotu neitrālu pozīciju, raidījumam vajadzēja pieturēties pie oriģinālā informācijas avota - Zemkopības ministrijas sagatavotā MK noteikumu projekta anotācijas vai vismaz zemkopības ministra Kaspara Gerharda LSM paustā viedokļa dažas dienas iepriekš. Turklāt mežsaimnieki IR dabas draugi un neiebilst pret šiem grozījumiem.
Vēršam uzmanību, ka sabiedriskajam medijam, piedāvājot tēmas par konkrētām nozarēm, vajadzētu lietot terminus, kādi tiek lietoti nozaru normatīvajos aktos. Mums ir MK noteikumi par koku ciršanu mežā, par meža atjaunošanu utml. Mums nav normatīvos noteikumi, kuros ir atrunāta kārtība par koku IZCIRŠANU.
Koku izciršana normatīvos ir atrunāta MK noteikumos par atmežošanu, t.i., zemes lietojuma maiņa no meža zemes uz citu veidu, piemēram, apbūvei un vai infrastruktūras izbūvei. Šajos gadījumos MEŽA TAJĀ VIETĀ VAIRĀK NEBŪS. Savukārt mežsaimniecībā arī pēc koku nociršanas to vietā pēc noteikta laika būs mežs.
Tādējādi sabiedriskais medijs, lietojot terminu "meža izciršana" runājot par mežsaimniecību, maldina sabiedrību, veidojot negatīvu viedokli pret vienu no Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem svarīgākajām nozarēm, kas dod darbu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, maksā nodokļus un dividendes valsts budžetā, par ko tiek uzturēti arī sabiedriskie mediji, ražotas preces, kas ienes naudu Latvijas ekonomikā no ārvalstīm.
Vai Latvijas Radio mērķis ir graut šīs nozares konkurētspēju ar tendencioziem virsrakstiem?
Vienlaicīgi vēlamies paust pozitīvu novērtējumu "Krustpunktā" vadītājai Mārai Jansonei par profesionalitāti raidījuma vadīšanā.
Vēlamies no Latvijas Radio sagaidīt turpmāku neitralitāti attiecībā uz meža nozares jautājumu atspoguļošanu, t.i., nomainīt sadaļu "Meža izciršana" pret "Mežsaimniecība" vai "Meža apsaimniekošana". Otrs variants ir atstāt sadaļu "Meža izciršana" un tajā ievietot aktualitātes par meža platību zudumiem gan globāli, gan Latvijā.
Piemēram, tajā varētu ievietot ļoti aktuālu ziņu, ka 26.jūnijā notiks cirsmu izsole, kurā plānots IZCIRST
Nobeigumā vēlos izteikt aicinājumu uz sadarbību ar meža nozari raidījumu saturu veidošanā, jo meža nozarei ir dati, profesionāļi un tēmas, kas attiecas uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, par kuru vajadzētu pilnveidot ne vien Latvijas Radio žurnālistu, bet arī visas sabiedrības izglītības un izpratnes līmeni.
* Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
